Skip to content

Sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūra ES

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importēšana ir veids, kā diversificēt piegādātāju loku un maršrutus, ko ES izmanto dabasgāzes saņemšanai. Šis jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un ES ir nolēmusi samazināt atkarību no Krievijas gāzes importa.

ES ir pasaulē lielākā LNG importētāja. 2024. gadā ES importēja vairāk nekā 100 miljardus kubikmetru (mljrd. m³). Lielākie LNG importētāji Eiropas Savienībā ir Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija un Beļģija. Daļa no šīs importētās LNG tiek reeksportēta uz citām valstīm.

Krievijas iebrukums Ukrainā un gāzes piegādes izmantošana kā ieroci ir piespiedis ES dalībvalstis vēl vairāk attīstīt savu LNG infrastruktūru. Vairāki plānotie ieguldījumu projekti tiek klasificēti kā ES kopīgu interešu projekti, kuri var izmantot vienkāršotas procedūras un atsevišķos gadījumos saņemt līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

Pateicoties šīm investīcijām, ES LNG importa jauda 2023. un 2024. gadā palielinājās par 70 mljrd. m³, un paredzams, ka 2025.–2030. gadā būs pieejami vēl 60 miljardi m³.

LNG infrastruktūra ES

Teksta versija

Kartē redzami ES dalībvalstu LNG termināļi, kuri ir ekspluatācijā, kurus plānots paplašināt, kuri vēl tiek celti vai kuri vēl ir plānošanas posmā.

Spānijai, Francijai, Itālijai, Portugālei, Beļģijai, Nīderlandei, Horvātijai, Polijai, Grieķijai, Somijai un Lietuvai jau ir funkcionējoši LNG termināļi.

Patlaban Eiropas Savienībā plānošanas posmā ir vairāki LNG termināļi un vairāki jau tiek celti.

Šie dati ir iegūti no “Gas Infrastructure Europe” un no operatoru tīmekļa vietnēm.

Plašāka informācija

Infografikā ir sniegti jaunākie dati par gāzes piegādi Eiropas Savienībā.
Kāda ir ES gāzes izcelsme?

Kāda ir ES gāzes izcelsme?

Stilizēta Ukrainas karte pārklāta ar Ukrainas karoga krāsām. Labajā pusē redzamas ES karoga zvaigznes.
Krievijas karš pret Ukrainu

Krievijas karš pret Ukrainu

Kilovatstundu skaitītājs ar zaļu, lejupvērstu bultiņu un simboliem, kas atspoguļo enerģijas patēriņa rādītājus, piemēram, euro, kubikmetrus, gigavatstundas un procentuālos apjomus.
Kā ES reaģēja uz 2022. gada enerģētisko krīzi?

Kā ES reaģēja uz 2022. gada enerģētisko krīzi?

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 15. aprīlis