ES ilgtermiņa budžets
Ilgtermiņa budžets jeb daudzgadu finanšu shēma (DFS) sniedz finansējumu programmām un darbībām visās politikas jomās – no lauksaimniecības un reģionālās politikas līdz Ukrainas atbalstam, stratēģiskām tehnoloģijām un migrācijai – atbilstīgi ES ilgtermiņa prioritātēm.
Kas ir ES ilgtermiņa budžets?
Kopš 1988. gada ES strādā ar ilgtermiņa budžetiem, ko sauc par daudzgadu finanšu shēmām (DFS).
Ilgtermiņa budžeti nodrošina stabilu sistēmu ar kopējiem izdevumu ierobežojumiem, lai:
- izdevumus saskaņotu ar ES politiskajām prioritātēm,
- palielinātu ES finanšu paredzamību līdzfinansētājiem un saņēmējiem,
- nodrošinātu ES budžeta disciplīnu,
- atvieglotu ES gada budžeta pieņemšanu.
Pašlaik DFS aptver septiņu gadu laikposmu. Ar to nosaka ierobežojumus (jeb maksimālos apjomus) ES gada izdevumiem:
- kopējām saistībām konkrētā gadā,
- kopējiem maksājumiem konkrētā gadā,
- maksājumiem un saistībām katrā ES izdevumu jomā (kategorijā).
Kas ir saistības un maksājumi?
Kopējās saistības atbilst maksimālajam juridisko saistību – piemēram, līgumu vai dotāciju – skaitam, kuras ES var uzņemties konkrētajā gadā. Šīs summas ne vienmēr izmaksā tajā pašā gadā, bet tās var izmantot secīgu finanšu gadu garumā.
Kopējie maksājumi ir faktiskās summas, kas izmantotas konkrētajā gadā. Tās izriet no juridiskām saistībām, kas uzņemtas tajā pašā gadā vai iepriekšējos gados.
Šo ierobežojumu mērķi ir
- pārvaldīt ES budžeta kopējo apjomu,
- aizsargāt summas katrā jomā atbilstīgi ES prioritātēm.
Tomēr budžetam ir jābūt arī elastīgam, lai varētu reaģēt uz neparedzētiem izaicinājumiem, piemēram, uz krīzēm un ārkārtas situācijām, kā arī mainīgām izdevumu prioritātēm. Tādēļ DFS ietver noteikumus un īpašus instrumentus, lai nodrošinātu to, ka pat neparedzētos apstākļos nauda var tikt izmantota, kad un kam tas ir visvairāk nepieciešams.
ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam
Pašreizējais ilgtermiņa budžets ir paredzēts 2021.–2027. gada laikposmam. Tas ietver visaptverošu finanšu paketi, kuras apmērs ir:
- 1216 miljardi EUR saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (faktiskajās cenās),
- 807 miljardi EUR no ārkārtas atveseļošanas instrumenta “Next Generation EU” (faktiskajās cenās).
2023. gada jūnijā tika veikta DFS 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšana, un tā tika papildināta ar vēl 64,6 miljardiem EUR, lai finansētu tādas prioritātes kā atbalsts Ukrainai, migrācija un ārējā darbība.
ES ilgtermiņa budžets 2028.–2034. gadam
Komisija 2025. gada 16. jūlijā un 3. septembrī nāca klajā ar priekšlikumiem nākamajai DFS, un tās apmērs ir gandrīz 2 triljoni EUR.
Kopš tā laika Vispārējo lietu padomē diskusijas par priekšlikumiem ir virzījušās uz priekšu gan tehniskā, gan politiskā līmenī.
Ministri ir vairākkārt apmainījušies viedokļiem par nākamās DFS struktūru, tostarp tās galvenajām izdevumu kategorijām, pārvaldību un horizontālajiem aspektiem.
2025. gada decembrī ES līderi pieņēma zināšanai pirmo sarunu satvaru, ko sagatavojusi prezidentvalsts Dānija, un aicināja nākamās prezidentvalstis turpināt darbu, lai līdz 2026. gada beigām panāktu vienošanos, kas ļautu 2027. gadā laikus pieņemt saistītos tiesību aktus.
Prezidentvalsts Kipra 2026 gada 11. jūnijā nāca klajā ar pārskatītu sarunu satvaru ar skaitļiem, kas ir svarīgs solis sarunās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu.
ES ilgtermiņa budžets 2028.–2034. gadam
Ilgtermiņa budžeta sarunu skaidrojums
Eiropadomei un ES Padomei ir galvenā loma ES ilgtermiņa budžeta izstrādes procesā.
Sarunas par ES ilgtermiņa budžetu sākas dažus gadus pirms jaunā budžeta perioda sākuma. Oficiālais process sākas ar to, ka Eiropas Komisija iepazīstina ar tā saukto daudzgadu finanšu shēmas paketi.
Paketē, jo īpaši, ir ietverta:
- daudzgadu finanšu shēmas regula, kurā nosaka, cik daudz ES var tērēt,
- lēmums par pašu resursiem, kurā nosaka, no kurienes veidojas ES ieņēmumi.
Vispārējo lietu padome ir atbildīga par darbu pie DFS paketes un sagatavo tā dēvēto sarunu satvaru.
Sarunu satvara projekts apvieno tos elementus, attiecībā uz kuriem, visticamāk, būs nepieciešams, lai ES līderi noteiktu politisko virzienu un prioritātes. Mērķis ir sekmēt sagatavošanās darbus saistībā ar projektu Eiropadomes secinājumiem par DFS, ko iesniedzis Eiropadomes priekšsēdētājs.
Eiropadomē ES līderi sniedz politiskas norādes par galvenajām ilgtermiņa budžeta iezīmēm. Tādējādi Padomei ir iespēja pieņemt savu nostāju.
DFS regulu pieņem saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru:
- lai panāktu vienošanos Padomē, ir nepieciešama vienprātība,
- lai pabeigtu lēmumu pieņemšanas procesu, ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana,
- praksē – Parlaments var apstiprināt vai noraidīt Padomes nostāju, bet nevar tajā veikt grozījumus.
Pirms lēmums par pašu resursiem stājas spēkā, ir nepieciešama:
- vienprātīga vienošanās pieņemšanai Padomē,
- Eiropas Parlamenta atzinums,
- ratifikācija katrā dalībvalstī saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.
Kā tiek lemts par nozaru programmām?
Komisija arī nāk klajā ar priekšlikumiem nozaru programmām jaunajam plānošanas periodam.
Padomes sastāvi pa nozarēm atbild par darbu pie ES finansējuma programmām Padomē.
Piemēram, Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome strādā pie tiesību aktu priekšlikumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), Konkurētspējas padome – pie vienotā tirgus, pētniecības un kosmosa programmām.
Atskaitot dažus izņēmumus, par šīm programmām tiek lemts kopā ar Parlamentu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Finansiālie un horizontālie programmu aspekti ir atkarīgi no DFS sarunu iznākuma.
ES budžeta aizsardzība
Svarīgs DFS aspekts, kas aizsargā ES budžetu, – tā dēvētais “vispārējais nosacītības režīms ES budžeta aizsardzībai” tiek pielietots, ja ir konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Līdz šim šis mehānisms tika piemērots vienu reizi 2022. gada decembrī konkrētajā Ungārijas gadījumā.
Plašāka informācija
ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam
ES budžeta finansēšana
ES gada budžets
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 15. jūnijs