Vienošanās ar Eiropas Parlamentu par pirmajiem ES mēroga kiberdrošības uzlabošanas noteikumiem

Padomes prezidentvalsts Luksemburga 2015. gada 7. decembrī panāca neoficiālu vienošanos ar Eiropas Parlamentu par kopīgiem noteikumiem, ar ko visā Eiropas Savienībā stiprina tīklu un informācija drošību.

Jaunajā direktīvā būs izklāstīti būtiski svarīgu pakalpojumu un digitālo pakalpojumu sniedzēju pienākumi kiberdrošības jomā. No minētajiem tirgus dalībniekiem tiks prasīts, lai viņi veiktu kiberrisku pārvaldības pasākumus un ziņotu par galvenajiem informācijas drošības incidentiem, tomēr šīm divām pakalpojumu sniedzēju kategorijām piemēros dažādus režīmus.

Luksemburgas premjerministrs, sakaru un plašsaziņas līdzekļu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Ksavjē Betels (Xavier Bettel) norādīja: "Šis ir nozīmīgs solis, lai visā Eiropā panāktu koordinētāku pieeju kiberdrošībai. Visiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem būs jāizvērš pastiprināti centieni, jo īpaši padziļinot sadarbību starp dalībvalstīm un piemērojot stingrākas drošības prasības infrastruktūras apsaimniekotājiem un digitālajiem pakalpojumiem".

Stingrāki noteikumi būtiski svarīgu pakalpojumu sniedzējiem

Direktīvā ir uzskaitītas vairākas stratēģiski nozīmīgas nozares, kurās aktīvi darbojas būtiski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, enerģētika, transports, finanses un veselība. Šajās nozarēs dalībvalstis, pamatojoties uz direktīvā izklāstītiem skaidriem kritērijiem, apzinās tos tirgus dalībniekus, kas sniedz būtiski svarīgus pakalpojumus. Prasības un uzraudzība, ko piemēros šādiem tirgus dalībniekiem, būs stingrākas nekā tās, ko piemēros digitālo pakalpojumu sniedzējiem. Tas atbilst paaugstinātajiem riskiem, kādus jebkādi traucējumi būtiski svarīgu pakalpojumu sniegšanā varētu radīt sabiedrībai un ekonomikai.

Vienveidīgāks režīms digitālo pakalpojumu sniedzējiem

Ar direktīvu reglamentēs tādus digitālus pakalpojumus kā e-tirdzniecības platformas, meklētājprogrammas un mākoņdatošanas pakalpojumi.

Digitālo pakalpojumu sniedzēji parasti darbojas daudzās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu to, ka visā ES attieksme pret šiem pakalpojumu sniedzējiem ir līdzīga, noteikumus piemēros visiem tirgus dalībniekiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, izņemot mazos uzņēmumus.

Kiberdraudu apkarošanas satvari valstu un ES līmenī

Katrai ES valstij būs jāizraugās viena vai vairākas valsts iestādes un jāizstrādā kiberjautājumu risināšanas stratēģija.

Dalībvalstis arī pastiprinās savu sadarbību kiberdrošības jomā. ES līmenī tiks izveidota sadarbības grupa, kas atbalstīs dalībvalstu stratēģisku sadarbību un paraugprakšu apmaiņu to starpā. Lai sekmētu operatīvo sadarbību, tiks izveidots valstu datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīkls. Gaidāms, ka abas šīs struktūras arī palīdzēs vairot paļāvību un uzticēšanos dalībvalstu starpā.

Termiņi

Dalībvalstīm no direktīvas spēkā stāšanās brīža būs 21 mēnesis laika, lai pieņemtu vajadzīgos valsts noteikumus. Pēc minētā laikposma tām būs vēl seši mēneši laika, lai apzinātu savus būtiski svarīgo pakalpojumu sniedzējus.

Kā šis priekšlikums iegūs likuma spēku?

Padomē vienošanās vēl būs jāapstiprina dalībvalstīm. Prezidentvalsts 18. decembrī ar saskaņoto tekstu iepazīstinās dalībvalstu vēstniekus Pastāvīgo pārstāvju komitejā, lai viņi šo tekstu apstiprinātu. Lai pabeigtu likumdošanas procedūru, direktīva ir oficiāli jāpieņem gan Padomei, gan Parlamentam.

• Kiberdrošības uzlabošana visā ES