"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Brokastu laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri apmainījās viedokļiem ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu (Ararat Mirzoyan). Neformālā diskusija notika 7. jūnija parlamenta vēlēšanu kontekstā, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta to iznākumam, ņemot vērā nepieredzētu Krievijas iejaukšanos un pastāvīgos hibrīduzbrukumus.
Vēlēšanas sniedza skaidru vēstījumu: Armēnijas tauta balsoja par mieru, suverenitāti un ciešākām saitēm ar Eiropu. Krievijas lielais spiediens un ekonomiskā piespiešana nespēja ietekmēt balsojumu.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri apsprieda turpmākus veidus, kā atbalstīt Armēnijas noturību, tās demokrātisko virzību un ekonomikas diversifikāciju. ES Augstā pārstāve uzsvēra, ka ES jau strādā pie apjomīgas ekonomiskā atbalsta paketes nolūkā palīdzēt Armēnijai izturēt Krievijas netaisnīgos tirdzniecības ierobežojumus un ka drīz tiks sākta jaunā ES partnerības misija Armēnijā.
Pēc neformālas viedokļu apmaiņas ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu (Andrii Sybiha) Padome apsprieda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ukrainas ministrs, kurš sanāksmei pieslēdzās ar videokonferences starpniecību, sniedza pārskatu par situāciju uz vietas, Ukrainas vissteidzamākajām vajadzībām un jaunāko informāciju par Krievijas nakts uzbrukumu, tostarp Kijivas Pečeru Lavras katedrālei, kas ir viens no valsts nozīmīgākajiem reliģiskajiem objektiem un UNESCO Pasaules mantojuma objekts.
Pēc tam notikušā ministru diskusija parādīja, ka ES ministri ir vienoti vēlmē turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju.
Rietumu noteiktās sankcijas Krievijai jau ir izmaksājušas aptuveni 1–1,3 triljonus EUR. Šie eiro netiek tērēti kara īstenošanai pret Ukrainu. Spiediena palielināšana nozīmē arī Krievijas izolēšanu starptautiskā mērogā. Tā kā Krievija bombardē katedrāles, Eiropai nevajadzētu izritināt sarkano paklāju Krievijas māksliniekiem un sportistiem, kuri atbalsta Kremļa karu. Kultūrai un sportam nevajadzētu būt instrumentam, ar ko attaisnot agresiju.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ņemot vērā Krievijas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt, graut vai apdraudēt Moldovas Republikas suverenitāti un neatkarību, tostarp darbības ar mērķi iedragāt tās demokrātiskos procesus, Padome šodien nolēma noteikt ierobežojošus pasākumus pret sešām personām. Padome pieņēma 81 papildu ierakstu – 34 personas un 47 vienības – iekļaušanai sarakstā attiecībā uz dažādām jomām, vēršoties pret Krievijas militārrūpniecisko kompleksu, enerģijas ieņēmumiem, propagandas centieniem un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Ministri arī pievērsās nesen ierosinātajai 21 sankciju paketei pret Krieviju un vienojās, ka darbs pie tās ir ātri jāvirza uz priekšu.
Nākamais darba kārtības punkts bija vērsts uz situāciju Tuvajos Austrumos, ņemot vērā jaunākos notikumus reģionā.
Irāna
Padome pieņēma zināšanai nesen paziņoto pamatnolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu par pašreizējā pamiera pagarināšanu par 60 dienām un kuģošanas brīvības atjaunošanu Hormuza šaurumā, kam būtu jāpaliek atvērtam un bez maksas. Tā arī uzsvēra, ka ir jāturpina darbs, lai ierobežotu Irānas kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu.
Amerikas Savienoto Valstu un Irānas paziņojums par vienošanos izbeigt karu un no jauna atvērt Hormuza šaurumu ir potenciāls sasniegums. Tas var nodrošināt tik ļoti nepieciešamo telpu padziļinātām sarunām par Irānas kodolprogrammu un citiem kritiski svarīgiem jautājumiem. Vissarežģītākais sarunu posms vēl ir priekšā.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
ES dalībvalstu ārlietu ministri arī izvērtēja informēšanas un koordinācijas pasākumus ar partnervalstīm, tostarp Augstās pārstāves neseno vizīti Pakistānā un kontaktus ar Persijas līča valstīm. Šajā sakarā Augstā pārstāve uzsvēra, ka ES ir gatava sniegt ieguldījumu ilgtspējīga risinājuma panākšanā, sākot ar ekonomisko ietekmi un beidzot ar lietpratību kodolenerģijas jomā.
