Krievijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību

Krievijas saukšana pie atbildības

Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma daudzos ticamos ziņojumos ir dokumentēta galveno starptautisko noziegumu un zvērību noziegumu pastrādāšana Ukrainā, turklāt šie noziegumi turpinās līdz pat šai dienai.

Galvenie starptautiskie noziegumi un zvērību noziegumi ir visnopietnākie starptautisko tiesību pārkāpumi. To vidū ir noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegumi.

ES un tās dalībvalstis ir stingri apņēmušās nodrošināt, ka visas šīs smagās zvērības, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā un pret Ukrainu, nepaliek nesodītas.

Taisnības dieviete Justīcija un tiesneša āmurs.

Ukrainā pastrādātie kara noziegumi

Lai atbalstītu kriminālvajāšanu par Krievijas pastrādātiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ES ir veikusi vairākus pasākumus, tostarp 2022. gada martā vērsusies pret Krieviju Starptautiskajā Krimināltiesā un izveidojusi:

kopēju izmeklēšanas grupu “Eurojust” ietvaros (2022. gada marts),
kara noziegumu datu apkopojumu Eiropolā (2022. gada marts),
ES padomdevēju misiju Ukrainā (2022. gada aprīlis),
noziegumu pierādījumu datubāzi “Eurojust” (2023. gada februāris),
darba grupu Eiropolā, kuras uzdevums ir palīdzēt identificēt aizdomās turētos (2023. gada septembris).

Starptautiskā Krimināltiesa

2022. gada martā visas ES dalībvalstis kopā ar citām partnervalstīm nolēma situāciju Ukrainā kopīgi nodot izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT). Papildus izmeklēšanai, ko veic SKT prokurors, izmeklēšanu ir sācis arī Ukrainas ģenerālprokurors un arī vairāku dalībvalstu iestādes.

ES ir atbalstījusi Starptautiskās Krimināltiesas spējas ar 7,25 miljoniem EUR.

Iespējamie noziegumi, kas pastrādāti saistībā ar situāciju Ukrainā (Starptautiskā Krimināltiesa)

“Eurojust”

2022. gada martā Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (“Eurojust”) atbalstīja kopējas izmeklēšanas grupas izveidi attiecībā uz iespējamiem Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Izmeklēšanas grupa cenšas uzlabot tiesisko sadarbību to kompetento iestāžu starpā, kas valsts un starptautiskā līmenī iesaistītas galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

Pašlaik tajā ir pārstāvētas Ukrainas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas tiesu iestādes. Izmeklēšanas grupas darbā piedalās arī “Eurojust”, Eiropols un SKT.

Kopēja izmeklēšanas grupa saistībā ar iespējamiem Ukrainā pastrādātiem noziegumiem (“Eurojust”)

Lai atbalstītu Ukrainā pastrādāto galveno starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, Padome 2022. gada maijā pieņēma jaunus noteikumus, nosakot “Eurojust” par galveno centru pierādījumu vākšanai, analīzei un apmaiņai. Saskaņā ar šo jauno regulējumu “Eurojust” var:

uzglabāt un saglabāt ar kara noziegumiem saistītus pierādījumus, tostarp satelītattēlus, fotogrāfijas, videomateriālus, audioierakstus, DNS profilus un pirkstu nospiedumus,
apstrādāt un analizēt šos pierādījumus un dalīties tajos ar attiecīgajām valstu un starptautiskajām iestādēm.

Šajā sakarā “Eurojust” 2023. gada februārī izveidoja Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāzi. Izmantojot šo īpaši izveidoto rīku, “Eurojust” var palīdzēt valstu tiesu iestādēm konstatēt paralēlas izmeklēšanas un koordinēt pierādījumus par galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas var būt būtiski valstu iestāžu veiktajā izmeklēšanā.

Eiropols

Lai atbalstītu Ukrainā pastrādāto zvērību izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tām, Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) 2022. gada martā sāka vākt attiecīgos datus par kara noziegumiem no dažādiem avotiem (tiesībaizsardzības iestādēm, NVO un atklātiem avotiem).

Aģentūra arī atbalstīja darba grupas izveidi 2023. gada septembrī, lai palīdzētu identificēt aizdomās turētos un noskaidrot viņu iesaisti Ukrainā pastrādātajos galvenajos starptautiskajos noziegumos un zvērību noziegumos, vācot un analizējot publiskos avotos pieejamos izlūkdatus.

Genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi (Eiropols)

ES padomdevēja misija Ukrainā

Padome 2022. gada aprīlī grozīja ES padomdevējas misijas Ukrainā (“EUAM Ukraine”) pilnvaras, lai tā varētu atbalstīt centienus saukšanai pie atbildības. Tagad “EUAM Ukraine” sniedz stratēģiskas konsultācijas un apmācību Ukrainas iestādēm par starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem.

“EUAM Ukraine” arī ziedo līdzekļus un aprīkojumu Ukrainas iestādēm, lai atvieglotu to centienus. Misija savu darbu koordinē ar SKT un “Eurojust”, kā arī ar dalībvalstīm, kas tieši atbalsta starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem.

Pret Ukrainu vērstais agresijas noziegums

Lai atbalstītu kriminālvajāšanu par Krievijas agresijas noziegumu, ES ir apstiprinājusi Īpašā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi un nodibinājusi Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu Ukrainā.

Agresijas noziegums ir noziegums, ko kādas valsts politiskā un militārā vadība pastrādājusi pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību.

Pie agresijas noziegumiem pieder iebrukums, militāra okupācija, aneksija ar spēka pielietošanu, bombardēšanu un ostu blokādi. Tā kā Krievija nav SKT Romas statūtu dalībvalsts, tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Īpašais pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāls

ES, Eiropas Padome, Ukraina un starptautiska valstu koalīcija 2025. gada 9. maijā apstiprināja Īpašā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi.

2026. gada 15. maijā ES pievienojās Īpašā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla paplašinātajam daļējajam nolīgumam, t. i., dokumentam, kurā ir izklāstīta īpašajam tribunālam noteiktā institucionālā, finansiālā un administratīvā kārtība. Pēc šā lēmuma iesaistītās valstis un organizācijas varēs ratificēt konvenciju, ar kuru īpašais tribunāls tiks oficiāli nodibināts. ES īpašā tribunāla izveidi atbalsta finansiāli ar 10 miljoniem EUR.

Pēc tam, kad tribunāls būs izveidots Eiropas Padomē, tas būs pilnvarots veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāt Krievijas politiskos un militāros līderus, kuri ir atbildīgi par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu

2023. gada jūlijā “Eurojust” paspārnē tika izveidots Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu.

Centra darbības mērķis ir atbalstīt un koordinēt valstu veikto izmeklēšanu par agresijas noziegumu, kas saistīts ar karu Ukrainā, un atvieglot lietu sagatavošanu jebkādiem turpmākiem tiesas procesiem, tostarp tiem, ko izskata Īpašais pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāls.

Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (“Eurojust”)

Nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

ES ir apņēmusies nodrošināt, ka Ukraina un tās iedzīvotāji saņem pilnīgu reparāciju par kaitējumu, ko radījis Krievijas agresijas karš. Šajā nolūkā ES ir pievienojusies Ukrainai nodarītā kaitējuma reģistram un parakstījusi Konvenciju, ar ko Starptautisko Prasību komisiju Ukrainai.

Ukrainai nodarītā kaitējuma reģistrs

Ukrainai nodarītā kaitējuma reģistrā, kas izveidots Eiropas Padomē 2023. gada maijā, reģistrē atbilstīgas prasības, kuru mērķis ir saņemt kompensāciju par kaitējumu, zaudējumiem vai ievainojumiem, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Pieteikumu pieņemšana reģistrā sākās 2024. gada aprīlī.

Eiropas Savienība un 44 valstis ir pievienojušās reģistram.

Ukrainai nodarītā kaitējuma reģistrs (Eiropas Padome)

Starptautiskā Prasību komisija Ukrainai

2025. gada 16. decembrī Eiropas Savienība un 35 valstis parakstīja Konvenciju, ar ko izveido starptautisku kompensācijas prasību komisiju Ukrainai.

2026. gada 15. maijā ES ratificēja konvenciju, kļūstot par tā dibinātāju. Prasību komisiju izveidos Eiropas Padomes ietvaros, un tā sāks darbu pēc tam, kad būs savākusi 25 ratifikācijas ar pietiekamiem finanšu ieguldījumiem. ES atbalsta Prasību komisijas izveidi ar summu līdz 1 miljonam EUR.

Kad Starptautiskā Prasību komisija būs izveidota, tā pārskatīs un novērtēs atbilstīgas prasības un pieņems lēmumus par tām, kā arī noteiks maksājamās kompensācijas summas par kaitējumu, zaudējumiem vai ievainojumiem, kuru cēlonis starptautiski nelikumīgās Krievijas Federācijas darbības Ukrainā vai pret Ukrainu.