Hibrīddraudi

Kas ir hibrīddraudi?

Hibrīddraudu un hibrīdkampaņu definīcijas ir atšķirīgas, jo tām ir jāpaliek elastīgām, lai varētu pienācīgi reaģēt uz apdraudējuma mainīgo raksturu.

Ar terminu “hibrīddraudi” parasti apzīmē koordinētas kaitīgas darbības, kuras tiek plānotas un veiktas ļaunprātīgā nolūkā. To nolūks ir vērsties pret kādu mērķi, piemēram, valsti vai iestādi, izmantojot dažādus līdzekļus, kas bieži vien tiek kombinēti. Šie līdzekļi var ietvert manipulāciju ar informāciju, kiberuzbrukumus, ekonomisko ietekmi vai piespiešanu, slēptus politiskos manevrus, piespiedu diplomātiju vai militārā spēka draudus.

Hibrīdtaktiku izmanto gan valstiski, gan nevalstiski dalībnieki, un tā kļūst arvien komplicētāka un sarežģītāka. Papildus radītajam drošības riskam hibrīdtaktika arī apdraud demokrātiju, vēršoties pret tās pamatvērtībām, tiecoties sašķelt sabiedrību un kaitējot politisko lēmumu pieņemšanai.

Hibrīdkampaņas tiek veidotas tā, lai būtu grūti tās atklāt un aizstāvēties pret tām. Hibrīdkampaņas veido tā, lai netiktu pārsniegta robeža, pēc kuras tās jau būtu karadarbība vai būtu uzskatāmas par karadarbību. Tāpēc hibrīddraudu apkarošana ir sarežģīts un pastāvīgi mainīgs izaicinājums, ar ko saskaras Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un tās partneri.

Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu novēršanai

Koordinēta ES reaģēšana uz hibrīddraudiem

Par hibrīddraudu apkarošanu galvenokārt ir atbildīga katra ES dalībvalsts atsevišķi, tomēr tās arī īsteno koordinētu rīcību, lai šos draudus apkarotu kolektīvi.

Hibrīddraudu novēršanas rīkkopa

Pēc tam, kad 2022. gada martā tika pieņemts Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai, ES izveidoja ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopu. Rīkkopa ietver preventīvus, sadarbības, stabilitātes veidošanas, ierobežojošus un atbalsta pasākumus, kā izklāstīts Padomes secinājumos (apstiprināti 2022. gada 21. jūnija) par satvaru koordinētai ES reaģēšanai uz hibrīdkampaņām.

Rīkkopas mērķis ir:

palīdzēt apzināt sarežģītas un daudzšķautņainas hibrīdkampaņas,
koordinēt īpaši pielāgotus un starpnozaru risinājumus.

Hibrīddraudu novēršanas rīkkopa funkcionē kā visaptverošs satvars, kurā ir apkopoti citi attiecīgi reaģēšanas mehānismi un instrumenti, piemēram, rīkkopa pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI). Papildus minētajam ES ir izstrādājusi kiberdiplomātijas rīkkopu, lai reaģētu uz kiberdraudiem un kiberuzbrukumiem.

Padome 2026. gada 16. martā apstiprināja secinājumus par to, kā uzlabot ES spējas vērsties pret hibrīddraudiem, atkārtoti apstiprinot ES apņemšanos izmantot visus pieejamos instrumentus, lai novērstu hibrīdkampaņas, kas vērstas pret ES, tās dalībvalstīm un partneriem, atturētu no to veikšanas un reaģētu uz tām, neatkarīgi no to izcelsmes, mēroga un intensitātes.

ES rīcībā ir arī ES krīžu pārvarēšanas mehānismi, tostarp Padomes integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismi, lai atbalstītu koordinētu rīcību, reaģējot uz lielām un sarežģītām krīzēm, un apmainītos ar informāciju, piemēram, par iejaukšanos 2024. gada ES vēlēšanās.

