Kāda ir ES gāzes izcelsme?
Lielāko daļu dabasgāzes ES importē. Pēdējos gados ES dalībvalstis ir samazinājušas savu atkarību no Krievijas gāzes, aizstājot to ar lielāku importu no Norvēģijas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Alžīrijas.
Atteikšanās no Krievijas gāzes
Pēc nepamatotā un neprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā un enerģijas izmantošanas par ieroci Eiropas Savienība dažu pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājusi savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Dažādošana ir ilgstošs un dārgs process, kas prasa ieguldījumus infrastruktūrā, piemēram, jaunu cauruļvadu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecībā. Tomēr ES un tās dalībvalstis rīkojas ātri.
No Krievijas uz ES pa cauruļvadiem importētās gāzes īpatsvars ir samazinājies no aptuveni 40 % 2021. gadā līdz aptuveni 6 % 2025. gadā. Kas attiecas uz kopējo pa cauruļvadiem importētās gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes importu, no Krievijas importētās gāzes īpatsvars ES kopējā gāzes importā 2025. gadā bija aptuveni 12 %.
Padome 2026. gada janvārī pieņēma regulu, ar ko no 2026. gada 18. marta aizliedz gan sašķidrinātās dabasgāzes, gan cauruļvadu gāzes importu no Krievijas, paredzot pārejas periodus spēkā esošajiem līgumiem. Līdz 2027. gada beigām viss Krievijas gāzes imports būs aizliegts.
Šis atteikšanās no Krievijas gāzes bija iespējama galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienībā strauji pieauga sašķidrinātās dabasgāzes imports no citām valstīm un samazinājās vispārējais gāzes patēriņš.
Nākamajā diagrammā ir atainots uz ES importētās gāzes apjoms miljardos kubikmetru.
Joslu diagramma, kurā ir salīdzināts apjoms, kādā galvenie partneri uz ES piegādāja gāzi 2021., 2023. un 2025. gadā
Imports no Krievijas, kas 2021. gadā bija vairāk nekā 150 miljardu kubikmetru (mljrd. m³), 2025. gadā ir samazinājies līdz 36 mljrd. m³. Šo atšķirību lielā mērā kompensēja pieaugošais imports no citiem partneriem. Imports no Norvēģijas, kas 2021. gadā bija 79,5 mljrd. m³, ir pieaudzis līdz 89,3 mljrd. m³ 2025. gadā. Imports no ASV ir pieaudzis no 18,9 mljrd. m³ 2021. gadā līdz 75,6 mljrd. m³ 2025. gadā.
Avots: Eiropas Komisijas aprēķins, pamatojoties uz LSEG (Refinitiv) un ENTSOG
Galvenie gāzes piegādātāji 2025. gadā
Norvēģija 2025. gadā bija lielākā gāzes piegādātāja ES, nodrošinot gandrīz trešdaļu no visa gāzes importa.
Citu piegādātāju vidū bija Amerikas Savienotās Valstis, Alžīrija, Apvienotā Karaliste, Azerbaidžāna un Krievija.
Taisnstūru diagramma, kurā parādīts, kāda tirgus daļa un vērtība (miljardos kubikmetru) 2025. gadā Eiropas Savienībā bija dažādiem gāzes piegādātājiem.
- Norvēģija: 30,9 %, 89,3 mljrd. m³
- Amerikas Savienotās Valstis: 26,2 %, 75,6 mljrd. m³
- Ziemeļāfrika: 12,7 %, 36,7 mljrd. m³
- Krievija: 12,5 %, 36,0 mljrd. m³
- Apvienotā Karaliste: 4,4 %, 12,8 mljrd. m³
- Azerbaidžāna: 3,9 %, 11,3 mljrd. m³
- Katara: 3,7 %, 10,6 mljrd. m³
- Citas: 5,7 %, 16,4 mljrd. m³
Avots: Eiropas Komisijas aprēķins, pamatojoties uz LSEG (Refinitiv) un ENTSOG
Sašķidrinātās dabasgāzes importa pieaugums
Saskaņā ar "Bruegel" datiem ES 2025. gadā importēja vairāk nekā 140 miljardus kubikmetru (mljrd. m³) sašķidrinātā dabasgāze.
Lielākais sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājs Eiropas Savienībai bija Amerikas Savienotās Valstis, kuru gāzes īpatsvars ir gandrīz 58 % no kopējā importētās sašķidrinātās dabasgāzes apjoma. Imports no ASV laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam trīskāršojās.
Lielākie sašķidrinātās dabasgāzes importētāji ES ir:
- Francija,
- Spānija,
- Itālija,
- Nīderlande,
- Beļģija.
Daļa no šīs importētās sašķidrinātās dabasgāzes tiek atkārtoti eksportēta uz citām valstīm.
Kāpēc gāze ir tik svarīga ES un Eiropas iedzīvotājiem?
Gāzi galvenokārt izmanto elektroenerģijas ražošanai, mājsaimniecību siltumapgādei un rūpnieciskajiem procesiem. Aptuveni 30 % ES mājsaimniecībās gāze tiek izmantota apsildei. ES pieprasījums pēc dabasgāzes laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam samazinājās par vairāk nekā 19 %.
Gāzes patēriņš Eiropas Savienībā
Diagramma, kurā attēlots, kā Eiropas Savienībā izmanto gāzi. Aptuveni 30 % tiek izmantots elektroenerģijas un siltuma ražošanai, gandrīz 25 % tiek izmantoti mājsaimniecībās, 25 % tiek izmantoti rūpniecībā, savukārt 11 % – pakalpojumu nozarē. Enerģijas patēriņš citām ar enerģētiku saistītām un nesaistītām vajadzībām veido aptuveni 9 %.
Skatīt arī
Kā ES reaģēja uz 2022. gada enerģētisko krīzi?
Krievijas enerģijas importa izbeigšana
Sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra ES
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 13. aprīlis