ES solidaritāte ar Ukrainu
ES un tās dalībvalstis ir atbalstījušas Ukrainu un tās tautu, kopš ir sācies pilna mēroga Krievijas iebrukums. Kopā tās Ukrainai ir sniegušas vislielāko finansiālo, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu.
Kopējais ES atbalsts Ukrainai
ES un 27 tās dalībvalstis Ukrainai ir sniegušas vislielāko finansiālo, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu.
Kopš ir sācies Krievijas agresijas karš, tās Ukrainai un tās tautai ir sniegušas atbalstu 220,3 miljardu EUR apmērā. Palīdzībā:
- 107 miljardi EUR ir piešķirti no ES budžeta vai tajā garantēti,
- 77 miljardi EUR ir militāras palīdzības pasākumu veidā,
- 17 miljardi EUR ir atbalsts bēgļiem Eiropas Savienībā,
- 15,5 miljardi EUR ir atbalsts no ES dalībvalstīm,
- 3,8 miljardi EUR ir ieņēmumi no imobilizētajiem Krievijas aktīviem.
ES stingri atbalsta Ukrainu un tās tautu un ir apņēmusies turpināt sniegt politisko, finansiālo, ekonomisko, humanitāro, militāro un diplomātisko atbalstu.
Ekonomiskā un finansiālā palīdzība
ES un tās 27 dalībvalstis kopā ir lielākās finansiālās palīdzības sniedzējas Ukrainai. ES atbalsta Ukrainas ekonomiku, izmantojot:
- Ukrainas atbalsta aizdevumu 90 miljardu EUR apmērā
- Ukrainas mehānismu, kas nodrošina aizdevumus un dotācijas līdz 50 miljardu EUR apmērā,
- makrofinansiālo palīdzību,
- ieņēmumus no imobilizētajiem Krievijas aktīviem,
- pasākumus Ukrainas tirdzniecības labā, tostarp solidaritātes joslas.
Šai dotāciju, aizdevumu, garantiju un budžeta atbalsta kombinācijai ir bijusi izšķiroša nozīme Ukrainas ekonomikas stabilitātes saglabāšanā, valsts tūlītējo vajadzību finansēšanā un tās ilgtermiņa atveseļošanas un rekonstrukcijas veicināšanā.
ES finansiālā palīdzība Ukrainai
Tirdzniecības pasākumi
2022. gada maijā Eiropas Savienība kopā ar Ukrainu un Moldovu izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas. Šo būtisko koridoru mērķis ir nodrošināt, lai Ukraina varētu eksportēt lauksaimniecības produktus (tostarp graudus, eļļas augus un ar to saistītus produktus), kā arī importēt tai nepieciešamās preces.
Laika periodā no 2022. gada maija līdz 2025. gada jūnijam ES bija pārtraukusi ievedmuitas nodokļu un kvotu piemērošanu visam eksportam no Ukrainas, lai atbalstītu valsts ekonomiku. Eiropas Savienība 2025. gada 5. jūnijā nolēma par trim gadiem pagarināt termiņu, līdz kuram ir pārtraukta dzelzs un tērauda aizsardzības pasākumu piemērošana.
2025. gada 30. jūnijā ES un Ukraina panāca principiālu vienošanos par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) pārskatīšanu, un pārskatītais teksts stājās spēkā 2025. gada 29. oktobrī.
Atbalsts Ukrainas tirdzniecībai
Militārais atbalsts
Kopš 2022. gada februāra ES un tās dalībvalstis ir ievērojami pastiprinājušas militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
ES militārās palīdzības Ukrainai mērķis ir stiprināt Ukrainas bruņoto spēku spējas un noturību un aizsargāt civiliedzīvotājus no neprovocētās un nepamatotās Krievijas militārās agresijas.
Padome 2022. gada novembrī sāka ES militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam (EUMAM). Misija ir paredzēta, lai Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodrošinātu individuālu, kolektīvu un specializētu apmācību.
ES un Ukraina 2024. gada jūnijā parakstīja kopīgas saistības drošības jomā. Šīs saistības Ukrainai palīdzēs aizstāvēties, pretoties destabilizācijas centieniem un atturēt no agresijas aktiem nākotnē.