Hibrīddraudu novēršanas vienības

Padome 2024. gada maijā apstiprināja orientējošu satvaru ES hibrīddraudu novēršanas ātrās reaģēšanas vienību praktiskai izveidei.

Hibrīddraudu novēršanas ātrās reaģēšanas vienības ir viens no ES hibrīddraudu novēršanas rīkkopas instrumentiem, kas paredzēts tam, lai ES dalībvalstis, partnervalstis un KDAP misijas un operācijas atbalstītu hibrīddraudu apkarošanā.

Hibrīddraudi: Padome rada iespēju izvietot hibrīddraudu novēršanas ātrās reaģēšanas vienības (paziņojums presei, 2024. gada 21. maijs)

Plašāka informācija par ES regulējumu hibrīddraudu apkarošanai:

Cīņa pret dezinformāciju

Apdraudētāji dezinformācijas kampaņas un – vispārīgāk – ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) bieži vien izmanto kā daļu no plašākas hibrīdkampaņas vai arī atsevišķi. ES rīcībā ir dažādi mehānismi, lai cīnītos pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos.

Padome 2024. gada 21. maijā – pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām – apstiprināja secinājumus par vēlēšanu procesu aizsargāšanu pret ārvalstu iejaukšanos. Secinājumos ES iestādes un dalībvalstis tika aicinātas aktīvāk rīkoties, lai uzraudzītu ārvalstu aktoru mēģinājumus iejaukties ES demokrātiskajā procesā, un izmantot visus ES mehānismus, tīklus un instrumentus, lai aizsargātu vēlēšanu integritāti, tajā pašā laikā neapdraudot atklātas un demokrātiskas debates.

Kritiskās infrastruktūras noturība

Kopš 2022. gada ES ir pastiprinājusi savus centienus aizsargāt kritisko infrastruktūru. Padome 2022. gada 8. decembrī pieņēma jaunu tiesību aktu, lai nodrošinātu, ka tādas kritiskās nozares kā, piemēram, enerģētika, ūdensapgāde, transports un veselība, spēj cita starpā novērst hibrīduzbrukumus, aizsargāt pret tiem, reaģēt uz tiem, tikt galā ar tiem un no tiem atkopties (Kritisko vienību noturības direktīva). Noteikumu mērķis ir mazināt kritisko vienību neaizsargātību un stiprināt to fizisko noturību.

Turklāt pēc sabotāžas aktiem, kas bija vērsti pret “Nord Stream” cauruļvadu, Padome 2022. gada decembrī pieņēma ieteikumu par kritiskās infrastruktūras noturību.

Ar šo ieteikumu tika pastiprināta ES spēja aizsargāt savu kritisko infrastruktūru, un tas aptver trīs prioritārās jomas: gatavību, reaģēšanu un starptautisko sadarbību.

Padome 2024. gada jūnijā pieņēma ieteikumu par plānu koordinēt ES līmeņa reaģēšanu uz kritiskās infrastruktūras ar būtisku pārrobežu nozīmi traucējumiem. Ar ieteikumu tika ieviests ES kritiskās infrastruktūras plāns, kura mērķis ir veicināt kopīgu situācijas apzināšanos par incidenta izcelsmi un sekām, atvieglot sabiedrības informēšanas koordināciju un nodrošināt efektīvu reaģēšanu.

Tīklu un informācijas sistēmu drošība

Padome 2022. gada 28. novembrī pieņēma direktīvu par pasākumiem, ar ko paredz nodrošināt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā ES. Jaunie noteikumi vēl vairāk uzlabo gan publiskā un privātā sektora, gan visas ES noturību un spējas reaģēt uz incidentiem, tostarp saistībā ar hibrīduzbrukumiem.

Jaunā direktīva “TID 2" aizstāja iepriekšējos noteikumus par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva).

Sadarbība ar partneriem hibrīddraudu apkarošanā

Sadarbībai ar ES partneriem un organizācijām ir būtiska loma hibrīddraudu apkarošanā.

