Ārlietu padome, 2017. gada 13. novembris

Galvenie rezultāti

Sadarbība drošības un aizsardzības jomā

Ārlietu ministri un aizsardzības ministri kopīgi apsprieda, kā tiek īstenota ES globālā stratēģija drošības un aizsardzības jomā. Tad Padome pieņēma secinājumus par drošību un aizsardzību, kuros uzsvērti gūtie panākumi un aplūkoti turpmākie pasākumi.

Līdztekus Padomei 23 dalībvalstis parakstīja paziņojumu, ar ko iezīmē pirmo soli pastāvīgas strukturētas sadarbības (PESCO) izveidē. Kopā tās attīstīs aizsardzības spējas, ieguldīs kopīgos projektos un paaugstinās savu bruņoto spēku operatīvo gatavību. Tas ES sadarbību drošības un aizsardzības jomā padarīs vērienīgāku un elastīgāku.

"Šis ir vēsturisks sasniegums, taču ne tikai diena, ko nosvinēt. Tas ir arī sākums ceļojumam, kurā mēs dosimies kopā. Jauna stāsta sākums, un nevis lappuses beigas." Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Pēcpusdienā Padome tikās aizsardzības formātā un kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) apsprieda ES un NATO sadarbību. Ministri īpaši atzīmēja, ka darbs ES sistēmā, it sevišķi attiecībā uz PESCO, bet arī militāro mobilitāti, dos labumu abām organizācijām.

Venecuēla

Padome pieņēma secinājumus par Venecuēlu un vienojās par mērķtiecīgām sankcijām, kas vērstas uz to, lai veicinātu ticamu un jēgpilnu procesu, kas var novest pie miermīlīga sarunu ceļā panākta risinājuma. Ierobežojošie pasākumi ietver ieroču embargo un eksporta aizliegumu attiecībā uz aprīkojumu, kuru iespējams izmantot iekšējām represijām, kā arī attiecībā uz IT novērošanas ierīcēm, un ietver arī juridisko pamatu personu iespējamai mērķtiecīgai iekļaušanai sarakstā.

Šie pakāpeniskie, mērķtiecīgie, elastīgie un atsaucamie ierobežojošie pasākumi ir izstrādāti tā, lai tie neskartu Venecuēlas sabiedrību kopumā.

ES un Āfrikas attiecības

Padome apsprieda ES un Āfrikas attiecības, gatavojoties Āfrikas Savienības un ES 5. samitam, kurš notiks 29. un 30. novembrī Abidžanā, Kotdivuārā. Ministri atzinīgi vērtēja to, ka uzmanības centrā ir izvirzīta jaunatne, un uzsvēra, ka svarīga ir plaša dalība samitā. Diskusijās ministri atsaucās uz daudziem kopīgiem problēmjautājumiem, kurus paredzēts apspriest samitā, tostarp tādiem, kā darbvietu radīšana, klimata pārmaiņas, miers un drošība, kā arī migrācija un mobilitāte.

ES stratēģiskā komunikācija

Ārlietu ministri izvērtēja pašreizējo darbu saistībā ar ES stratēģisko komunikāciju, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem saziņai ar Austrumu partnerības reģionu, dienvidu kaimiņreģionu un Rietumbalkāniem.

Viņi vienojās vēl vairāk pastiprināt darbu un atbalstīja trīs darba grupu izveides turpināšanu. Dalībvalstis uzsvēra to, cik svarīgi ir sūtīt pozitīvus ES vēstījumus uz ES kaimiņvalstīm, kā arī to, ka ir jāvēršas pret dezinformāciju tad un tur, kur tas nepieciešams.