ES budžeta finansēšana
Galvenie 2021.–2027. gada budžeta ieņēmumu avoti ir dalībvalstu iemaksas, kas pamatojas uz to nacionālo kopienākumu, resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, un muitas nodokļi.
Kā ES budžets tiek finansēts?
ES izdevumi tiek finansēti ar ieņēmumiem no dažādiem avotiem:
- pašu resursi, kas veido vairāk nekā 90 % no ieņēmumiem,
- ES ieņēmumu pārpalikums – resursi, kas paliek pāri pēc iepriekšējā gada maksājumu veikšanas,
- citi avoti – galvenokārt naudas sodi uzņēmumiem, kas pārkāpj ES konkurences tiesību aktus, atmaksātās summas un algas nodokļi.
Tā dēvētajā “lēmumā par pašu resursiem” ir noteikts, kā tiek finansēts ES budžets.
ES pašu resursu sistēma
Pašlaik ES budžetā ir šādi četri pašu resursi:
- tradicionālie pašu resursi – galvenokārt muitas nodokļi,
- dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN),
- uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstītās dalībvalstu iemaksas, kas tiek koriģētas, lai līdzsvarotu ieņēmumus un izdevumus,
- valstu iemaksas, ko aprēķina, pamatojoties uz dalībvalsts radīto nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu.
Dažādo ES ieņēmumu avotu īpatsvars gadu no gada nedaudz atšķiras, un nacionālā kopienākuma pašu resursi joprojām ir galvenais ES budžeta finansēšanas avots.
Pašu resursi 2025. gadā
Sektoru diagrammā ir parādīts ES pašu resursu sadalījums 2025. gadam par kopējo summu 149,81 miljardi EUR. Summu veido:
- tradicionālie pašu resursi 14 %,
- PVN pašu resursi 16 %,
- NKI pašu resursi 65 %,
- pašu resurss, kas pamatojas uz izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu 4,8 %.
Tradicionālie pašu resursi
Pēc cukura nodevu atcelšanas 2017. gadā muitas nodokļi importam no valstīm ārpus ES ir vienīgie tradicionālie ES budžeta pašu resursi.
Dalībvalstis ir atbildīgas par muitas nodokļu iekasēšanu pie to ārējām robežām. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam valstu iestādes patur 25 % no iekasētajiem muitas nodokļiem.
PVN pašu resursi
Katras dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa bāzei piemēro vienotu likmi 0,3 % apmērā, un ar nodokli apliekamā PVN bāze katrai valstij nepārsniedz 50 % no NKI.
NKI pašu resursi
NKI pašu resursi ir paredzēti, lai segtu summu, kas vajadzīga, lai līdzsvarotu ieņēmumus un izdevumus ES budžetā. Tā kā ES budžetā nevar būt deficīts, visi izdevumi attiecīgajā gadā ir jāsedz ar ieņēmumiem.
Kad citi pašu resursi ir atskaitīti, dalībvalstis iemaksā starpību atbilstīgi to nacionālajam kopienākumam. Iemaksu likmi koriģē katru gadu, lai ņemtu vērā izmaiņas valstu NKI relatīvajā īpatsvarā.
Laika gaitā uz NKI balstītās iemaksas ir kļuvušas par pašu resursu sistēmas galveno komponentu, kas veido vairāk nekā 70 % no ES ieņēmumiem.
Dažas valstis saņem atmaksājumus jeb rabatus, ar kuriem tiek mazināta starpība starp iemaksām, ko tās veic ES budžetā, un summu, ko tās no budžeta saņem. Attiecībā uz 2021.–2027. gada budžetu ES piemēro fiksētas summas korekcijas, lai samazinātu Austrijas, Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un Zviedrijas ikgadējās uz NKI balstītās iemaksas.
Pašu resurss, kas pamatojas uz izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu
Pašu resurss, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, ir spēkā kopš 2021. gada 1. janvāra.
Jauno nodevu aprēķina, pamatojoties uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu svaru katrā dalībvalstī ar piesaistīšanas likmi 0,80 EUR par kilogramu. Tas ietver mehānismu, lai izvairītos no pārlieku regresīvas ietekmes uz valstu iemaksām.
Jauni pašu resursi ES budžetā
Komisija 2025. gada 16. jūlijā vispārējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) paketes 2028.–2034. gadam ietvaros ierosināja modernizēt un dažādot ES budžeta ieņēmumu sistēmu.
Paketes mērķis ir samazināt slogu dalībvalstīm un nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu Savienības stratēģiskajām prioritātēm. Tajā ierosināti pieci jauni pašu resursi, kuru pamatā ir:
- ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kas radītu ieņēmumus no siltumnīcefekta gāzu emisijām;
- oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM), kas radītu ieņēmumus no konkrētu Eiropas Savienībā importēto preču iegultajām emisijām;
- nesavāktie e-atkritumi, piemērojot vienotu likmi nesavākto e-atkritumu (piemēram, datoru, viedtālruņu, planšetdatoru, televizoru, printeru) svaram;
- tabakas akcīzes nodoklis, kas balstīts uz minimālo akcīzes nodokļa likmi, ko katra dalībvalsts piemēro tabakas izstrādājumiem;
- Korporatīvais resurss Eiropai (CORE) – ikgadējs vienreizējs maksājums, ko veic visi uzņēmumi, izņemot MVU, kuri darbojas un pārdod preces Eiropas Savienībā un kuru neto gada apgrozījums ir vismaz 100 miljoni EUR.
Saskaņā ar Komisijas aplēsēm jaunie resursi kopā ar esošo resursu korekcijām varētu radīt aptuveni 58,2 miljardus EUR gadā (2025. gada cenās), tiklīdz tie tiks ieviesti 2028. gada 1. janvārī.
Dalībvalstis priekšlikumu jau ir sākušas izskatīt Padomes Pašu resursu jautājumu darba grupā.
Skatīt arī
ES ilgtermiņa budžets
ES gada budžets
Klimata pārmaiņas: ko dara ES
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 9. oktobris