Krievijas karš pret Ukrainu: ES sankcijas

Pret Krieviju vērsto sankciju mērķis

Kopš 2014. gada marta Eiropas Savienība ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, reaģējot uz:

• nelikumīgo Krimas aneksiju 2014. gadā,
• pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā,
• Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu nelikumīgo aneksiju 2022. gadā.

Līdz šim ir pieņemta 21 sankciju pakete. Šie pasākumi palielina spiedienu uz Krieviju un ir vērsti pret tās kara ekonomiku, atbalstot centienus izbeigt tās brutālo agresijas karu pret Ukrainu.

ES sankcijas tiek rūpīgi mērķētas, proporcionāli izstrādātas, un pēc būtības tās ir pagaidu sankcijas. Tas nozīmē, ka tās tiek regulāri pārskatītas un ka ES var tās precīzāk pielāgot, atvieglot vai izbeigt, ja tiek sasniegti ES mērķi vai tiek īstenoti jēgpilni soļi šādu mērķu sasniegšanai.

Tāpat ES ir pieņēmusi sankcijas pret Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, ņemot vērā to atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu.

Sankcijas ir pieņemtas arī, reaģējot uz cilvēktiesību aizskārumiem un pārkāpumiem Krievijā un Krievijas hibrīddraudiem un hibrīdkampaņām pret ES un tās dalībvalstīm.

Sankcijas pret personām un vienībām

ES ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tiek piemēroti vairāk nekā 3000 personām un vienībām.

Personas, kurām piemēro sankcijas, cita starpā ir:

Sarakstā ir iekļautas arī personas, kas ir iesaistītas vai atbildīgas par:

• tā dēvētajiem 2022. gadā veiktajiem “referendumiem” un 2023. gadā Ukrainas teritorijās veiktajām “vēlēšanām”,
• zvērībām, kas pastrādātas Bučā un Mariupolē,
• raķešu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai,
• Ukrainas bērnu deportāciju, piespiedu pārvietošanu un nelikumīgu adopciju,
• Ukrainas bērnu militāro pāraudzināšanu,
• Sīrijas algotņu vervēšanu karošanai Ukrainā,
• dronu ražošanu un piegādi,
• sankciju apiešanu,
• darbošanos Krievijas ēnu flotē,
• Ukrainas kultūras mantojuma izlaupīšanu.

Sarakstā ir iekļautas arī personas no Irānas, Baltkrievijas un Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas.

Starp vienībām, kurām piemēro sankcijas, ir arī:

• politiskās partijas,
• bruņotie spēki un paramilitāri grupējumi, tostarp “Wagner Group”,
• bankas un finanšu iestādes,
• mediju organizācijas, kas ir atbildīgas par propagandu un dezinformāciju,
• aizsardzības nozares uzņēmumi un uzņēmumi, kas iesaistīti dronu ražošanā,
• transporta un enerģētikas nozares uzņēmumi,
• aviācijas, kuģu būves un mašīnbūves nozaru uzņēmumi,
• IT, telesakaru un apdrošināšanas nozaru uzņēmumi,
• uzņēmumi, kas iesaistīti sankciju apiešanā,
• uzņēmumi, kas saistīti ar Krievijas ēnu floti,
• “PJSC Alrosa” – lielākais dimantu ieguves uzņēmums pasaulē,
• kustība “Viskrievijas Tautas fronte”,
• organizācijas, kas atbildīgas par ukraiņu bērnu indoktrināciju un pāraudzināšanu.

Sankcijas piemēro arī trešo valstu uzņēmumiem, ņemot vērā to atbalstu Krievijas karam. Pasākumus pirmo reizi ieviesa 2014. gada martā, un pavisam nesen tie tika pagarināti līdz 2026. gada 15. septembrim.

• Regula par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Lēmums par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

Pie ierobežojošiem pasākumiem pieder:

Ceļošanas aizliegums

Attiecīgās personas nevar ieceļot ES vai šķērsot tās teritoriju.

Aktīvu iesaldēšana

Eiropas Savienībā tiek iesaldēti visi sankcionēto personu un vienību aktīvi.

Līdzekļu nepieejamība

ES personas un vienības nevar darīt pieejamus līdzekļus tiem, kuriem tiek piemērotas sankcijas.

