Kā ES palīdz bēgļiem no Ukrainas

ES atbalsts Ukrainas bēgļiem

Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā miljoniem cilvēku ir bēguši no kara, meklējot patvērumu ES valstīs un Moldovas Republikā.

ES pauž pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Reaģējot uz Krievijas agresiju, ES ir izrādījusi vienotību un spēku un sniegusi Ukrainai koordinētu politisko, finansiālo, ekonomisko, humāno, militāro un diplomātisko atbalstu.

ES ir veikusi konkrētas darbības, lai palīdzētu bēgļiem no Ukrainas, tostarp, nodrošinot:

pagaidu aizsardzības mehānismu ukraiņiem Eiropas Savienībā,
humāno palīdzību iekšzemē pārvietotām personām Ukrainā,
civilās aizsardzības atbalstu Ukrainai, valstīm, kas uzņem bēgļus, un ANO Bēgļu aģentūrai,
finansiālu un tehnisku atbalstu dalībvalstīm, kuras uzņem bēgļus,
robežu pārvaldības atbalstu ES valstīm, kuras uzņem bēgļus, un Moldovai.

Bēgļu grupa, kurā ir trīs pieaugušie un divi bērni.

Pagaidu aizsardzības mehānisms

ES direktīva par pagaidu aizsardzību tika pieņemta 2001. gadā pēc plaša mēroga iedzīvotāju pārvietošanas, kas notika Eiropā bruņoto konfliktu dēļ Rietumbalkānos, jo īpaši no Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas.

Pagaidu aizsardzība ir ES mehānisms, ko iedarbina cilvēku masveida pieplūduma ārkārtas gadījumos, lai:

pārvietotām personām sniegtu kolektīvu aizsardzību,
samazinātu spiedienu uz ES valstu patvēruma sistēmām.

ES 2022. gada martā aktivizēja pagaidu aizsardzības mehānismu bēgļiem no Ukrainas. Pēdējo reizi mehānisms tika pagarināts līdz 2027. gada 4. martam. 2026. gada 30. aprīlī Eiropas Savienībā pagaidu aizsardzību saņem 4,37 miljoni bēgļu no Ukrainas.

Ukrainas valstspiederīgo pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā (Eurostat)

Pagaidu aizsardzības saņēmēji

Pagaidu aizsardzības mehānisms attiecas uz šādām personām (ja tās uzturējās Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra vai šajā datumā):

Ukrainas valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi,
citu valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kas saņem starptautisko aizsardzību Ukrainā (piemēram, bēgļi un alternatīvās aizsardzības saņēmēji), un viņu ģimenes locekļi,
citu valstu valstspiederīgie, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Ukrainā un kuri nevar pie drošiem un ilgstošiem nosacījumiem atgriezties savā izcelsmes valstī (var būt piemērota arī valsts nodrošināta pienācīga aizsardzība).

Mehānismu var arī piemērot attiecībā uz citām personām, tostarp:

Ukrainas valstspiederīgajiem, kuri pameta Ukrainu neilgi pirms 24. februāra,
Ukrainas valstspiederīgajiem, kuri ieradās ES teritorijā īsi pirms 24. februāra (piemēram, atpūtas vai darba nolūkā),
citu valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Ukrainā un kuri nevar pie drošiem un ilgstošiem nosacījumiem atgriezties savā izcelsmes valstī.

Visām personām, kuras bēg no Ukrainas, neatkarīgi no kategorijas, kurā tās ietilpst, tiek piešķirta atļauja ieceļot ES pirms atgriešanās savā izcelsmes vietā.

Pagaidu aizsardzības saņēmējiem ir šādas tiesības:

uzturēšanās tiesības un piekļuve mājoklim

piekļuve darba tirgum

medicīniskā palīdzība

sociālā drošība

aizbildnība bērniem

izglītība bērniem

Ukrainas valstspiederīgie var ceļot bez vīzas. Pēc uzņemšanas ES teritorijā viņi var:

brīvi pārvietoties 90 dienas,
izvēlēties, kurā ES valstī tie vēlas izmantot pagaidu aizsardzības tiesības.

Tas, ka persona saņem pagaidu aizsardzību, neliedz tai iespēju lūgt bēgļa statusu vai citus ES valstīs pieejamos aizsardzības veidus.

Pagaidu aizsardzība tiek piešķirta automātiski, taču saņēmējiem ir jāpieprasa uzturēšanās atļauja tajā ES valstī, kurā tie ir nolēmuši palikt.

ES dalībvalstis vienojas pagarināt pagaidu aizsardzības laiku bēgļiem no Ukrainas (paziņojums presei, 2025. gada 13. jūnijs)

Pāreja no pagaidu aizsardzības

2025. gada 16. septembrī Padome pieņēma ieteikumu par pāreju no pagaidu aizsardzības pārvietotajām personām no Ukrainas. Ieteikumā ir definēts vienots satvars, lai nodrošinātu pārvietoto ukraiņu ilgtspējīgu atgriešanos un reintegrāciju Ukrainā, kad apstākļi to ļaus, kā arī pakāpeniska pāreja uz citiem uzturēšanās statusiem tiem, kam ir tiesības uz atbalstu.

Ar šo ieteikumu ES gatavojas koordinētai pieejai brīdim, kad apstākļi Ukrainā būs labvēlīgi tam, lai pakāpeniski varētu atcelt pagaidu aizsardzības statusu.

Pārvietoto ukraiņu aizsardzība: Padome pieņem ieteikumu par pāreju no pagaidu aizsardzības (paziņojums presei, 2025. gada 16. septembris)

Ukrainas bērnu izglītība

Ievērojot ES Pagaidu aizsardzības direktīvu, pārvietotajiem Ukrainas bērniem ir likumīgas tiesības iesaistīties vietējās publiskās izglītības sistēmās.