ES un NATO sadarbība

ES un NATO stratēģiskā partnerība ir būtiska, lai saglabātu drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā zonā. ES un NATO iniciatīvas hibrīddraudu apkarošanas jomā ietver:

kopīgus priekšlikumus sadarbībai saistībā ar hibrīddraudiem,
2022. gadā uzsākto strukturēto dialogu par noturību.

ES un NATO arī īsteno kopīgas mācības krīžu pārvarēšanas jomā – dēvētas par paralēlām un koordinētām mācībām (PACE). 2024. gada mācību mērķis bija stiprināt ES spējas reaģēt uz varbūtējām hibrīdkrīzēm Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām.

Atbalsts partnervalstīm hibrīddraudu apkarošanā

ES ir apņēmusies atbalstīt partnervalstis hibrīddraudu apkarošanā. ES partnerības misija Moldovas Republikā (“EUPM Moldova”) ir lielisks šādas sadarbības piemērs.

Misija tika sākta 2023. gada maijā, lai palīdzētu stiprināt Moldovas krīžu pārvarēšanas struktūras un palīdzētu uzlabot Moldovas noturību pret hibrīddraudiem un tās kiberdrošību.

Pret ES vērstās Krievijas un Baltkrievijas hibrīddarbības

Krievija

ES stingri nosoda Krievijas pastāvīgās hibrīddarbības, kas ietver sabotāžu, kritiskās infrastruktūras traucējumu izraisīšanu, kiberuzbrukumus, informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) un mēģinājumus graut demokrātiju un vēlēšanu procesu.

Šīs ļaunprātīgās darbības ilustrē Krievijas neapdomīgo un bezatbildīgo rīcību un to, ka Krievija ignorē noteikumos balstītu starptautisko kārtību un starptautiskās tiesības. Tās ir daļa no plašākām, koordinētām un ilgstošām hibrīdkampaņām, kuru mērķis ir apdraudēt un graut Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un partneru drošību, noturību un demokrātiskos pamatus.

ES un tās dalībvalstis turpinās izmantot visu pieejamo instrumentu klāstu (tostarp sankcijas), lai aizsargātu pret šādu ļaunprātīgu rīcību, novērstu to, atturētu no tās un reaģētu uz to.

Kolāža, kurā attēlota laikrakstu kaudze, klēpjdators un caurspīdīga vēlēšanu urna, kurā atrodas papīri.

Krievijas hibrīddarbības: ES sankcijas

Baltkrievija

ES nosoda Baltkrievijas pastiprinātos hibrīduzbrukumus ES un tās dalībvalstīm, tostarp migrantu instrumentalizāciju un ES gaisa telpas pārkāpumus.

Gaisa telpas pārkāpumi rada nopietnus drošības un drošuma riskus, galvenokārt civilajai aviācijai, un to mērķis ir destabilizēt ES dalībvalsti un iebiedēt Eiropas iedzīvotājus, radot tiešus drauduscivilajai aviācijai. ES aicina Baltkrievijas režīmu nekavējoties pārtraukt visas šīs darbības.

Pret Baltkrievijas režīmu jau ir noteiktas sankcijas, un ES ir gatava veikt turpmākus pienācīgus pasākumus, ja šādas darbības turpināsies. ES nepieļaus nekādas hibrīdkampaņas, kas vērstas pret ES vai kādu no tās dalībvalstīm.

Persona tur papīru ar uzrakstu “Belarus free” (“Brīvību Baltkrievijai!”).

Baltkrievijas hibrīddarbības: ES sankcijas

Skatīt arī

Eiropas aizsardzības gatavība

ES aizsardzība skaitļos

Kolāža ar monētu kaudzēm, kuru augstums palielinās, naftas mucu, iznīcinātājiem un Krievijas rubļa banknoti fonā. Attēls ir pārklāts ar krāsām, kas līdzinās Krievijas karogam.

ES sankcijas pret Krieviju: jautājumi un atbildes