Ekonomiskās sankcijas

2014. gadā, reaģējot uz nelikumīgo Krimas aneksiju, ES noteica ekonomiskās sankcijas, ar kurām vēršas pret darījumiem ar Krieviju konkrētās ekonomikas nozarēs.

2015. gada martā ES līderi nolēma spēkā esošo sankciju režīmu pieskaņot pilnīgai Minskas vienošanos izpildei, ko bija plānots panākt līdz 2015. gada decembra beigām.

Tā kā tas nebija noticis, Padome ekonomisko sankciju termiņu pagarināja līdz 2016. gada 31. jūlijam.

Kopš 2016. gada jūlija ekonomiskās sankcijas vairākkārt ir pagarinātas – katru reizi par sešiem mēnešiem. Pašlaik tās ir pagarinātas līdz 2027. gada 31. jūlijam.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES ir pastiprinājusi pasākumus šā sankciju režīma ietvaros.

Ekonomiskās sankcijas ir vērstas pret Krievijas finanšu, tirdzniecības, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozari, kā arī pret pakalpojumiem, ko sniedz Krievijai vai Krievijas valstspiederīgajiem.

Tās ir vērstas arī pret Baltkrieviju, ņemot vērā tās sadarbošanos ar Krieviju, un pret Irānu, reaģējot uz dronu ražošanu un piegādi.

Finanses

Aizsardzība un tehnoloģijas

Enerģētika

Tirdzniecība

Transports

Pakalpojumi

Šeit sniegts pārskats par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.

Finanses

Pasākumi finanšu nozarē ietver ierobežojumus attiecībā uz Krievijas piekļuvi ES kapitāla un finanšu tirgiem, kā arī aizliegumus:

• veikt darījumus ar vairāk nekā 100 Krievijas bankām,
• izmantot “finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu” (SPFS),
• ES ekonomikas dalībniekiem iesaistīties Krievijas “valsts maksājumu karšu sistēmā” ("Mir") un “ātrāku maksājumu sistēmā” (SBP),
• Krievijas valstspiederīgajiem veikt lielus noguldījumus ES bankās,
• veikt ieguldījumus Krievijas Tiešo ieguldījumu fonda līdzfinansētos projektos,
• piegādāt Krievijai euro denominētas banknotes,
• veikt darījumus dažās kriptovalūtās un ar vairākām kriptovalūtu platformām,
• sniegt kriptoaktīvus un konsultācijas par trastiem Krievijas valstspiederīgajiem.

Enerģētika

Pasākumi enerģētikas nozarē ietver cenu griestus saistībā ar Krievijas naftas un naftas produktu pārvadāšanu pa jūru un paziņošanas pienākumu attiecībā uz LNG tankkuģu pārdošanu. Tie ietver arī aizliegumus:

• importēt jēlnaftu, naftas produktus un ogles no Krievijas,
• importēt no Krievijas naftas ražotus rafinētus naftas produktus no trešām valstīm,
• veikt darījumus ar sarakstā iekļautajiem naftas tirgotājiem,
• importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG),
• veikt darījumus, kas saistīti ar “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”,
• nodrošināt gāzes uzglabāšanas jaudu Krievijas valstspiederīgajiem,
• veikt jaunas investīcijas Krievijas LNG projektos,
• eksportēt enerģētikas nozarei paredzētas preces un tehnoloģijas uz Krieviju,
• veikt jaunas investīcijas Krievijas enerģētikas un kalnrūpniecības nozarēs.

Transports

Pasākumi transporta nozarē ietver ES gaisa telpas slēgšanu visiem Krievijas gaisa kuģiem un ES ostu slēgšanu visiem Krievijas kuģiem un vairāk nekā 670 trešo valstu kuģiem, kuri veido Krievijas ēnu floti. Tie ietver arī aizliegumus:

• eksportēt uz Krieviju aviācijas, jūras un kosmosa nozares preces un tehnoloģijas,
• eksportēt uz Krieviju visus gaisa kuģus, tostarp gaisa kuģu daļas un reaktīvo dzinēju degvielas,
• Krievijas autopārvadātājiem, kas veic kravu pārvadājumus uz ES,
• Krievijā reģistrētām piekabēm un puspiekabēm, kas veic kravu pārvadājumus uz ES,
• veikt darījumus ar Krievijas Jūras kuģniecības reģistru,
• sniegt ar transportu saistītos remonta, apkopes un finanšu pakalpojumus.