Kopš 2022. gada pastāvīgi ir palielinājies Ukrainas bērnu skaits, kas iesaistījušies to Eiropas valstu izglītības sistēmās, kurās viņi ir uzņemti. Saskaņā ar UNHCR 2024. gada sociālekonomiskā ieskata apsekojumu, kas tika veikts 10 valstīs (Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Moldovā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā), vidēji 79 % pārvietoto bērnu apguva obligāto izglītību.

Eiropas Savienība atbalsta dalībvalstis izaicinājumu risināšanā šajā jomā:

finansējot izglītības iniciatīvas ar programmas “Erasmus+” starpniecību;
sniedzot pedagogiem politikas norādes un resursus;
veicinot kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu ar Ukrainu;
mobilizējot ES finansējumu integrācijas centienu atbalstam.

Izglītība un atbalsts Ukrainas skolēniem (Eiropas Komisija)

Viesabonēšana par brīvu

2026. gada 1. janvārī Ukraina tika iekļauta Eiropas Savienības zonā “viesabonēšana kā mājās”. Tas nozīmē, ka Ukrainas iedzīvotāji, kas atrodas ES, un ES iedzīvotāji, kas atrodas Ukrainā, tagad var zvanīt, sūtīt īsziņas un izmantot mobilos datus bez papildu maksas.

Pirms šis lēmums stājās spēkā, kopš 2022. gada aprīļa jau bija spēkā brīvprātīgs nolīgums starp ES un Ukrainas telesakaru operatoriem, kas nodrošināja, ka ES un Ukrainas iedzīvotāji var veikt cenas ziņā pieejamus, lētus zvanus, sūtīt īsziņas un izmantot datus.

ES mobilo sakaru viesabonēšanas priekšrocības no 2026. gada tiek attiecinātas arī uz Moldovu un Ukrainu (paziņojums presei, 2025. gada 25. jūlijs)

Atbalsts ES dalībvalstīm, kuras uzņem bēgļus

ES labvēlīgā attieksme pret cilvēkiem, kas bēg no savām mājām, ir būtisks elements dalībvalstu kopīgajā reakcijā uz karu. Rīcība ES līmenī atspoguļo solidaritāti, ko iedzīvotāji izrādījuši visā ES, kā arī milzīgos valstu un vietējo iestāžu, NVO, kopienu apvienību un uzņēmumu centienus.

Eiropas Savienība dalībvalstīm sniedz pastāvīgu atbalstu un veic turpmākus pasākumus šajā ziņā.

Finansiāls atbalsts

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, ES ir apstiprinājusi noteikumus līdzekļu piešķiršanai. Šie līdzekļi nodrošinās, lai dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus, būtu pietiekami resursi arvien lielākajām vajadzībām pēc mājokļiem, izglītības un veselības aprūpes.

Lai palīdzētu ES valstīm un reģioniem pārvarēt sekas, ko rada Krievijas karš Ukrainā, un uzņemt Ukrainas bēgļus, ES ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu lielāku elastību ES kohēzijas politikas fondu izmantošanā, piemēram, paplašinot iespējas pārvietot resursus starp programmām un saņemt 100 % ES finansējumu, kā arī paredzot papildu priekšfinansējumu tiem projektiem, kas dalībvalstīm sniedz tūlītēju palīdzību.

Sākoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, ES identificēja kohēzijas un pēcpandēmijas atveseļošanai paredzētus līdzekļus aptuveni 17 miljardu EUR apmērā, kurus dalībvalstis var pārdalīt, lai atbalstītu bēgļus no Ukrainas, kam ir nepieciešams steidzams atbalsts, piemēram, saistībā ar mājokli, izglītību, veselības aprūpi un bērnu aprūpi. Tie cita starpā bija aptuveni 7 miljardi EUR no 2014. gada līdz 2020. gadam neizlietoto kohēzijas politikas līdzekļu un aptuveni 10 miljardi EUR, kas paredzēti pēcpandēmijas atveseļošanai saskaņā ar Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU).

Elastības pasākumi atvieglos finansējuma pieejamību plašam darbību klāstam, kas paredzēti to cilvēku atbalstam, kuri bēg no kara, un nodrošinās pietiekamu tiešu atbalstu tiem, kas strādā ar bēgļiem vietējās kopienās.

2022. gada aprīlī Padome pieņēma regulu, kurā paredzēts:

atbloķēt līdz 420 miljoniem EUR no līdzekļiem, kas 2014.–2020. gadā ir atlikuši iekšlietu fondā,
ļaut dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem veikt papildu iemaksas 2021.–2027. gada Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā.

Tehniskā palīdzība

Eiropas Komisija ir izdevusi operatīvās vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstīm piemērot Pagaidu aizsardzības direktīvu.

Tā piedāvā arī tehnisko ekspertīzi atbilstīgi tehniskā atbalsta instrumentam, lai palīdzētu dalībvalstīm:

apgūt ES līdzekļus uzņemšanas un integrācijas mērķiem,
īstenot pagaidu aizsardzības mehānismu.

Atbalsts robežu pārvaldībai

Eiropas Komisija ir izdevusi operatīvās vadlīnijas, lai palīdzētu dalībvalstu robežsargiem efektīvi pārvaldīt ieceļošanu pie robežām ar Ukrainu un samazināt gaidīšanas laiku, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni.

ES 2022. gada 17. martā parakstīja statusa nolīgumu ar Moldovu par “Frontex” veiktajām operatīvajām darbībām. Nolīgums ļauj “Frontex” palīdzēt Moldovai robežu pārvaldībā, izvietojot vienības, kas var palīdzēt Moldovas iestādēm veikt tādus uzdevumus kā reģistrācija un robežpārbaudes.