"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Eurogrupa pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sniegtās informācijas apmainījās viedokļiem par jaunākajām ekonomikas norisēm un to perspektīvu eurozonā.
Fiskālā politika eurozonā: jaunākā informācija par budžeta plānu projektiem
Pēc Komisijas sniegtās informācijas ministri apmainījās viedokļiem par plašāku redzējumu, kas izriet no dalībvalstu iesniegtajiem budžeta plānu projektiem. Ministri iecerējuši pie šā jautājuma atgriezties Eurogrupas decembra sanāksmē.
Budžeta pasākumi augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai
Pēc Eurogrupas 2022. gada 3. oktobra paziņojuma par fiskālās politikas reakciju uz augstajām enerģijas cenām un inflācijas radīto spiedienu un ar Komisijas palīdzību ministri turpināja apspriest problēmas, ar ko viņi saskaras saistībā ar valsts līmeņa pasākumiem, lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Uz Komisijas darba pamata mēs izvērtējām pasākumus un analizējām to ietekmi, jo minētie pasākumi tika ieviesti, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem siltumu ziemas periodā. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm eurozonas valstu valdības līdz šim kopumā ir iztērējušas aptuveni 1,25 % no eurozonas IKP enerģijas atbalstam šajā gadā. Tātad aptuveni 200 miljardus EUR. Ministri norādīja uz ievērojamā atbalsta radītajiem izaicinājumiem attiecībā uz inflācijas samazināšanas kompromisa efektīvu pārvaldību, vienlaikus atbalstot gan neaizsargātas mājsaimniecības, gan eurozonas starptautisko konkurētspēju. Mēs arī atzīmējām, ka būtisks jautājums attiecībā uz vispārējo politikas pasākumu kopumu un nākamā gada budžeta perspektīvām ir jautājums par to, kas notiks, ja pasākumi tiks pagarināti līdz pavasarim un ilgāk. Tādējādi šis būs ļoti svarīgs nākamā perioda budžeta politikas posms.
Paskals Donohū, Eurogrupas priekšsēdētājs
Eurogrupa izvērtēja ikgadējās sanāksmes Vašingtonā, pamatojoties uz priekšsēdētāja un iestāžu, kā arī G7 un Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas (SMFK) prezidentvalstu ziņojumiem.
Citi jautājumi
Itālijas valdības politikas prioritātes
Jaunais Itālijas ekonomikas un finanšu ministrs Džankarlo Džordžeti (Giancarlo Giorgetti) iepazīstināja ar jaunās Itālijas valdības politikas prioritātēm. Tā Eurogrupā ir standarta prakse, kad darbu sāk jauna valdība.
Eurogrupas priekšsēdētāja ievēlēšanas process
Eurogrupa uzsāka Eurogrupas priekšsēdētāja vēlēšanu procesu.
Šodienas sanāksmē mēs vienojāmies, ka šīs vēlēšanas notiks nākamajā Eurogrupas sanāksmē 5. decembrī. Ministri, kas vēlas kandidēt vēlēšanās, tika aicināti līdz 24. novembrim informēt par savu nodomu.
Paskals Donohū, Eurogrupas priekšsēdētājs
Banku savienības formātā:
Atjaunināta informācija saistībā ar banku savienību
ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja sešpadsmitā uzklausīšana
Ziņošana par nesenajām Vienotās noregulējuma valdes darbībām
Banku savienības formātā ministri rīkoja regulāro viedokļu apmaiņu ar ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria) un Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāju Elki Kēnigu (Elke König). Viņi apsprieda norises, izaicinājumus un iespējas banku sektorā pašreizējā ekonomikas, ģeopolitiskajā un finanšu tirgu vidē.
Mūs sagaida daži patiešām svarīgi izaicinājumi. Mūsu bankas gadiem ilgi ir darbojušās zemu procentu likmju un zemas inflācijas vidē, un tagad situācija mainās tempā, kādu tikai retais varēja paredzēt. Banku un finanšu sektoru kopumā ietekmēs arī plašāks inflācijas, ekonomikas traucējumu un ģeopolitisko satricinājumu konteksts. Tādēļ mums ir jāsaglabā stabila politika un jāturpina rūpīgā uzraudzība.
Paskals Donohū, Eurogrupas priekšsēdētājs
Uz Komisijas darba pamata mēs izvērtējām pasākumus un analizējām to ietekmi, jo minētie pasākumi tika ieviesti, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem siltumu ziemas periodā. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm eurozonas valstu valdības līdz šim kopumā ir iztērējušas aptuveni 1,25 % no eurozonas IKP enerģijas atbalstam šajā gadā. Tātad aptuveni 200 miljardus EUR. Ministri norādīja uz ievērojamā atbalsta radītajiem izaicinājumiem attiecībā uz inflācijas samazināšanas kompromisa efektīvu pārvaldību, vienlaikus atbalstot gan neaizsargātas mājsaimniecības, gan eurozonas starptautisko konkurētspēju. Mēs arī atzīmējām, ka būtisks jautājums attiecībā uz vispārējo politikas pasākumu kopumu un nākamā gada budžeta perspektīvām ir jautājums par to, kas notiks, ja pasākumi tiks pagarināti līdz pavasarim un ilgāk. Tādējādi šis būs ļoti svarīgs nākamā perioda budžeta politikas posms.
