Eiropas ieguldījums klimatfinansējumā (miljardos EUR)
ES un tās 27 dalībvalstis nodrošina lielāko klimatfinansējuma daļu pasaulē.
2024. gadā tās ieguldīja 31,7 miljardus EUR no publiskiem avotiem un mobilizēja papildu 11 miljardus EUR privātā finansējuma nolūkā atbalstīt jaunattīstības valstis, lai tās varētu cīnīties pret klimata pārmaiņām un pielāgoties to ietekmei.
Eiropas ieguldījums klimatfinansējumā (miljardos EUR)
Kopš 2013. gada Eiropa ir vairāk nekā dubultojusi to līdzekļu apjomu, kas piesaistīti, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm mazināt klimata pārmaiņu izraisīto ietekmi un pielāgoties tai.
Eiropas ieguldījums klimatfinansējumā (miljardos EUR)
Kopš 2013. gada Eiropa ir vairāk nekā dubultojusi to līdzekļu apjomu, kurus tā piesaistījusi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm mazināt klimata pārmaiņu izraisīto ietekmi un pielāgoties tai.
ES un tās dalībvalstis piesaistīja:
- 9,6 miljardus EUR 2013. gadā,
- 14,5 miljardus EUR 2014. gadā,
- 17,6 miljardus EUR 2015. gadā,
- 20,2 miljardus EUR 2016. gadā,
- 20,4 miljardus EUR 2017. gadā,
- 21,7 miljardus EUR 2018. gadā,
- 23,2 miljardus EUR 2019. gadā,
- 23,4 miljardus EUR 2020. gadā,
- 23 miljardus EUR 2021. gadā,
- 28,5 miljardus EUR 2022. gadā *,
- 28,6 miljardus EUR 2023. gadā *,
- 31,7 miljardus EUR 2024. gadā *.
Dati iegūti no šādiem avotiem: ES budžets, Eiropas Attīstības fonds un Eiropas Investīciju banka.
* Kopš 2022. gada kopējo publiskā finansējuma summu aprēķina, izmantojot jaunu metodiku, kuras pamatā ir tajā pašā gadā uzņemtās saistības attiecībā uz divpusējā un daudzpusējā finansējuma izmaksām.
Klimatfinansējumā 31,7 miljardu EUR apmērā no publiskiem avotiem ietilpst 4,6 miljardi EUR no ES budžeta, tostarp no Eiropas Attīstības fonda, un 2,4 miljardi EUR no Eiropas Investīciju bankas.
Kopējo publiskā finansējuma summu aprēķina, balstoties uz saistībām attiecībā uz divpusējā finansējuma izmaksām un 2024. gadā ziņotajām daudzpusējā finansējuma izmaksām.
Summa 11 miljardu EUR apmērā attiecas uz privāto finansiālo atbalstu, kas mobilizēts, izmantojot valsts intervences (garantijas, sindicētie aizdevumi, tiešās investīcijas uzņēmumos, kredītlīnijas u. c.). Tajā nav iekļauts nekāds publiskais finansējums, kas izmantots šā privātā finansiālā atbalsta mobilizēšanai.
Skatīt arī:
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 9. janvāris