Aizsardzība un tehnoloģijas

Pasākumi aizsardzības un tehnoloģiju nozarēs ietver eksporta ierobežojumus vairākām vienībām, kuras tieši atbalsta Krievijas militāro un rūpniecisko kompleksu un no kurām daudzas atrodas trešajās valstīs. Tie ietver arī aizliegumu eksportēt uz Krieviju:

• divējāda lietojuma preces un militāram pielietojumam paredzētas tehnoloģijas,
• dronu dzinējus un dronu ražošanai nepieciešamos komponentus,
• ieročus un civilos šaujamieročus, un to komponentus,
• munīciju, militāros transportlīdzekļus un paramilitāro ekipējumu,
• IT, elektroniskos un optiskos komponentus,
• ķīmiskās vielas, navigācijas instrumentus, ģeneratorus un termostatus,
• kameras, lēcas, rotaļu dronus, klēpjdatorus un cietos diskus,
• citas preces un tehnoloģijas, kas varētu pastiprināt Krievijas aizsardzības un drošības nozares.

Tirdzniecība ar izejvielām un citām precēm

Pasākumi tirdzniecības nozarē ietver sevī aizliegumu eksportēt uz Krieviju luksuspreces, kvotas kālija hlorīda importam un aizliegumu importēt no Krievijas:

• tēraudu, dzelzi, pārstrādes čugunu, alumīniju un citus metālus,
• vara un alumīnija stieples, caurules un foliju,
• cementu, bitumenu un asfaltu,
• koksni, papīru, kaučuku un plastmasu,
• hēliju un citas ķīmiskas vielas,
• jūras produktus, stipros alkoholiskos dzērienus, cigaretes un kosmētiku,
• dimantus un zeltu, tostarp juvelierizstrādājumus,
• citas preces, kas varētu palielināt Krievijas rūpniecisko jaudu.

Pakalpojumi

Pasākumi pakalpojumu nozarē ietver obligātu iepriekšēju atļauju visiem pakalpojumiem, ko sniedz Krievijas valdībai, un aizliegumu sniegt Krievijai vai Krievijas valstspiederīgajiem šādus pakalpojumus:

• grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumus un konsultācijas nodokļu jomā,
• būvniecības, arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus,
• kiberdrošības, IT konsultāciju pakalpojumus un juridisko konsultāciju pakalpojumus,
• reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus,
• tehniskās palīdzības, starpniecības pakalpojumus vai finansiālās palīdzības sniegšanu saistībā ar precēm un tehnoloģijām, uz kurām attiecas citas sankcijas,
• pakalpojumus intelektuālā īpašuma tiesību vai komercnoslēpuma jomā saistībā ar precēm un tehnoloģijām, uz kurām attiecas citas sankcijas,
• programmatūru uzņēmumu pārvaldībai un rūpnieciskiem dizainparaugiem un ražošanai, kā arī konkrētiem lietojumiem banku un finanšu nozarē,
• kriptoaktīvu pakalpojumus,
• LNG tankkuģu un ledlaužu un LNG termināļu tehnisko apkopi.

Minētie saraksti nav izsmeļoši. Viss sankciju saraksts ir pieejams “ES Oficiālā Vēstneša” tīmekļa vietnē:

• Regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Lēmums par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

Imobilizētie Krievijas aktīvi

Līdz ar trešās pret Krieviju vērsto sankciju paketes pieņemšanu 2022. gada 28. februārī ES tika imobilizēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu EUR apmērā.

Padome 2024. gada maijā pielāgoja tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka ārkārtas ieņēmumus, kas gūti no Krievijas Centrālās bankas aktīvu imobilizācijas ES, var izmantot Ukrainas atbalstam.

2024. gada 25. oktobrī pieņemtie ES noteikumi paredz, ka 95 % no ārkārtas ieņēmumiem tiks piešķirti ES budžetam un novirzīti, izmantojot Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu – instrumentu, ko izveidojusi ES, lai palīdzētu Ukrainai atmaksāt ES-G7 aizdevumus aptuveni 45 miljardu EUR apmērā. Atlikušie 5 % tiks piešķirti Eiropas Miera mehānismam.

Padome 2025. gada decembrī nolēma uz laiku aizliegt ES imobilizēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu jebkādu nodošanu atpakaļ Krievijai.

• Kā tiek izmantoti imobilizētie Krievijas aktīvi?

