Kā ES reaģēja uz 2022. gada enerģētisko krīzi?

Kā ES reaģēja uz enerģētisko krīzi

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un enerģijas kā politiska ieroča izmantošana atstāja postošu ietekmi uz enerģijas tirgiem. Enerģētiskās krīzes kulminācija bija 2022. gada augustā, kad enerģijas cenas sasniedza rekordaugstus līmeņus. Ārkārtīgi lielie rēķini par enerģiju smagi skāra iedzīvotājus un uzņēmumus visā ES.

ES valstis reaģēja vienoti un ātri. Vien dažas nedēļas pēc tam, kad Krievija bija iebrukusi Ukrainā, 27 ES dalībvalstu vadītāji nolēma, ka ES pēc iespējas drīz izbeigs atkarību no Krievijas fosilajām degvielām:

• dažādojot piegādes un piegādātājus,
• samazinot fosilo degvielu izmantošanu un paātrinot pāreju uz tīrāku enerģiju.

Eiropas Komisija drīz nāca klajā ar plānu “REPowerEU”, kas paredzēts ES enerģētiskās autonomijas palielināšanai un tīras enerģijas veicināšanai.

Turpmākajos mēnešos ES valstis nenogurstoši strādājaPadomē, lai pieņemtu tiesību aktus plāna “REPowerEU” mērķu sasniegšanai.

Attiecībā uz lielāko daļu lēmumu Padome kā ES likumdevējs rīkojās viena pati – to ārkārtas situācijās pieļauj Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pants.

Nepilna gada laikā ES valstis Padomē pieņēma sešus tiesību aktu kopumus. Noteikumi tika pieņemti rekordīsā laikā – no priekšlikuma iesniegšanas posma līdz spēkā stāšanās brīdim vidēji bija vajadzīgi tikai daži mēneši, salīdzinot ar diviem gadiem, kas parasti vajadzīgi, lai ieviestu ES tiesību aktus.

Sadarbība un solidaritāte

Sadarbība izrādījās labākais veids, kā ES valstīm mazināt krīzes ietekmi, kā arī mazināt kopējos un individuālos riskus, kas saistīti ar energoapgādi.

No Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma līdz 2022. gada beigām 27 ES dalībvalstu enerģētikas ministri sarīkoja 10 Padomes sanāksmes, un vairākas no tām tika sarīkotas īsā laikā. Tām bija svarīga nozīme, lai vienotos par kopīgiem noteikumiem iedzīvotāju un uzņēmumu labākai aizsardzībai pret pieaugošajām enerģijas izmaksām.

ES valstu solidaritātei bija izšķirīga nozīme gāzes piegādes nodrošināšanā, jo īpaši tajās valstīs, kuras bija vairāk atkarīgas no Krievijas enerģijas un kuras tādējādi lielākā mērā ietekmēja piegādes samazinājumi.

Kopīgās rīcības rezultāti

Kopīgie centieni atmaksājās. Pēc mēnešiem ilgā straujā cenu pieauguma gāzes cena Eiropas Savienībā 2022. gada beigās ievērojami samazinājās, un 2023. gadā tā saglabājās relatīvi stabila. 2023. gada decembrī viena gāzes megavatstunda (MWh) izmaksāja 34 EUR, kas bija gandrīz deviņas reizes mazāk nekā krīzes kulminācijā, kad cena pārsniedza 300 EUR/MWh.

Piegādes drošība

2023. gada oktobrī gāzes krātuves bija piepildītas vairāk nekā 99 % apjomā no to ietilpības un 2024. gada oktobrī – vairāk nekā 90 % apjomā no to ietilpības. Tas nodrošināja pamatīgas rezerves pirms katras aukstās sezonas.

Samazināts enerģijas pieprasījums

ES valstis kopīgi strādāja pie tā, lai samazinātu enerģijas pieprasījumu. Gāzes patēriņš laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2024. gada maijam samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem;

Samazināta atkarība no Krievijas

ES ātri dažādoja enerģijas importu, pārvirzot to prom no Krievijas. Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un pa cauruļvadiem piegādātās dabasgāzes imports ir samazinājies no 45 % pirmskrīzes gados līdz 13 % 2025. gadā, un tas tiks pilnībā aizliegts attiecīgi no 2026. gada beigām un 2027. gada rudens.

Sekmēta atjaunīgo energoresursu izmantošana

2023. gadā sasniegti jauni rekordrādītāji saistībā ar saules enerģiju – tika uzstādīti 56 gigavati jaunas fotoelementu jaudas, kas ir par 60 % vairāk nekā 2021. gadā (26 GW). 2022. gada maijā pirmo reizi Eiropas Savienībā no vēja un saules enerģijas tika saražots vairāk elektroenerģijas nekā no fosilajām degvielām.

