Padomes secinājumi par ES pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanos un attīstību

1. Visā pasaulē vairāk nekā 60 miljoniem cilvēku – bēgļu un iekšzemē pārvietojušos personu (IPP) – ir nācies piespiedu kārtā pārvietoties konfliktu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Uz globālās bēgļu un migrācijas krīzes fona, kas skar arī Eiropu, Padomei tas raisa nopietnas bažas. Šajā sakarā papildu problēmas rada klimata pārmaiņas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, kā arī attīstības iespēju un cilvēku drošības trūkums. Padome atgādina, ka 86 % no visas pasaules bēgļiem dzīvo jaunattīstības reģionos un vismazāk attīstītās valstis sniedz patvērumu 25 % no kopējā skaita. Padome atkārtoti pauž apņēmību strādāt, lai panāktu konfliktu miermīlīgus risinājumus un ilgtspējīgus un cienīgus risinājumus bēgļiem un IPP, tostarp drošu brīvprātīgu atgriešanos, kā arī to, cik svarīga ir novēršana un spēju attīstīšana, kas uzskatāmas par izturētspējas stūrakmeņiem.

2. Padome atgādina par saviem secinājumiem (2013. gada 19. jūlijs) par 2013. gada augsta līmeņa dialogu par migrāciju un attīstību un par attīstības un migrācijas saiknes paplašināšanu , kā arī par saviem 2014. gada decembra secinājumiem par migrāciju ES attīstības sadarbībā , kuros tika aicināts izstrādāt "saskaņotu un koordinētu attīstības pieeju attiecībā pret bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu jautājumiem un nodrošinot atbilstīga finansējuma līdzekļus". Šī prasība tika vēlreiz pausta Padomes sanāksmē 2015. gada 26. maijā.

3. Padome uzsver nepieciešamību pēc steidzamas un izlēmīgas politiskas rīcības, risinot ieilgušas pārvietošanās situācijas, un tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu "Cieņpilna dzīve – atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai. Piespiedu pārvietošana un attīstība".

4. Padome atzīst, ka piespiedu pārvietošanās rada smagu ietekmi ne vien uz indivīdiem, kas pārvietojušies, un viņu ģimenēm, bet arī uz uzņemošajām valstīm un kopienām. Humanitārā sistēma viena pati nevar apmierināt piespiedu kārtā pārvietojušos personu un tās uzņemošo valstu un kopienu augošās un mainīgās vajadzības, jo īpaši tad, kad arvien vairāk krīžu ievelkas garumā. Piespiedu pārvietošanās ir politiska, cilvēktiesību, drošības, attīstības un ekonomiska problēma, ko vēl vairāk sarežģī kontrabanda, tirdzniecība un ekspluatācija. Tā būtu jārisina no vajadzībās balstītas perspektīvas, tās pamatā liekot tiesībās balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības, un ar ilgtermiņa attīstības atbalstu, kurā, kad vien iespējams, jau no agrīnām stadijām un visā krīzes laikā principā tiek iesaistīti attīstības dalībnieki, tostarp vietējie, tādējādi koordinētā un konsekventā veidā papildinot humanitāro pieeju, ko atbalsta ar politisko dialogu. Mērķim vajadzētu būt darbam pie ilgtspējīgiem globāliem un vietējiem risinājumiem personām, kas pārvietojušās, pievēršoties piespiedu pārvietošanās pamatcēloņiem un apkarojot tās ieilgstošo raksturu, lai uzlabotu viņu dzīvi un atkarības no atbalsta vietā iestātos pašpaļāvība. No otras puses, uzņemošajām valstīm un kopienām būtu jāsaņem atbilstīgs un noturīgs atbalsts, vienlaikus maksimāli palielinot labumus, kurus var sniegt pārvietojušās personas. Būtu vajadzīga stiprāka stratēģiskā un operacionālā saikne starp attīstības pieeju un humanitāro pieeju, kurai būtu jārada ietvars plašām partnerībām, kas uzlabo aizsardzību un rada noturīgas sociālās un ekonomiskās iespējas, ieskaitot izglītību visos līmeņos, personām, kas pārvietojušās piespiedu kārtā, un tās uzņemošajām kopienām, ņemot vērā piespiedu kārtā pārvietojušās personas uzņemošo valstu un kopienu prioritātes, finansiālos apstākļus un vajadzības.