Aizliegumi medijiem

Kopš 2022. gada ES ir apturējusi vairāku Kremļa atbalstītu dezinformācijas kanālu apraides darbības un licences.

Krievijas valdība šos mediju kanālus ir izmantojusi kā instrumentus, lai manipulētu informāciju un veicinātu dezinformāciju par militāro agresiju pret Ukrainu, tostarp propagandu, kuras mērķis ir destabilizēt Krievijas kaimiņvalstis, ES un tās dalībvalstis.

Pašlaik apraides aizliegums attiecas uz 27 mediju kanāliem:

• “EADaily” / “Eurasia Daily”
• “Fondsk”
• “Izvestia”
• “Katehon”
• “Krasnaya Zvezda” / “Tvzvezda”
• “Lenta”
• “New Eastern Outlook”
• “NewsFront”
• “NTV” / “NTV Mir”

• “Oriental Review”
• “Pervyi Kanal”
• “REN TV”
• “RIA Novosti”
• “RuBaltic”
• “Russia Today” un tā meitasuzņēmumi
• “Rossiya RTR” / “RTR Planeta”
• “Rossiya 24” / “Russia 24”
• “Rossiya 1”

• “Rossiyskaya Gazeta”
• “SouthFront”
• televīzijas kanāls “Spas”
• “Sputnik” un tā meitasuzņēmumi
• “Strategic Culture Foundation”
• televīzijas kanāls “Tsargrad”
• “TV Centre International”
• “Voice of Europe”

Politisko partiju finansēšana ES

Krievija pastāvīgi mēģina iejaukties ES demokrātiskajos procesos un graut tās demokrātiskos pamatus, tostarp, izmantojot ietekmes kampaņas un veicinot dezinformāciju.

Tāpēc ES ir nolēmusi, ka politiskajām partijām un fondiem, nevalstiskajām organizācijām, domnīcām un mediju pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā vairs nebūs atļauts pieņemt finansējumu no Krievijas valsts un ar to saistītiem subjektiem.

Saskaņā ar ES Pamattiesību hartu šie pasākumi neliegs mediju pakalpojumu sniedzējiem un to personālam veikt citas darbības Eiropas Savienībā, piemēram, pētniecību un intervijas.

Citi ekonomiski ierobežojumi

Ierobežojumi ekonomiskajām attiecībām konkrētās jomās

Padome ir pieņēmusi mērķtiecīgus ekonomiskus pasākumus attiecībā uz konkrētām jomām, reaģējot uz:

• Krievijas nelikumīgi īstenoto Krimas un Sevastopoles aneksiju,
• to, ka Krievija ir atzinusi valdības nekontrolētās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijas.

Pie šiem pasākumiem pieder ierobežojumi attiecībā uz:

Imports

Eksports

Pakalpojumi

Ierobežojošie pasākumi, ar ko reaģēja uz nelikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju, tika ieviesti 2014. gadā un pavisam nesen tika pagarināti līdz 2027. gada 23. jūnijam.

Ierobežojošie pasākumi, ar ko reaģēja uz Krievijas lēmumu atzīt valdības nekontrolētās Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas Ukrainā par neatkarīgiem subjektiem un tam sekojošo lēmumu uz minētajām teritorijām nosūtīt Krievijas karaspēku, tika pieņemti 2022. gada februārī.

2022. gada oktobrī tika paplašināta šo pasākumu darbības joma, iekļaujot arī valdības nekontrolētās Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijas. Pavisam nesen tie tika pagarināti līdz 2027. gada 24. februārim.

• Regula par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Lēmums par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Regula par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas Federācijas īstenoto konkrētu valdības nekontrolētu Ukrainas teritoriju nelikumīgo atzīšanu, okupāciju vai aneksiju (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Lēmums par ierobežojošiem pasākumiem, ar ko reaģē uz Krievijas Federācijas īstenoto konkrētu valdības nekontrolētu Ukrainas teritoriju nelikumīgo atzīšanu, okupāciju vai aneksiju (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

Pasākumi attiecībā uz ekonomisko sadarbību

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) 2014. gadā nolēma, ka Krievija vairs nebūs saņēmējvalsts, un pārtrauca apstiprināt investīcijas minētajā valstī.

Tajā pašā gadā Eiropas Investīciju banka (EIB) apturēja jaunu finansēšanas darījumu parakstīšanu Krievijā. Tika pārskatītas un apturētas ES divpusējās un reģionālās sadarbības programmas ar Krieviju.