• Enerģētikas savienības stāvoklis 2025. gadā

Ārkārtas pasākumi praksē

1. Energoapgādes dažādošana

Vairāk nekā puse no visa ES pieejamā enerģijas apjoma tiek importēta. Ja 2020. gadā Krievija vēl joprojām bija galvenais fosilo degvielu piegādātājs Eiropas Savienībai, tas strauji mainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. ES līderi 2022. gada martā vienojās pakāpeniski izbeigt ES atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa. Tā rezultātā galvenie fosilo degvielu piegādātāji Eiropas Savienībai tagad ir tādas valstis kā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Norvēģija, Alžīrija un Austrālija.

Piegāžu un piegādātāju dažādošana ir nepieciešams solis, lai stiprinātu ES energoapgādes noturību un autonomiju, jo īpaši enerģijas trūkuma gadījumā.

ES rīcība:

• Krievijas enerģijas importa pakāpeniska izbeigšana,
• importa apjomu palielināšana no partnervalstīm, jo īpaši no ASV un Norvēģijas,
• LNG importa palielināšana.

Padome 2026. gada janvārī pieņēma regulu, ar kuru attiecīgi no 2026. gada beigām un 2027. gada rudens pilnībā izbeidz Krievijas LNG un cauruļvadu gāzes importu.

• Krievijas gāzes imports: Padome dod galīgo zaļo gaismu pakāpeniskam aizliegumam (paziņojums presei, 2026. gada 26. janvāris)
• Neformāla valstu vai to valdību vadītāju sanāksme, Versaļa, 2022. gada 10. un 11. marts
• "REPowerEU" (Eiropas Komisija)

2. Rezervju piepildīšana

Tā kā gāzes piegādes enerģētiskās krīzes laikā kļuva arvien neparedzamākas, tostarp tādēļ, ka Krievija pārtrauca piegādes vairākām ES valstīm, Padome veica steidzamus pasākumus, lai:

• nodrošinātu gāzes piegādes aukstajai sezonai,
• Eiropas Savienībā samazinātu pieprasījumu pēc gāzes.

Padome 2022. gada jūnijā pieņēma regulu, lai nodrošinātu, ka katru gadu pirms aukstās sezonas gāzes krātuves būtu piepildītas vismaz par 90 % no to ietilpības. Tas nodrošināja, ka ES valstīm bija pietiekamas rezerves mājokļu apsildei un uzņēmumu darbības nodrošināšanai.

Padome 2025. gada jūlijā pieņēma noteikumu pagarinājumu par diviem gadiem un ieviesa papildu elastību, kas ļauj dalībvalstīm pielāgoties pastāvīgi mainīgajiem tirgus apstākļiem un apkarot iespējamas tirgus manipulācijas.

Gāzes rezerves ES pēdējos gados

3. Enerģijas rēķinu samazināšana

ES valstis pieņēma ārkārtas regulu nolūkā palīdzēt enerģētiskās krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Šī regula ietvēra trīs ārkārtas pasākumus:

• elektroenerģijas patēriņa samazināšana,
• ieņēmumu griestu noteikšana elektroenerģijas ražotājiem,
• solidaritātes iemaksas piemērošana uzņēmumiem, kuri darbojas fosilā kurināmā nozarē.

Jaunie noteikumi ļāva dalībvalstīm iekasēt līdzekļus no enerģētikas uzņēmumu virspeļņas un tos pārdalīt visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem Eiropas Savienībā, sniedzot tiešu atbalstu tiem, kuriem ir grūtības samaksāt savus enerģijas rēķinus.

• Padome oficiāli pieņem ārkārtas pasākumus enerģijas cenu samazināšanai (paziņojums presei, 2022. gada 6. oktobris)

Turklāt ES strādāja pie elektroenerģijas tirgus modeļa reformas. Reformas mērķis ir izvairīties no elektroenerģijas cenu strauja pieauguma, galvenokārt pievēršot uzmanību:

• patērētāju labākai aizsardzībai,
• uzņēmumu lielākai stabilitātei,
• zaļās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanai.

Pašreizējā tirgus modelī elektroenerģijas cenu nosaka enerģijas avots ar vislielākajām izmaksām (enerģētiskās krīzes laikā tā bija gāze). Reformas mērķis ir elektroenerģijas cenas padarīt mazāk atkarīgas no fosilo degvielu cenām un tādējādi samazināt elektroenerģijas rēķinus, kas jāmaksā patērētājiem.

Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par reformu. Padome reformu pieņēma 2024. gada pavasarī.

4. Solidaritātes veicināšana

Tika ieviesti arī pasākumi, lai uzlabotu sadarbību un solidaritāti starp dalībvalstīm un ļautu dalībvalstīm un enerģētikas uzņēmumiem kopīgi iepirkt gāzi pasaules tirgos.

Pieprasījuma apvienošana ES līmenī nodrošināja, ka ES valstīm ir lielāka ietekme, iepērkot gāzi pasaules tirgos, un novērsa to, ka dalībvalstis veic savstarpēju pārsolīšanu.

Jaunie noteikumi arī paplašināja solidaritātes pasākumus starp ES valstīm. Valstis, kurām vēl nav nolīguma ar citu ES dalībvalsti, vajadzības gadījumā varēja pieprasīt solidaritāti.

• Gāzes tirgus pasākumi piegādes nodrošināšanai un kopīgai izmantošanai Eiropas Savienībā (infografika)
• Padome vienojas par jauno pasākumu būtību saistībā ar kopīgiem gāzes iepirkumiem un solidaritātes mehānismu (paziņojums presei, 2022. gada 24. novembris)

5. Cenu kāpuma novēršana

ES valstis pieņēma tirgus mehānismu, lai ierobežotu ārkārtīgi augstu gāzes cenu epizodes Eiropas Savienībā un tādējādi mazinātu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotājiem un ekonomiku.

Kā tas notika? Ja gāzes cenas sasniegtu ārkārtas līmeni, gāzes darījumiem varētu tikt piemērota maksimālā cena.

• Tirgus mehānisms pārmērīga gāzes cenu kāpuma ierobežošanai (infografika)
• Padome vienojas par pagaidu mehānismu pārmērīgu gāzes cenu ierobežošanai (paziņojums presei, 2022. gada 19. decembris)

Elektroenerģijas tirgus reformas mērķis ir arī izvairīties no cenu satricinājumiem.

6. Ātrāka virzība uz tīrāku enerģiju

ES ilgtermiņa plāns ir dekarbonizēt enerģētikas nozari saskaņā ar saviem klimata mērķiem. Enerģētiskā krīze pamudināja līderus uz ātru rīcību nolūkā sasniegt šo mērķi.

ES valstis vienojās ES plānus padarīt vērienīgākus un paātrināt rīcību šādos aspektos:

• jauns mērķrādītājs attiecībā uz atjaunīgo enerģiju: līdz 2030. gadam vismaz 42,5 % no ES patērētās enerģijas veidos no atjaunīgajiem energoresursiem gūtā enerģija (sākotnējais ierosinātais mērķrādītājs bija 40 %),
• jauns mērķrādītājs attiecībā uz energoefektivitāti: ES līdz 2030. gadam par 11,7 % samazinās enerģijas izmantojumu salīdzinājumā ar 2020. gadā prognozēto patēriņu 2030. gadam,
• pasākumi, lai paātrinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem,
• ES gāzes tirgus reforma, kuras mērķis ir fosilo gāzi pakāpeniski aizstāt ar atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm, tostarp ūdeņradi.

Pāreja uz tīrāku enerģiju arī palīdz stiprināt ES enerģētisko autonomiju, jo zaļo enerģiju var ražot Eiropas Savienībā, un tā samazina atkarību no importa.

• “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: kā ES plāno veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu (infografika)
• “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: kā ES kļūs energoefektīvāka (infografika)
• "Gatavi mērķrādītājam 55 %": par ūdeņraža un dekarbonizētu gāzu tirgus paketi (infografika)
• Atjaunīgā enerģija: Padome pieņem jaunus noteikumus (paziņojums presei, 2023. gada 9. oktobris)

Kas izraisīja enerģētisko krīzi?

Enerģijas cenas Eiropas Savienībā sāka ievērojami pieaugt 2021. gadā, jo ekonomika atguvās no Covid-19 pandēmijas, un tas radīja lielāku pieprasījumu pēc sašķidrinātas dabasgāzes, kā arī gāzes patēriņa pieaugumu Āzijā.

Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā bija postoša ietekme uz enerģijas tirgu, un enerģijas cenas sasniedza rekordaugstus līmeņus.

Krievijas vienpusējais lēmums pārtraukt gāzes piegādi uz vairākām ES valstīm radīja nenoteiktību, izraisot gāzes cenu krasu pieaugumu. Tas ietekmēja arī elektroenerģijas izmaksas, kuras cena ES ir saistīta ar fosilo degvielu cenu.

Skatīt arī