Banku savienība
Banku savienība ir Eiropas Savienības politika eurozonas dalībvalstu banku nozares integrācijai.
Kas ir banku savienība?
Banku savienība ir būtisks solis ES ekonomiskās un monetārās savienības izveidē.
To veido noteikumu, procedūru un instrumentu sistēma, kas izstrādāta, lai nodrošinātu, ka bankas eurozonā ir noturīgākas, labāk uzraudzītas un spēj izturēt finanšu krīzes.
Banku savienības galvenie mērķi ir šādi:
- stiprināt banku drošību un stabilitāti, lai nodrošinātu, ka tās spēj izturēt turpmākas finanšu krīzes,
- noregulēt dzīvotnespējīgas bankas, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu un minimāli ietekmējot reālo ekonomiku,
- samazināt tirgus sadrumstalotību, saskaņojot banku noteikumus uz uzraudzību.
Kuras ir iesaistītās valstis?
Banku savienība automātiski ietver eurozonas dalībvalstis.
Līdz ar Bulgārijas un Horvātijas pievienošanos 2020. gada 1. oktobrī, banku savienībā pašlaik ir 21 dalībvalsts.
Dalībvalstis, kuras nav eurozonas dalībnieces, var pievienoties banku savienībai, iesaistoties ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB). Tas ļauj tām piedalīties banku savienības uzraudzības un noregulējuma mehānismos, neieviešot euro.
Kāpēc tika izveidota banku savienība?
Banku savienība tika izveidota, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi un tai sekojošo eurozonas parādu krīzi.
Šīs krīzes parādīja dziļās savstarpējās saiknes eurozonas banku sektorā, kur finansiālās grūtības vienā valstī var ātri izplatīties citās valstīs un tādējādi ietekmēt visa reģiona finanšu stabilitāti.
Tādēļ 2014. gadā tika izveidota banku savienība, un tās mērķis ir nodrošinātu jaunu un labāk integrētu Eiropas banku uzraudzības un noregulējuma struktūru. Jaunie noteikumi ir balstīti uz iepriekš spēkā esošo banku nozares tiesisko regulējumu.
Tās galīgais mērķis ir stiprināt Eiropas banku drošību un stabilitāti, lai padarītu tās noturīgākas un vairotu uzticēšanos finanšu sistēmai.
Kas ir banku savienības pīlāri?
Banku savienība balstās uz trim pīlāriem. Pirmie divi ir pilnībā funkcionējoši pīlāri, ko, balstoties uz brīvprātību, piemēro eurozonas valstīm un valstīm, kas nav eurozonas dalībnieces:
- vienotais uzraudzības mehānisms,
- vienotais noregulējuma mehānisms,
- Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma.
Vienotais uzraudzības mehānisms
Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir ES pārvalstiskā banku uzraudzības struktūra.
Ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm Eiropas Centrālā banka ir atbildīga par banku savienībā izveidoto kredītiestāžu uzraudzību. ECB un valstu uzraudzības iestādes sadarbojas, lai:
- nodrošinātu, ka bankas ievēro ES vienoto noteikumu kopumu,
- laicīgi risinātu potenciālu apdraudējumu finanšu stabilitātei.
Vienotais noregulējuma mehānisms
Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) ir sistēma efektīvam un lietderīgam dzīvotnespējīgu kredītiestāžu noregulējumam. Tā mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu banku noregulējumu ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un reālajai ekonomikai.
Vienotais noregulējuma mehānisms darbojas, izmantojot:
- Vienotā noregulējuma valdi,
- vienoto noregulējuma fondu.
Kā darbojas vienotais noregulējuma mehānisms? (Infografika)
Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma
Noguldījumu garantiju sistēma (NGS) bankas bankrota gadījumā nodrošina, ka bankā veiktie noguldījumi tiek aizsargāti līdz 100 000 EUR. Pašlaik noguldījumi tiek aizsargāti dalībvalstu līmenī ar valstu noguldījumu garantiju sistēmām.
Komisija 2015. gadā ierosināja izveidot kopēju sistēmu noguldījumu aizsardzībai – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS). Lai panāktu vienādu aizsardzības līmeni banku noguldījumiem, ENAS tiecas:
- noguldītājiem nodrošināt vienlīdzīgu aizsardzības līmeni neatkarīgi no viņu bankas atrašanās vietas eurozonā,
- pārraut saikni starp bankām un to valstu valdībām, lai samazinātu kaitīgas finansiālas ietekmes risku,
- uzlabot spēju efektīvāk risināt banku krīzes, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo ietekmi uz ekonomiku.
ENAS joprojām ir priekšlikuma stadijā, un likumdevēji to vēl nav pieņēmuši.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 19. jūnijs