Turklāt kopā ar citiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekļiem ES vienojās atteikt ES tirgos vislielākās labvēlības režīmu Krievijas produktiem un pakalpojumiem.

Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanās

2014. gada martā Padome pieņēma lēmumu iesaldēt to personu aktīvus, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos. Visnesenāk šie pasākumi tika pagarināti līdz 2027. gada 6. martam.

• Regula par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
• Lēmums par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)

ES ir noteikusi sankcijas arī mediju organizācijām un personām, kuras publisko telpu piesārņo ar dezinformāciju.

Lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu tarifi

Padome 2025. gada 12. jūnijā pieņēma regulu, ar ko nosaka jaunus tarifus tiem lauksaimniecības produktiem un dažiem slāpekli saturošiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuriem vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi.

To mēslošanas līdzekļu imports no Krievijas, uz kuru attiecas jaunie tarifi, veido vairāk nekā 25 % no ES kopējā mēslošanas līdzekļu importa, kas ir gandrīz 3,6 miljoni tonnu.

Paredzams, ka tarifu dēļ samazināsies Krievijas eksporta ieņēmumi, tādējādi tiks ierobežota Krievijas spēja finansēt tās agresijas karu pret Ukrainu. Regula attieksies tikai uz importu uz ES. Krievijas lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu eksports uz trešām valstīm paliek neskarts.

• Tirdzniecība: ES pieņem jaunus tarifus Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības precēm un mēslošanas līdzekļiem (paziņojums presei, 2025. gada 12. jūnijs)

Diplomātiskie pasākumi

Divpusējo samitu apturēšana

2014. gadā tika atcelts ES un Krievijas samits, un ES dalībvalstis nolēma pārstāt rīkot regulārus divpusējos samitus ar Krieviju. Tika apturētas arī divpusējās sarunas ar Krieviju par vīzu jautājumiem.

Sočos plānotā G8 samita vietā 2014. gada 4. un 5. jūnijā Briselē notika G7 sanāksme bez Krievijas piedalīšanās. Kopš tā laika sanāksmes turpinās G7 formātā.

ES valstis arī atbalstīja to, ka tiek apturētas sarunas par Krievijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO) un Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

Kopš 2025. gada oktobra Krievijas diplomātiem ir pienākums iepriekš informēt attiecīgo ES dalībvalsti, ceļojot Šengenas zonā ārpus savas akreditācijas valsts.

Vīzu nolīguma apturēšana

Eiropas Savienība 2022. gada februārī nolēma, ka Krievijas diplomāti, citas amatpersonas un uzņēmēji vairs nevar izmantot noteikumus par atvieglotu vīzu izsniegšanu, kas dod priekšrocības ieceļošanai ES.

2022. gada septembrī Padome pieņēma lēmumu, ar ko pilnībā tiek apturēts ES un Krievijas nolīgums par atvieglotu vīzu izsniegšanu. Līdz ar to Krievijas pilsoņiem piemēro vispārīgos Vīzu kodeksa noteikumus.

2022. gada decembrī Padome pieņēma lēmumu par Ukrainā un Gruzijā izdotu Krievijas ceļošanas dokumentu neakceptēšanu.

Šis lēmums tika pieņemts, reaģējot uz Krievijas īstenoto praksi okupēto reģionu iedzīvotājiem izsniegt Krievijas starptautiskās pases. Tā turklāt ir atbilde uz Krievijas vienpusējo 2008. gada lēmumu atzīt Gruzijas teritoriju Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.

Krievijas ceļošanas dokumenti, kas izsniegti Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos vai separātiskajās Gruzijas teritorijās, vai personām, kuras tur pastāvīgi uzturas, netiek akceptēti kā derīgi ceļošanas dokumenti vīzas saņemšanai vai Šengenas zonas robežu šķērsošanai.

• Padome nolemj pilnībā apturēt atvieglotu vīzu izsniegšanu Krievijai (paziņojums presei, 2022. gada 9. septembris)
• Padome pieņem lēmumu neakceptēt Krievijas dokumentus, kas izdoti Ukrainā un Gruzijā (paziņojums presei, 2022. gada 8. decembris)

Pretapiešanas pasākumi

Saskaroties ar ES sankciju mērogu, Krievijas subjekti, pret kuriem tās vērstas, ir izmantojuši dažādus paņēmienus, lai tās apietu, piemēram, izmantojot sarežģītas finanšu shēmas, falsificējot tirgoto preču veidu vai izcelsmi vai paļaujoties uz trešo valstu jurisdikciju.

