Skip to content

ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšana

ES ilgtermiņa budžets ir palielināts ar papildu 64,6 miljardiem EUR, lai segtu finansējumu saistībā ar tādām prioritātēm kā atbalsts Ukrainai, stratēģiskās tehnoloģijas un migrācija. Finansējumu veido gan esošie, gan jauni fondi.

Kāpēc ES ilgtermiņa budžetu pārskata?

Pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas Padome 2020. gada decembrī pieņēma pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu jeb daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Kopš tā laika ES ir saskārusies ar līdz šim vēl nepieredzētiem un negaidītiem izaicinājumiem, sākot ar sekām, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un beidzot ar inflācijas un procentu likmju kāpumu un problēmām, kas saistītas ar migrāciju. Tas ir radījis spiedienu uz ES budžetu.

Vidusposma pārskatīšana pastiprina ES budžetu noteiktās prioritārās jomās. Tās ietver:

  • Ukrainas mehānisma izveidi,
  • platformas “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP) izveidi,
  • mehānismu, ar ko sedz augstāku procentu likmju dēļ radušās papildu izmaksas atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU” finansēšanai,
  • papildu finansējumu migrācijas pārvaldībai un starptautiskām partnerībām,
  • dažu īpašo instrumentu pastiprināšanu.

Finansējums jaunām prioritātēm

Izmantojot gan jaunus un gan esošus fondus, vidusposma pārskatīšanā ES ilgtermiņa budžetam pievieno 64,6 miljardus EUR.

Papildu finansējums sedz atbalstu Ukrainai, migrācijai un ārējai dimensijai, platformai “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP) un īpašajiem instrumentiem. To sadalīs šādi:

  • 50 miljardi EUR Ukrainas mehānismam (17 miljardi EUR dotācijās un 33 miljardi EUR aizdevumos),
  • 2 miljardi EUR migrācijai un robežu pārvaldībai,
  • 7,6 miljardi EUR kaimiņattiecībām un pasaulei,
  • 1,5 miljardi EUR Eiropas Aizsardzības fondam saskaņā ar jauno instrumentu STEP,
  • 2 miljardi EUR elastības instrumentam,
  • 1,5 miljardi EUR rezervei solidaritātei un ārkārtas palīdzībai.

Vidusposma pārskatīšanas pamatā ir Komisijas 2023. gada jūnija priekšlikums. ES līderi Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2024. gada 1. februārī piekrita piešķirt papildu finansējumu. Parlaments un Padome 2024. gada 7 februārī panāca provizorisku vienošanos par vidusposma pārskatīšanu, tostarp par Ukrainas mehānismu un STEP.

Padome 28. februārī deva galīgo apstiprinājumu ES ilgtermiņa budžeta vidusposma pārskatīšanai. Budžeta palielinājumu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2024. gada 1. janvāra.

Ukrainas mehānisms

Ukrainas mehānisms ir jauns ES instruments, kura mērķis ir palīdzēt valstij tās atveseļošanas, rekonstrukcijas un modernizācijas procesā ceļā uz ES.

Tas apvienos ES divpusējo atbalstu vienā instrumentā un sniegs finansiālu atbalstu 2024.–2027. gada periodā, pamatojoties uz dotācijām, aizdevumiem un garantijām.

Mehānisma mērķis ir nodrošināt paredzamību, pārredzamību un pārskatatbildību, tādējādi veicinot Ukrainas finanšu ilgtspēju un aizsargājot ES budžetu.

No kopumā pieejamajiem 50 miljardiem EUR 33 miljardi EUR ir aizdevumi un 17 miljardi EUR – dotācijas (jauna tematiskā instrumenta – t. s. Ukrainas rezerves – ietvaros).

Padome un Parlaments 2024. gada 6. februārī panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu izveidot Ukrainas mehānismu.

Padome 2024. gada 28. februārī pieņēma leģislatīvo aktu, ar ko izveido Ukrainas mehānismu. Tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī”.

Platforma “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai”

Lai Eiropas Savienību padarītu konkurētspējīgāku kritisko tehnoloģiju jomā, tiks izveidota platforma “Stratēģiskās tehnoloģijas Eiropai” (STEP). Šīs jaunās tehnoloģijas, piemēram, digitālās un dziļās tehnoloģijas, tīrās tehnoloģijas un biotehnoloģijas, ir svarīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai un veicina ES stratēģisko suverenitāti.

Ar STEP saistīto prioritāšu finansēšanai platformai izmantos esošu finansējumu, tostarp no šādiem avotiem:

  • kohēzijas politikas fondi,
  • “InvestEU”,
  • programma “Apvārsnis Eiropa”,
  • Eiropas Aizsardzības fonds,
  • Inovāciju fonds,
  • Atveseļošanas un noturības mehānisms.

STEP ietvaros papildu finansējums 1,5 miljardu EUR apmērā tiks novirzīts Eiropas Aizsardzības fondam, lai palielinātu aizsardzības investīciju spēju.

