Civilās un militārās misijas un operācijas
Kopējā drošības un aizsardzības politika ļauj ES izvietot civilās un militārās misijas un operācijas ārpus Eiropas Savienības, izmantojot ES dalībvalstu operatīvās spējas.
Kas ir kopējā drošības un aizsardzības politika?
ES kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP), kas tika izveidota 2009. gadā, kad tika parakstīts Lisabonas līgums, aizstāja Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP).
KDAP ir satvars sadarbībai aizsardzības un krīžu pārvarēšanas jomā. Lai īstenotu KDAP, ES valstīm ir jādara pieejamas Eiropas Savienībai civilās un militārās spējas.
Lēmumus attiecībā uz KDAP Eiropas Savienības Padome pieņem vienprātīgi. ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ir atbildīgs par lēmumu ierosināšanu KDAP jomā.
Reaģēšana uz konfliktiem un krīzēm
Kopējā drošības un aizsardzības politika ļauj ES izvietot civilās un militārās misijas un operācijas ārvalstīs, tostarp ar izpildpilnvarām, izmantojot ES dalībvalstu operatīvās spējas.
KDAP ietvaros var veikt šāda veida uzdevumus:
humanitārie un glābšanas uzdevumi,
konfliktu novēršana,
kaujas spēku uzdevumi krīžu pārvarēšanas jomā,
kopīgas atbruņošanas operācijas,
civilo un militāro konsultāciju un palīdzības uzdevumi,
uzdevumi pēckonflikta stabilizācijas jomā.
Ar savām misijām un operācijām ES mērķis ir reaģēt uz konfliktiem un krīzēm, veidot partneru spējas un galu galā aizsargāt Eiropas Savienību un tās iedzīvotājus.
Kopš 2003. gada ES ir uzsākusi vairāk nekā 40 misijas un operācijas visā pasaulē. Pašlaik tiek īstenotas 22 KDAP misijas un operācijas:
- 13 civilās misijas
- 8 militārās misijas/operācijas
- 1 civilmilitārā misija/iniciatīva
Civilās misijas
- Padomdevēja misija civilās drošības sektora reformai Ukrainā (“EUAM Ukraine”)
- Padomdevēja misija drošības sektora reformas atbalstam Irākā (“EUAM IRAQ”)
- Padomdevēja misija Centrālāfrikas Republikā (“EUAM RCA”)
- Integrētas robežu pārvaldības palīdzības misija Lībijā (“EUBAM Libya”)
- Robežu palīdzības misija Rafas šķērsošanas punktā (“EUBAM RAFAH”)
- Spēju veidošanas misija Mali (“EUCAP SAHEL MALI”)
- Spēju veidošanas misija Somālijā (“EUCAP SOMALIA”)
- Misija Armēnijā (“EUM ARMENIA”)
- Pārraudzības misija Gruzijā (“EUMM Georgia”)
- Partnerības misija Armēnijā (“EUPM Armenia”)
- Partnerības misija Moldovas Republikā (“EUPM Moldova”)
- Policijas misija palestīniešu teritorijās (“EUPOL COPPS”)
- Tiesiskuma misija Kosovā * (“EULEX KOSOVO”)
Militārās misijas un operācijas
- Militāra apmācības misija Mozambikā (“EUMAM MOZAMBIQUE”)
- Militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (“EUMAM UKRAINE”)
- Militārā operācija Bosnijā un Hercegovinā (“EUFOR ALTHEA”)
- Militārā operācija Vidusjūras reģionā (“EUNAVFOR MED IRINI”)
- Militārā operācija ar mērķi veicināt jūras drošību Indijas okeāna rietumdaļā un Sarkanajā jūrā (“EUNAVFOR ATALANTA”)
- Jūras drošības operācija kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (“EUNAVFOR ASPIDES”)
- Apmācības misija Somālijā (“EUTM SOMALIA”)
- Apmācības misija Centrālāfrikas Republikā (“EUTM RCA”)
Civilmilitārās misijas
- Reģionāla padomdevēja un koordinācijas vienība Sāhelā (“RACC”)
- Drošības un aizsardzības iniciatīva Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam (“EU SDI GoG”)
* Šis apzīmējums neskar nostājas attiecībā uz statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Militārās operācijas un misijas saņem finansējumu no Eiropas Miera mehānisma. No ES budžeta tiek finansēta daļa no civilo misiju kopējām izmaksām
Civilais pakts
Padome 2023. gada 22. maijā apstiprināja jaunu Civilās KDAP paktu. Pakta mērķis ir stiprināt kopējās drošības un aizsardzības politikas civilo pusi un uzlabot civilo misiju efektivitāti, ietekmi, elastību un stabilitāti. Jaunā pakta pamatā ir pirmais pakts, kas tika pieņemts 2018. gada novembrī.
KDAP lēmumu pieņemšanas struktūras
ES dalībvalstis ir izveidojušas pastāvīgas politiskās, militārās un civilās struktūras, lai Eiropas Savienība varētu pilnībā uzņemties atbildību par krīžu pārvarēšanu un pildīt savu globālās drošības dalībnieces lomu.
Ārlietu padome
Ārlietu padome aizsardzības ministru sastāvā pulcē Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministrus.
Ārlietu padomes sanāksmes vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Augstajam pārstāvim palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).
Politikas un drošības komiteja
Politikas un drošības komiteju (PDK) veido dalībvalstu vēstnieki, un tās priekšsēdētājs ir Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvis.
PDK uzrauga starptautisko situāciju attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektiem un palīdz noteikt politiku šajā jomā. Tā Padomes un Augstā pārstāvja vadībā īsteno ES krīzes pārvarēšanas operāciju politisko kontroli un stratēģisko vadību.
Eiropas Savienības Militārā komiteja
Eiropas Savienības Militārā komiteja (ESMK) ir augstākā militārā struktūra Padomē. To veido dalībvalstu bruņoto spēku komandieri, kurus parasti pārstāv to pastāvīgie militārie pārstāvji.
ESMK vada visas ES satvarā esošās militārās darbības un sniedz Politikas un drošības komitejai militāras konsultācijas un ieteikumus.
Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komiteja
Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komiteja (CIVCOM) ir Politikas un drošības komitejas padomdevēja struktūra krīžu civilas pārvarēšanas jautājumos, jo īpaši attiecībā uz civilo KDAP. Tas ietver plānošanas dokumentu sagatavošanu jaunām misijām un ar tām saistītu stratēģiju un politikas izstrādi, kā arī krīžu civilas pārvarēšanas spēju attīstīšanu.
Politisku un militāru jautājumu grupa
Politisku un militāru jautājumu grupa (PMG) veic sagatavošanas darbu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā Politikas un drošības komitejas vajadzībām. Tās darbība ietver ES militāro un civilmilitāro jautājumu politiskos aspektus, tostarp koncepcijas, spējas, operācijas un misijas.
Jo īpaši tā ir atbildīga par partnerībām ar trešām valstīm un citām organizācijām, tostarp NATO, kā arī par mācībām.
Skatīt arī
Eiropas Miera mehānisms
Pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO)
Eiropas aizsardzības gatavība
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 21. aprīlis