ES ir veikusi vairākus pret apiešanu vērstus pasākumus, tostarp:

• noteikusi sankcijas pret personām un vienībām, kas iesaistītas apiešanā, tostarp tām, kas iesaistītas Krievijas ēnu flotē,
• noteikusi divējāda lietojuma preču un progresīvo tehnoloģiju preču eksporta ierobežojumus attiecībā uz simtiem vienību, tostarp daudzām vienībām, kas atrodas ārpus Krievijas un tieši atbalsta Krievijas karu,
• paplašinājusi darījumu aizliegumu, attiecinot to arī uz trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kas atrodas ārpus Krievijas un veicina ar naftu saistītu ierobežojumu apiešanu.

ES ir liegusi piekļuvi ES ostām kuģiem, kuri:

• ir daļa no Krievijas ēnu flotes, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu vai produktus, kuri izgatavoti no Krievijas jēlnaftas, un ir atbildīgi par naftas cenu griestu apiešanu (līdz šim vairāk nekā 670 kuģi),
• ir iesaistīti pārkraušanā no kuģa uz kuģi un par kuriem ir aizdomas par sankciju pārkāpšanu,
• tiek turēti aizdomās par nelikumīgu kuģa automātiskās identifikācijas sistēmas traucēšanu vai atslēgšanu, kad tie pārvadā Krievijas naftu.

Turklāt ir aizliegti arī darījumi ar tām Krievijas ostām, slūžām un lidostām, ko izmanto, lai apietu naftas cenu griestus.

ES ir ieviesusi aizliegumus divējāda lietojuma preču, tehnoloģiju un kaujaslauka preču tranzītam, ko eksportē no ES uz trešām valstīm caur Krievijas teritoriju, un īpaši sensitīvu preču un tehnoloģiju reeksportam uz Krieviju un izmantošanai Krievijā (“Krievijas izslēgšanas klauzula”).

ES ir pieprasījusi:

• ES mātesuzņēmumiem nodrošināt, lai to trešo valstu meitasuzņēmumi nepiedalītos darbībās, kuras noved pie rezultāta, ko ar sankcijām cenšas novērst,
• ES ekonomikas dalībniekiem īstenot pienācīgas pārbaudes mehānismus kaujaslauka preču pārdošanai trešām valstīm,
• ES ekonomikas dalībniekiem, kas nodod speciālas rūpnieciskās zināšanas kaujaslauka preču ražošanai uz trešām valstīm, līgumos iekļaut noteikumus, kas nodrošina, lai speciālās zināšanas netiktu izmantotas precēm, kas paredzētas Krievijai.

Lai ierobežotu to, ka tiek apiets aizliegums sniegt kriptoaktīvu digitālā maka, konta vai glabāšanas pakalpojumus Krievijas personām vai rezidentiem, ES ir ieviesusi aizliegumu Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, turēt īpašumā vai kontrolēt tādas juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras sniedz šādus pakalpojumus, vai ieņemt amatus to pārvaldības struktūrās. ES ir arī pieņēmusi sankcijas pret kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

Turklāt ir noteikta prasība paziņot par tādiem naudas līdzekļu pārvedumiem ārpus ES, kuri pārsniedz 100 000 EUR un kurus veic vienība, kas iedibināta ES un kas ir Krievijas īpašumā vai kontrolē.

Citas sankcijas pret Krieviju

Papildus sankcijām, ar ko reaģē uz Krievijas karu pret Ukrainu, ES ir noteikusi arī sankcijas, kas vērstas pret tiem, kuri ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem vai aizskārumiem, represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju un demokrātijas un tiesiskuma graušanu Krievijā.

Sankcijas ir pieņemtas arī, reaģējot uz Krievijas hibrīddraudiem un hibrīdkampaņām pret ES.

Skatīt arī

• ES sankcijas pret Krieviju: jautājumi un atbildes
• Sankcijas, kas pieņemtas pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu (Eiropas Komisija)
• ES sankcijas pret Baltkrieviju
• ES sankcijas pret Irānu
• ES sankcijas pret Ziemeļkoreju