ES militārais atbalsts Ukrainai
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība
ES un 27 tās dalībvalstīm ir lielākās Ukrainai paredzētās humānās palīdzības sniedzējas. Finansējums palīdz cilvēkiem Ukrainā un tiem, kas aizbēguši uz kaimiņvalstīm, un nodrošina viņiem pārtiku, ūdeni un sanitāriju, veselības aprūpi, patvertnes, izglītību un palīdzību naudā.
ES arī koordinē savu līdz šim lielāko operāciju ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros ar visām 27 ES dalībvalstīm, un tajā piedalās Islande, Moldova, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija.
Saistībā ar minēto ES ir piegādājusi gandrīz 160 000 tonnu palīdzības natūrā, evakuējusi pacientus, kuriem nepieciešama steidzama ārstēšana, un izvietojusi resursus no saviem “rescEU” krājumiem, tostarp elektroģeneratorus, medicīnisko aprīkojumu un pagaidu patvertņu vienības.
Humānā palīdzība un civilās aizsardzības atbalsts Ukrainai
Atbalsts bēgļiem
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi miljoniem cilvēku pieplūdumu, kuri meklē patvērumu ES un Moldovā.
Eiropas Savienība 2022. gada 4. martā aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu. Mērķis ir mazināt spiedienu uz valstu patvēruma sistēmām un ļaut pārvietotajām personām izmantot saskaņotas tiesības visā ES.
Pie šīm tiesībām pieder uzturēšanās, piekļuvi darba tirgum un mājoklim, sociālā un medicīniskā palīdzība, kā arī piekļuve izglītībai un likumiska aizbildnība bērniem.
ES noteica līdzekļus līdz pat 17 miljardu EUR apmērā, kurus dalībvalstis var pārdalīt, lai atbalstītu bēgļus no Ukrainas, kam ir nepieciešams steidzams atbalsts, piemēram, saistībā ar mājokli, izglītību, veselības aprūpi un bērnu aprūpi.
Kā ES palīdz bēgļiem no Ukrainas
Krievijas saukšana pie atbildības
Kopš ir sācies Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, daudzos ticamos ziņojumos ir dokumentēta galveno starptautisko noziegumu un zvērību noziegumu izdarīšana Ukrainā, turklāt šie noziegumi turpinās līdz pat šai dienai.
Galvenie starptautiskie noziegumi un zvērību noziegumi ir visnopietnākie starptautisko tiesību pārkāpumi. To vidū ir noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, genocīds un agresijas noziegumi.
ES un tās dalībvalstis pilnībā palīdz Ukrainai nodrošināt, lai tie, kas ir atbildīgi par šīm smagajām zvērībām Ukrainā, tiktu saukti pie atbildības.
Krievijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību
Enerģētika un infrastruktūra
ES atbalsta Ukrainas enerģētisko drošību, galvenokārt izmantojot Ukrainas enerģētikas atbalsta fondu un ES civilās aizsardzības mehānismu, ar kura starpniecību ES ir nodrošinājusi Ukrainai tūkstošiem elektroenerģijas ģeneratoru, miljoniem LED spuldžu un citu aprīkojumu. Turklāt 2022. gada martā Ukrainas elektrotīkls tika sinhronizēts ar kontinentālās Eiropas tīklu.
2023. gada jūnijā ES un Ukraina parakstīja nolīgumu par Ukrainas iesaistīšanos programmā “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”. Ukraina piedalās arī programmā “Apvārsnis Eiropa” un “Euratom” pētniecības un mācību programmā.
2026. gada 1. janvārī Ukraina tika iekļauta Eiropas Savienības zonā “viesabonēšana kā mājās”. Tas nozīmē, ka Ukrainas iedzīvotāji, kas atrodas ES, un ES iedzīvotāji, kas atrodas Ukrainā, tagad var zvanīt, sūtīt īsziņas un izmantot mobilos datus bez papildu maksas.
ES palīdzība Ukrainai: enerģētiskā drošība un infrastruktūra
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 12. augusts