Konsekventa, attīstībā balstīta pieeja attiecībā uz piespiedu pārvietošanos

5. Padome atzinīgi vērtē šo pieeju un vadošos principus, kas atzīst bēgļu un IPP potenciālu sniegt aktīvu ieguldījumu un piedalīties uzņemošo valstu un kopienu ekonomikā un sabiedrībā līdz brīdim, kad ir iespējama droša atgriešanās. Padome uzskata, ka būtu jāatbalsta uzņemošās valdības, pieņemot un īstenojot tādas nacionālās tiesību sistēmas un rīcībpolitikas, kas ir saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un veicina pārvietojušos personu pašpaļāvību, un līdz ar to aizsargājot viņu tiesības un cilvēka cieņu. ES strādās kopā ar uzņemošajām valdībām un vietējām iestādēm, pakāpeniski īstenojot plānus un rīcībpolitikas piespiedu kārtā pārvietojušos personu sociālekonomiskajai iekļaušanai, to darot vietējo un nacionālo attīstības plānu ietvaros. Šajā sakarā izšķiroši svarīga ir piekļuve darba tirgiem, izglītībai un pakalpojumiem. Šis darbs būtu jābalsta uz partnerībām ar visiem attīstības dalībniekiem, ieskaitot diasporas. Ir ārkārtīgi svarīga vietējās pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora, piemēram, ar publiskā un privātā sektora partnerībām, iesaistīšanās, lai varētu sniegt tik ļoti vajadzīgos pakalpojumus un nodarbinātības, uzņēmējdarbības un investīciju iespējas gan personām, kas pārvietojušās piespiedu kārtā, gan viņu uzņemošajām kopienām. Šo centienu pamatā vajadzētu likt solidaritāti, vietējo atbildību, ilgtspēju un cilvēktiesību ievērošanu, un tie būtu jābalsta uz konkrētiem ekonomiskajiem un sociālajiem datiem par visu ietekmi un sekām, ko rada bēgļu vai IPP uzņemšana.

6. Padome ir apņēmības pilna un aicina ES un tās dalībvalstis, kā arī starptautiskos dalībniekus piespiedu kārtā pārvietojušās personas un tās uzņemošās kopienas sistemātiski un vispusīgā veidā iekļaut starptautiskās sadarbības un palīdzības pasākumu izstrādē, plānošanā un īstenošanā. Iejaukšanās pasākumiem, ar ko atbalsta ilgtspējīgus risinājumus, jābūt pielāgotiem konkrētajam kontekstam un jābūt vērstiem uz piespiedu kārtā pārvietojušos personu konkrētajām vajadzībām un neaizsargātības izpausmēm, ne vien to tiesiskajam statusam. Pamatprincipam vajadzētu būt politisko un attīstības dalībnieku agrīnai iesaistei un ciešai koordinācijai no krīzes paša sākuma, lai papildinātu humanitāro dalībnieku ārkārtas un agrīnos glābšanas pasākumus un uz tiem balstītos tālākajā darbībā, pilnībā respektējot starptautiskās humanitārās tiesības, bēgļu tiesību aktus un cilvēktiesības. Tas ir saskaņā ar apņemšanos "nevienu nepamest", kas nostiprināta Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, dodot iespējas visneaizsargātākajiem, tostarp bēgļiem un IPP. Īpaša uzmanība būtu jāvelta sievietēm, jauniešiem un bērniem, kā arī neaizsargātām kategorijām, tostarp personām ar invaliditāti. Šajā sakarā kā daļai no ilgtermiņa perspektīvas izšķiroša nozīme ir izglītībai.

7. Padome atzīst, ka, lai varētu formulēt pierādījumos balstītas un uz rezultātiem orientētas rīcībpolitikas, ļoti svarīgi ir nepārprotami pierādījumi un kopīgi attīstības un humanitārās situācijas izvērtējumi, uzticami dati un vispusīga analīze par bēgļu un migrācijas plūsmām, tostarp par ietekmi uz uzņemošajām kopienām. Lai to uzlabotu, Komisijas dienesti un dalībvalstis strādās kopā ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem.

8. Šādas konsekventākas pieejas mērķis ir stiprināt ieilgušās pārvietošanās situācijās sniegtās ES palīdzības piemērotību, efektivitāti un rentabilitāti, koordinēti papildinot humāno palīdzību, lai apmierinātu akūtas un vidēja termiņa vajadzības, un liekot lietā tādas attīstības pieejas, kas ietver ilgtermiņa perspektīvas un saglabā cilvēka cieņu, un stiprina pārvietojušos personu pašpaļāvību un arī uzņemošo kopienu un valstu izturētspēju, vienlaikus pilnībā respektējot humanitāros principus kā humānās palīdzības sniegšanas pamatu.

