Skaidrojumi

ES ir noteikusi apjomīgas un vēl nepieredzētas sankcijas pret personām un vienībām, kas iesaistītas Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā.

Laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam ir strauji palielinājušies ES dalībvalstu aizsardzības izdevumi. ES īsteno vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir papildināt un palielināt dalībvalstu individuālos centienus un veicināt konkurētspēju.

Kopš ir sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ES un tās dalībvalstis ir ievērojami pastiprinājušas militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

ES un tās dalībvalstis ir atbalstījušas Ukrainu un tās tautu, kopš ir sācies pilna mēroga Krievijas iebrukums. Kopā tās Ukrainai ir sniegušas vislielāko finansiālo, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu.

ES palielina savus aizsardzības izdevumus, izmantojot vairākas iniciatīvas un instrumentus ES budžeta ietvaros.

ES ir pieņēmusi sankcijas, kas vērstas pret personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par hibrīddraudiem un hibrīdkampaņām pret ES un tās dalībvalstīm.

Eiropas Savienība vienoti atbalsta ķīmisko atbruņošanos un ķīmisko ieroču neizplatīšanu un ir vienota cīņā pret ķīmisko ieroču izmantošanas nesodāmību.

ES pastiprina centienus novērst regulatīvos, infrastruktūras un spēju šķēršļus, kas kavē pārrobežu militāro pārvietošanos, reaģējot uz nopietniem drošības apdraudējumiem un problēmām. Tas arī palīdzēs palielināt ES aizsardzības gatavību.

Lai stiprinātu ES ilgtermiņa konkurētspēju, ir nepieciešami vienkāršāki noteikumi. ES sekmīgi turpina darbu pie tiesību aktu vienkāršošanas vairākās jomās, vienlaikus arī neatkāpjoties no saviem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides mērķiem.

ES un NATO stratēģiskā partnerība ir būtiska, lai saglabātu drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā zonā un nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību Eiropā un ārpus tās.