ES vārdā sniegta Augstās pārstāves Federikas Mogerīni deklarācija saistībā ar Pasaules un Eiropas ūdens dienu 2017. gada 22. martā

Drošam dzeramajam ūdenim un sanitārijai ir ļoti būtiska nozīme saistībā ar veselīgu un cilvēka cienīgu dzīvi. Tomēr 663 miljoniem jeb vienai desmitajai daļai pasaules iedzīvotāju joprojām nav piekļuves drošam ūdenim un viņiem tiek liegtas šīs cilvēka pamattiesības. Pasaulē netiek pildīts mērķis arī sanitārijas jomā, jo vēl arvien 2,4 miljardiem jeb trešajai daļai visu cilvēku nav piekļuves pienācīgām sanitārijas labierīcībām. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un demogrāfiskās tendences, pastāvīgais ūdens trūkums un ūdens resursu stress nākotnē varētu skart arvien vairāk cilvēku.

Saistībā ar Pasaules ūdens dienu mēs – Eiropas Savienība – atkārtoti apstiprinām savu apņemšanos, izmantojot programmu 2030. gadam, panākt to, lai visiem cilvēkiem, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām, tiktu nodrošināta piekļuve ūdenim un sanitārijai, kā arī veikta to ilgtspējīga apsaimniekošana. Mūsu apņemšanās nevienu neatstāt novārtā nozīmē, ka nevienam nedrīkstētu liegt piekļuvi tīram ūdenim. Mēs arī atkārtoti apstiprinām savas saistības attiecībā uz Parīzes nolīgumu un Marakešas Rīcības proklamāciju, kur vēlreiz tika apliecināta pasaules apņemšanās cīnīties pret klimata pārmaiņām un palīdzēt risināt klimata pārmaiņu radīto ietekmi, tostarp attiecībā uz ūdeni.

Drošs dzeramais ūdens un sanitārija ir pamatpakalpojumi. Tie ir priekšnosacījumi veselībai, izaugsmei un ražīgumam. Papildus ES dalībvalstu veiktajai divpusējai sadarbībai Eiropas Savienība kopš 2007. gada ir nodrošinājusi vairāk par 2,2 miljardiem euro ar ūdeni un sanitāriju saistītiem projektiem vairāk nekā 62 pasaules valstīs. Reaģējot uz pieaugošajām humānajām vajadzībām un biežāku piespiedu pārvietošanu, ES ir apņēmusies turpināt atbalstīt dabas un cilvēka izraisītu katastrofu skartos cilvēkus, nodrošinot dzīvībai svarīgo piekļuvi drošam un tīram ūdenim.

Pamatojoties uz Padomes 2013. gada secinājumiem par diplomātiskajām attiecībām ūdens resursu jomā, ES ar stratēģisku pieeju reģionālajai attīstībai turpinās sniegt atbalstu arī ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai, visā pasaulē sekmējot pārrobežu sadarbības pārvaldību, kas ir ārkārtīgi būtiska attīstībai, kā arī stabilitātei, noturībai, mieram un drošībai. Šajā sakarā īpaša uzmanība ir jāvelta ļoti nozīmīgajām savstarpējām saitēm starp ūdeni, enerģiju un pārtikas nodrošinājumu. ES veicina arī to, lai tiktu ievēroti starptautiski nolīgumi ūdens resursu sadarbības jomā, konkrēti – ANO/EEK Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par Likumu par starptautisko ūdensteču izmantošanu ārpus navigācijas. Ūdens ir dzīvības avots, un mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvību visā pasaulē.

Kandidātvalstis bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika*, Melnkalne*, Serbija* un Albānija*, stabilizācijas un asociācijas procesa valsts un iespējamā kandidātvalsts Bosnija un Hercegovina, EBTA valstis Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, kā arī Ukraina, Moldovas Republika un Gruzija pievienojas šai deklarācijai.

* Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Albānija turpina piedalīties stabilizācijas un asociācijas procesā.

 Šis paziņojums ir publicēts saistībā ar Pasaules un Eiropas ūdens dienu (2017. gada 22. marts).