Nākamie soļi un turpmākais ceļš

9. Padome atzīst, ka – kā daļa no Eiropas programmas migrācijas jomā – tiek izstrādāti nozīmīgi jauni plānošanas un finansēšanas rīki, kas tūlītējo palīdzību sasaista ar vidēja termiņa un ilgtermiņa atbalstu gan tiem, kas pārvietojušies, gan tiem, kas viņus uzņem. Cita starpā tie ietver specializētus ES trasta fondus, Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, gaidāmos paktus ar uzņēmējvalstīm, tādām kā Jordānija un Libāna, un reģionālās attīstības un aizsardzības programmas (RAAP) Tuvajos Austrumos, Āfrikas ragā un Āfrikas ziemeļos. Šajā kontekstā Padome gaida, kad tiks sniegti paredzētie pārskati, tostarp par finansēšanas instrumentiem, pēc kuriem vadīties ES plānošanā, lai atbilstošā veidā labāk risinātu pamatcēloņus un lai uzlabotu ilgtermiņa perspektīvas uzņemošajām kopienām, bēgļiem, IPP, kā arī tiem, kas brīvprātīgi atgriežas. Šim nolūkam Padome aicina Komisijas dienestus un EĀDD stiprināt sadarbību ar partnervalstīm attiecīgo programmu īstenošanā, ievērojot starptautiskos nolīgumus.

10. ES ir apņēmusies nodrošināt rīcībpolitikas ietvaru efektīvākai, konteksta ziņā specifiskākai un cienīgākai atbildei uz globālo piespiedu pārvietošanos un maksimāli palielināt ietekmi atbalstam, ko ES sniedz bēgļiem un IPP, saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, īpašu uzsvaru liekot uz ieilgušu pārvietošanās situāciju kā ilgtermiņa attīstības problēmu. Pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai vajadzētu būt prioritātei. Centieni būtu jābalsta uz to, ko uzņēmējvalstis, starptautiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jau dara, lai piedāvātu integrētu pasākumu paketi: izglītība, pamatpakalpojumi, iztikas līdzekļi, pienācīga darba iespējas, privātā sektora instrumenti, tirdzniecība un īpaša uzmanība pārvietojušos personu, jo īpaši bērnu, aizsardzībai un pilnīgai līdzdalībai, īpašu uzmanību veltot visneaizsargātākajām grupām. Tas prasīs ievērojamus centienus no ES puses un šo attiecīgo valstu pilnīgu sadarbību, taču tie ir tādi apstākļi, ko ES un dalībvalstis, arī ar atbalstu no starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI), tostarp no Eiropas Investīciju bankas, var palīdzēt izveidot ar inovatīvu un efektīvu attīstības sadarbību, ekonomisko palīdzību un ieguldījumiem infrastruktūrā un uzņēmumos, kā arī ar politisko dialogu un rīcību.

11. Padome atzinīgi vērtē ANO vadībā rīkoto Pasaules Humanitāro samitu 2016. gada maijā, tostarp Programmu Cilvēcei, kas sniegta ANO ģenerālsekretāra ziņojumā, un ANO Ģenerālās asamblejas Augsta līmeņa sanāksmi par bēgļiem un migrantiem, kurai jānotiek 2016. gada septembrī, kā iespēju, kas politiskajiem, attīstības un humanitārajiem dalībniekiem ļautu apņemties ievērot konsekventāku un vispusīgāku globālo pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanos kā daļu no plašākas migrācijas programmas.

12. Padome aicina Komisijas dienestus, EĀDD un dalībvalstis īstenot jauno rīcībpolitikas ietvaru attiecībā uz piespiedu pārvietošanos, sperot nepieciešamos politiskos, rīcībpolitikas, tiesiskos un finansiālos soļus, un nodrošināt konkrētu rīcību un uz rezultātiem vērstus pēcpasākumus. Padome arī aicina Komisijas dienestus un EĀDD sākot no 2016. gada regulāri ziņot Padomei par veiktajām darbībām un īstenošanas norisi un veicināt ieinteresēto personu tālāku iesaisti.

---

[1] 12415/13.

[2] 16901/14.