ES gada budžets

Kas ir ES gada budžets?

Gada budžetā paredz visus ES izdevumus un ieņēmumus vienam gadam.

Ikgadējiem budžetiem ir jāiekļaujas izdevumu ierobežojumos (“maksimālajos apjomos”), kas noteikti ES ilgtermiņa budžetā jeb daudzgadu finanšu shēmā (DFS). ES savam gada budžetam parasti nosaka mazāku apjomu, lai atstātu rezervi neparedzētām vajadzībām.

Ar gada budžetu tiek nodrošināts, lai ES savu izdevumu finansēšanai saņemtu nepieciešamos ieņēmumus. Katrā gada budžetā ieņēmumiem un izdevumiem vienmēr ir jābūt līdzsvarā.

• ES ilgtermiņa budžets

Kā tiek pieņemts ES gada budžets?

Eiropas Komisija ierosina gada budžeta projektu. Pēc tam Padome un Eiropas Parlaments par budžetu vienojas uz vienlīdzības pamatiem.

Vispirms Padome pieņem savu nostāju par gada budžeta projektu. Pēc tam Parlaments var pieņemt grozījumus Padomes nostājā. Ja abu iestāžu uzskati atšķiras, tiek sasaukta samierināšanas komiteja, lai 3 nedēļu laikā rastu kompromisu.

Vienošanās gadījumā Padomei un Parlamentam 14 dienu laikā tā ir oficiāli jāapstiprina.

Ja Padome un Parlaments nepanāk vienošanos, Komisijai ir jāiesniedz jauns gada budžeta projekts.

Ja gada budžets vēl arvien nav pieņemts tā gada sākumā, uz kuru tas attiecas, tiek piemērota provizorisko divpadsmitdaļu sistēma. Tas nozīmē, ka katru mēnesi ikvienā budžeta nodaļā var izmantot ne vairāk par vienu divpadsmitdaļu no iepriekšējā gada budžeta apropriācijām vai no Komisijas ierosinātā budžeta projekta – attiecīgi to summu, kura no abām minētajām ir mazāka.

Budžeta pieņemšanas procedūra ir izklāstīta Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantā.

Vai gada budžetu var grozīt?

Padome kopā ar Parlamentu var veikt grozījumus pieņemtajā gada budžetā. Tādā gadījumā Komisija iesniedz budžeta grozījuma projektu, kas tiek pieņemts tādā pašā procedūrā kā sākotnējais gada budžets.

Gada budžetu var grozīt, piemēram, tad, kad ir nepieciešami papildu līdzekļi neparedzētām vajadzībām, piemēram, lai novērstu dabas katastrofas sekas kādā no dalībvalstīm.

Tāpat budžeta grozījumi tiek pieņemti, lai tajā iekļautu iepriekšējā gada budžeta pārpalikumu vai arī lai pielāgotu prognozētās ienākumu daļas no dažādiem pašu resursu veidiem.

Kas izpilda un kontrolē gada budžetu?

Budžetu galvenokārt izpilda Komisija un dalībvalstis. Dalībvalstis izpilda aptuveni trīs ceturtdaļas no budžeta. Tas nozīmē, ka Komisija tiešā veidā izmaksā tikai nelielu budžeta daļu. Tomēr Komisijai ir galīgā atbildība par visa ES gada budžeta izpildi.

Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju ir jānodrošina, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem. Visām budžeta izpildē iesaistītajām pusēm ir jāievēro stabils noteikumu kopums, ko ir noteikuši ES likumdevēji.

Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra

ES gada budžeta izpilde tiek pārbaudīta tā sauktajā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā. Parlaments pēc Padomes ieteikuma nolemj, vai apstiprināt to, kā budžets konkrētam gadam ir ticis izpildīts. Tas lemj, vai “sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi”.

Sava ieteikuma vajadzībām Padome pārbauda:

• ES pārskatus par attiecīgo finanšu gadu, finanšu pārskatu un novērtējuma ziņojumu par ES finansēm, kas balstīts uz sasniegtajiem rezultātiem – to visu iesniedz Komisija;
• gada ziņojumu un ticamības deklarāciju – to iesniedz Eiropas Revīzijas palāta, kas ir ES ārējais revidents.