Klimata pārmaiņas: Padome atkārtoti apliecina, ka Parīzes nolīgums atbilst tā nolūkam un par to nevar tikt rīkotas atkārtotas sarunas.

Padomes secinājumi par klimata pārmaiņām pēc Amerikas Savienoto Valstu administrācijas lēmuma izstāties no Parīzes nolīguma

1. Padome pauž dziļu nožēlu par vienpusējo Amerikas Savienoto Valstu administrācijas lēmumu izstāties no Parīzes nolīguma. Padome arī atzinīgi vērtē daudzos stingros paziņojumus Parīzes nolīguma atbalstam, ar kuriem nākusi klajā virkne valstu – sākot no lielām ekonomikām līdz mazām salu valstīm.

2. Parīzes nolīgums mūs saveda kopā ļoti problemātiskā laikā. Tas ir bezprecedenta daudzpusējs nolīgums starp gandrīz 200 līgumslēdzējām pusēm, kuru visā pasaulē atbalsta reģioni, pilsētas, kopienas, uzņēmumi, kā arī citi nevalstiski rīcībspēki, lai risinātu problēmu, kas rada apdraudējumu mums visiem. Šis nolīgums līdztekus ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam uzskatāmi parāda mūsu kolektīvo atbildību visas planētas, šīs un nākamo paaudžu priekšā un mūsu apņemšanos attiecīgi rīkoties.

3. Padome atkārtoti apliecina, ka Parīzes nolīgums atbilst tā nolūkam un par to nevar tikt rīkotas atkārtotas sarunas. Kaut arī nolīgums ir vērienīgs, tomēr tas nav preskriptīvs un ļauj katrai pusei izvēlēties pašai savu veidu, kā sekmēt mērķus, kas kalpo cīņai pret klimata pārmaiņām, kuras apdraud attīstību, mieru un stabilitāti visā pasaulē.

4. Padome atkārtoti norāda uz Eiropas Savienības stingro atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijai, kas ir noteikumos balstītas daudzpusējas sistēmas stūrakmens. Eiropas Savienība un dalībvalstis joprojām ir vienotas un nelokāmas savā apņēmībā pilnībā un ātri īstenot Parīzes nolīgumu, atgādina par lielo ekonomiku īpašo atbildību, jo uz tām attiecas aptuveni 80 % pasaulē radīto emisiju, un aicina visus partnerus uzturēt spēkā 2015. gadā radīto pozitīvo impulsu, lai gūtu sekmīgus rezultātus pušu konferences (COP) 23. un 24. sesijās.

5. Pasaule var turpināt rēķināties ar to, ka ES būs globālās pret klimata pārmaiņām vērstās cīņas priekšgalā, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpinot centienus temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. ES atradīsies priekšgalā, īstenojot vērienīgu klimata pārmaiņu apkarošanas politiku un turpinot sniegt atbalstu tiem, kas ir sevišķi neaizsargāti, lai veidotu spēcīgas un noturīgas ekonomikas nolūkā gadsimta otrajā pusē sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju neitralitāti un pret klimata pārmaiņām noturīgas sabiedrības. ES un tās dalībvalstis ir lielākie klimata pārmaiņu apkarošanas finansējuma sniedzēji un joprojām ir apņēmušās sniegt savu ieguldījumu attīstīto valstu mērķa sasniegšanā, proti, kopīgi līdz 2020. gadam no dažādiem avotiem mobilizēt 100 miljardus dolāru gadā klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem jaunattīstības valstīs.

6. ES šajā nolūkā stiprina savas esošās globālās partnerības un turpinās veidot jaunas alianses – gan ar pasaules lielākām ekonomikām, gan arī ar visneaizsargātākajām salu valstīm. Mūsu partnerībās būs iekļauti daudzi uzņēmumi, reģioni, pilsētas, pilsoņi un kopienas no visas pasaules un arī no ASV, kuri ir pauduši atbalstu Parīzes nolīgumam un izvērš vērienīgu rīcību klimata politikas jomā.

7. Kopā mēs īstenosim Parīzes nolīgumu, jo tas ir mūsu kopējās interesēs un tā ir mūsu atbildība. Uz Parīzes nolīgumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un pret klimata pārmaiņām noturīgu pāreju mēs raugāmies reālistiski – tas ir dzinējspēks neatgriezeniskam procesam uz ilgtspējīgu mūsu ekonomiku izaugsmi un tas ir izšķirīgs mūsu planētas aizsardzībai. ES šajā nolūkā ir gatava sadarboties ar visām pusēm.

• Hronoloģisks pārskats – Parīzes nolīgums