Padome apsprieda smago humanitāro situāciju Libānā, ņemot vērā pastāvīgo karadarbību starp Izraēlu un “Hizbullāh”, un apmainījās viedokļiem par ES atbalstu Libānai un tās iedzīvotājiem, tostarp, izmantojot nesen pieņemto divpusējās palīdzības pasākumu Libānas bruņotajiem spēkiem no Eiropas Miera mehānisma (EMM) 100 miljonu EUR apmērā.
Ministri arī uzsvēra, cik svarīgi ir garantēt Libānas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un apsprieda iespēju pastiprināt ES iesaisti šajā valstī, tostarp, izmantojot turpmāku īpašu KDAP misiju.
Padome rīkoja viedokļu apmaiņu par Izraēlu un Palestīnu. Ministri pauda nopietnas bažas par kritisko humanitāro situāciju Gazā, uzsverot nepieciešamību nodrošināt piekļuvi humānajai palīdzībai, un aplūkoja jautājumu par ES atbalstu Palestīniešu pašpārvaldes reformu procesam, gatavojoties Palestīnas līdzekļu devēju grupas sanāksmei jūlijā.
Ministri apsprieda arī situācijas pasliktināšanos Rietumkrastā, jo īpaši pieaugošo vardarbību un Izraēlas nelikumīgo apmetņu paplašināšanu. Pēc tam, kad 2026. gada 28. maijā tika pieņemti papildu ierobežojošie pasākumi pret Izraēlas ekstrēmistu kolonistiem un “Hamās” līderiem, Padome arī apmainījās viedokļiem par turpmākiem politikas risinājumiem, tostarp jauniem sarakstiem un ar tirdzniecību saistītiem pasākumiem.
Pusdienu laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri apsprieda pašreizējo stāvokli Eiropas Savienības un Ķīnas attiecībās, ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās norises. Ārlietu padomē notikušajā viedokļu apmaiņā galvenā uzmanība tika pievērsta ārlietu un drošības aspektiem pirms Eiropadomes 2026. gada 18. un 19. jūnija sanāksmes.
Kropļojošas subsīdijas, pieaugoša tirdzniecības nelīdzsvarotība un teju monopols kritisko izejvielu jomā – problēmu saraksts joprojām ir garš. Atkarības no Ķīnas samazināšana nebūs ne viegla, ne lēta, bet tā ir nepieciešama un steidzama.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Attiecībā uz ārvalstu aspektiem Augstā pārstāve uzsvēra, ka Pekina joprojām ir izšķirošs Krievijas kara pret Ukrainu veicinātājs un ka ES rūpīgi izvērtē jaunus un pārbaudītus ziņojumus, saskaņā ar kuriem Ķīnas militārie spēki apmāca Krievijas militāro personālu karot Ukrainā.
Padome apsprieda arī to, kā cīnīties pret Ķīnas dezinformācijas darbībām un stiprināt Eiropas aizsardzības piegādes ķēdes.
Attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu ES dalībvalstu ministri atkārtoti apstiprināja, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā ir skaidri definēta likumīga rīcība un ka tā kalpo par pamatu drošībai reģionā.
Saistībā ar aktuālajiem notikumiem Padome pievērsās jauna Augstā pārstāvja Bosnijā un Hercegovinā iecelšanas procesam.
Ministriem arī sniedza jaunāko informāciju par Ebolas vīrusslimības atkalparādīšanos Kongo Demokrātiskās Republikas Kivu reģionā.
Citi jautājumi un citi lēmumi
Sadaļā “Citi jautājumi”:
Polija informēja ministrus par neseno Balto grāmatu par Krievijas īstenotajiem sabotāžas un kaitniecības aktiem pret Baltijas jūras valstu padomes loceklēm.
Rumānija informēja dalībvalstis par Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesa (DAESP) nākamās prezidentvalsts Rumānijas prioritātēm.
Rumānija un Bulgārija informēja savus kolēģus par Melnās jūras reģiona jūras drošības centru.
Ņemot vērā Krievijas finansētās operācijas, kuru mērķis bija traucēt 2025. gada septembra parlamenta vēlēšanas Moldovas Republikā, Padome šodien nolēma noteikt ierobežojošus pasākumus pret sešām personām.
Padome oficiāli noslēdza nolīgumu starp ES un Kanādu, tādējādi Kanādai kļūstot par pirmo valsti ārpus Eiropas, kas piedalīsies SAFE iepirkuma instrumentā.
Padome arī pieņēma secinājumus par stratēģiju “Global Gateway”, atkārtoti apstiprinot, ka tā ir Eiropas Savienības pasaules mēroga investīciju stratēģija savstarpēji izdevīgu partnerību veidošanai un publisko un privāto resursu mobilizēšanai, lai novērstu globālo investīciju nepietiekamību.
