ES panākumi kosmosa jomā
ES panākumi kosmosa jomā
ES galvenie komponenti, kas ikdienā nodrošina kosmosā bāzētus pakalpojumus:
“Copernicus”
ir lielākais globālo Zemes novērošanas datu sniedzējs. Lielākā daļa datu, kas ir pieejami jebkuram iedzīvotājam un jebkurai organizācijai visā pasaulē, ir bezmaksas, pilnīgi pieejami un atklāti.
- 2022. gadā orbītā ir 7 “Copernicus” satelīti
- 160 000 reģistrētiem “Copernicus Climate Change Service” lietotājiem dienā bija piekļuve aptuveni 76 terabaitiem klimata datu, kuru kvalitāte ir pārbaudīta.
- līdz 2030. gadam ES “Copernicus” programmas sniegtie ieguvumi sasniegs 35 miljardus EUR.
“Galileo”
ir Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēma (GNSS): tā ir bezmaksas, un tās globālais 20 cm augstās precizitātes pakalpojums to padara par izšķirošu faktoru autonomās braukšanas un komerciālo dronu izmantošanas jomā.
- 2022. gadā orbītā bija 28 “Galileo” satelīti
- Lietošanā ir 3,8 miljardi ar “Galileo” savietojamu ierīču
- Aplēse: Ar ES saistītās “Galileo” un “EGNOS” programmas nākamajos 20 gados radīs sociāli ekonomiskos ieguvumus aptuveni 60–90 miljardu EUR apmērā
Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (“EGNOS”)
ir reģionāla Eiropas satelītfunkcionālā papildinājuma sistēma, kas darbojas vairāk nekā 400 lidostās un helikopteru lidostās.
“EGNOS” tika ieviesta dzīvības aizsardzībai svarīgu navigācijas pakalpojumu sniegšanai, un tā ir atbalsta lietotne jūrā, lauksaimniecībā un dzelzceļa un sauszemes transportā.
“GOVSATCOM”
valdības līmeņa lietotājiem nodrošina uzticamu, drošu un rentablu satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ilgtermiņā un sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības iedzīvotāju drošībā un drošumā.
Kosmosa novērošana un uzraudzība (SST)
uzlabo spējas tādiem nolūkiem kā kosmosa objektu un kosmisko atlūzu uzraudzība un kosmisko laikapstākļu pakalpojumu nodrošināšana.
Eiropas jaunā infrastruktūra satelītu nodrošinātai noturībai, savienojamībai un drošībai (“IRIS2”)
Gaidāmā daudzorbītu konstelācija nodrošinās:
- drošus satelītsakaru pakalpojumus valsts iestāžu lietošanai, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un krīzes pārvaldībai
- ar komercpakalpojumu palīdzību – savienojamību visā Eiropā, tostarp rajonos, kur nav platjoslas interneta
ES kosmoss skaitļos
2021.–2027. gads ES budžets kosmosa jomā
Finanšu plānošana = 1,44 miljardi EUR
Ieguldījums no citām valstīm un subjektiem = 0,22 miljardi EUR
ES ar kosmosu saistītā uzņēmējdarbība 2022. gadā
- Tiešā nodarbinātība nozarē 57 822 pilna laika ekvivalenti (+8 %)
- Eiropas kosmosa nozare ir reģistrējusi pārdošanu 8,25 miljardu EUR apmērā
Kādos nolūkos kosmosa tehnoloģijas jau tiek izmantotas?
- Pētniecība un izstrāde
- Saziņa un digitālā ekonomika (viedtālruņi, satelītsakari, lietu internets u.c.)
- Klimata pārmaiņu un vides monitorings (ūdens resursu apsaimniekošana, gaisa kvalitātes, ozona slānis u.c.)
- Meklēšanas un glābšanas pasākumi (jūrā, kalnos, pilsētu rajonos u.c.)
- Satiksme un transports (gaisa kuģu nolaišanās, ceļu satiksmes drošība, navigācijas sistēmas u.c.)
- Drošība un aizsardzība (robežu un jūras uzraudzība u.c.)
- Lauksaimniecība un zivsaimniecība (precīzā lauksaimniecība, kultūraugu attīstība, zvejas krājumi, sausuma monitorings u.c.)
- Monitorings un reaģēšana uz dabas katastrofām (zemestrīces, mežu ugunsgrēki, plūdi u.c.)
Avots: Eiropas Komisija
Plašāka informācija:
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 5. februāris