STEP arī ieviesīs jaunu kvalitātes zīmi suverenitātes projektiem, sauktu par suverenitātes zīmogu, kas palīdzēs piekļūt ES finansējumam un piesaistīt citus ieguldījumus. Lai atrastu visu informāciju par finansējuma iespējām projektiem, kas saistīti ar STEP, tiks izveidots suverenitātes portāls.

Līdz 2025. gada beigām Komisijai būtu jāizvērtē platformas īstenošana un jāiesniedz ziņojums, lai palīdzētu sagatavot jaunus veidus, kā atbalstīt suverenitāti un konkurētspēju stratēģiskās nozarēs.

2024. gada 7. februārī Padome un Parlaments panāca provizorisku vienošanos par STEP. Padome 2024. gada 28. februārī pieņēma leģislatīvo aktu, ar ko izveido STEP. Tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī”.

Migrācija un ārējā dimensija

Lai atbalstītu dalībvalstis un pievērstos steidzamiem ar migrāciju un robežu pārvaldību saistītiem izaicinājumiem, ES budžets tiks palielināts par 2 miljardiem EUR.

Ārkārtējas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos 7,6 miljardu EUR finansējums palīdzēs finansēt prioritātes, kas saistītas ar ES kaimiņvalstīm un pasauli. Šim finansējumam būtu jāpalīdz:

  • uzturēt efektīvu sadarbību migrācijas jomā ārpus ES,
  • atbalstīt Sīrijas bēgļus Turcijā un plašākā reģionā,
  • atbalstīt Rietumbalkānus, dienvidu kaimiņreģionu un Āfriku,
  • nodrošināt pietiekamu finansējumu ES kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI).

“Next Generation EU” procentu maksājumi

Lai segtu papildu izmaksas un izpildītu ES juridisko pienākumu saistībā ar “Next Generation EU” (NGEU) procentu maksājumiem, tiks ieviests kaskādes mehānisms. Tas ietver jauna un ārkārtas instrumenta mobilizāciju, ja pašreizējā ES budžeta ietvaros finansējumu procentu maksājumiem nevar atrast.

Ikgadējās budžeta procedūras ietvaros Padome pirms savas nostājas pieņemšanas izvērtēs, vai finansēšanas risinājumi NGEU procentu maksājumiem, tostarp jaunais instruments un atbalsta mehānisma piemērošana, ir piemēroti.

Īpašie instrumenti

Lai pievērstos ārkārtas situācijām, piemēram, dabas katastrofām un humanitārajām krīzēm Eiropas Savienībā un visā pasaulē, finansējums tiks palielināts par 1,5 miljardiem EUR. Šis finansējums tiks sadalīts divos atsevišķos instrumentos:

  • 1016 miljons EUR gadā – Eiropas Solidaritātes rezervei, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām Eiropā,
  • 508 miljoni EUR gadā – rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, kas paredzēta ātrai reaģēšanai uz konkrētām ārkārtas situācijām ES un visā pasaulē.

Gada summas, kas netiek izmantotas nevienā no instrumentiem, var darīt pieejamas elastības instrumentam nākamajā gadā.

Elastības instruments tiks palielināts par 2 miljardiem EUR. Šo instrumentu var izmantot, lai finansētu darbības, kuras nevar finansēt no citiem budžeta avotiem. Daļa no ikgadējā piešķīruma elastības instrumentam veicinās NGEU procentu maksājumu finansēšanas risinājumu.

Valstu budžeti

Lai mazinātu ietekmi uz valstu budžetiem, 10,6 miljardi EUR no pašreizējā ES finansējuma tiks pārdalīti, lai palīdzētu finansēt vidusposma pārskatīšanā noteiktās prioritātes. Šī summa tiks pārdalīta no esošajām programmām un instrumentiem, tostarp šādiem:

  • Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI),
  • Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA),
  • programma “Apvārsnis Eiropa”,
  • “Brexit” korekcijas rezerve,
  • Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds,
  • KLP un kohēzijas fondi,
  • programma “ES – veselībai”.

Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisms.

Lai palīdzētu atbalstīt Rietumbalkānu partnerus ceļā uz ES un veicinātu ātrāku sociālekonomisko konverģenci ar ES, Eiropas Komisija 2023. gada 8. novembrī nāca klajā ar jaunu izaugsmes plānu Rietumbalkāniem.

Plāna centrālais elements ir Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisms, kas ir jauns finanšu instruments, kurš nodrošinās 6 miljardus EUR laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. No kopējās summas 2 miljardus EUR piešķirs kā dotācijas un 4 miljardus EUR – kā aizdevumus.

Lai finansētu minēto mehānismu, pēc 2021.–2027. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas Rietumbalkāniem tika piešķirts papildu atbalsts 2 miljardu EUR apmērā.

2024. gada 7. maijā Padome deva galīgo zaļo gaismu mehānisma izveidei. Lai saņemtu finansiālu atbalstu, Rietumbalkānu partneriem jāizstrādā reformu programma, kurā izklāstītas reformas, ko tie plāno veikt, lai sasniegtu mehānisma mērķus.

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 30. maijs