ES un Kanādas līderu sanāksme videokonferences veidā, 2020. gada 29. oktobris

Galvenie rezultāti

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) 2020. gada 29. oktobrī ar videokonferences starpniecību tikās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau). Šī bija pirmā kopīgā tikšanās, kurā piedalījās jaunā ES vadība un premjerministrs Trudo kopš viņa atkārtotas ievēlēšanas un divpusējā samita, kas notika 2019. gada jūlijā.

"ES un Kanāda sadarbojas Covid vakcīnu, ārstēšanas un testu jomā, lai nodrošinātu, ka visiem cilvēkiem ir taisnīga un cenas ziņā pieņemama piekļuve."

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

Kopīgajā preses konferencē pēc virtuālās tikšanās visi trīs līderi pauda solidaritāti ar Franciju saistībā ar teroristu uzbrukumiem, kas notika tajā pašā dienā.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Kanādas līderu sanāksmes videokonferences veidā, 2020. gada 29. oktobris

Visi trīs līderi arī nāca klajā ar kopīgu paziņojumu presei par ES un Kanādas līderu sanāksmi.

• ES un Kanādas līderu sanāksme – priekšsēdētāja Mišela, priekšsēdētājas fon der Leienas un premjerministra Trudo kopīgs paziņojums presei (paziņojums presei, 2020. gada 29. oktobris)

Covid-19 un ekonomikas atveseļošana

Līderi uzsvēra apņēmību kopīgi cīnīties pret Covid-19 pandēmiju saskaņā ar kopīgajām demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma vērtībām.

Viņi uzsvēra divējādo mērķi – aizsargāt iedzīvotāju veselību un nodrošināt inovatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu.

Viņi uzsvēra, ka šis mērķis ir jāsasniedz ar solidaritātes, sadarbības un multilaterālisma palīdzību, un atzina G7, G20 un Apvienoto Nāciju Organizācijas izšķirošo nozīmi šajā sakarā. Viņi apņēmās turpināt ciešu sadarbību šajos forumos.

Līderi uzsvēra ES un Kanādas sadarbību Covid-19 vakcīnu, ārstēšanas un testu jomā. Viņi pauda kopīgu mērķi – nodrošināt, ka visiem cilvēkiem ir taisnīga un cenas ziņā pieņemama piekļuve tiem. Viņi arī apsprieda veidus, kā stiprināt globālo gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām un kā stiprināt un reformēt Pasaules Veselības organizāciju (PVO).

Līderi arī uzsvēra, ka globālās piegādes ķēdes ir jāpadara noturīgākas un jāuzlabo vienlīdzīgi konkurences apstākļi pasaulē, vienlaikus saglabājot atvērtu ekonomiku. Viņi vienojās pastiprināt darbu pie stratēģiskas partnerības attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Līderi atzinīgi novērtēja G20 centienus atbalstīt visvairāk skartās valstis ar zemiem ienākumiem, jo īpaši Āfrikā, piemēram, to, ka tiek pagarināta G20/Parīzes kluba iniciatīva par parāda apkalpošanas apturēšanu (DSSI). Viņi atzina, ka turpmāk parādu režīmā būs nepieciešams katru gadījumu izskatīt atsevišķi, un aicināja G20 locekļus apstiprināt "kopējo parādu režīma sistēmu ārpus DSSI", par ko vienojās Parīzes klubs.

ES un Kanādas attiecības

Līderi atzīmēja trīs gadus, kopš provizoriski stājies spēkā ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgums (SPA) un visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Viņi atzinīgi novērtēja CETA pozitīvos rezultātus, atzīmējot, ka pēc tam, kad sākta tā provizoriska piemērošana, divpusējā tirdzniecība starp ES un Kanādu palielinājās par 24 % attiecībā uz precēm un par 25 % attiecībā uz pakalpojumiem.

Līderi vienojās turpināt kopīgi strādāt Otavas grupā un ārpus tās nolūkā reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), lai aizsargātu un stiprinātu daudzpusēju uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu vēl nepieredzētas krīzes laikā un lai ļautu tai efektīvi tikt galā ar jauniem globāliem ekonomikas apstākļiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju.

Līderi arī atkārtoti apstiprināja apņemšanos panākt globālu un uz konsensu balstītu risinājumu taisnīgai, ilgtspējīgai un modernai starptautiskai nodokļu sistēmai, kas pievērstos nodokļu problēmām, kuras izriet no ekonomikas digitalizācijas. Viņi mudināja G20 valstu finanšu ministrus līdz 2021. gada vidum panākt vienošanos par atlikušajiem jautājumiem.

Ņemot vērā steidzamo vajadzību pastiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu problēmas risināšanā, līderi atkārtoti apstiprināja kopīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, uzsverot, ka atveseļošana no Covid sniedz unikālu iespēju ekonomikas "zaļai pārstartēšanai". Atjauninot nacionāli noteikto devumu pirms COP26, ES un Kanāda izvirzīs vērienīgākus mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Viņi arī uzsvēra ciešo ES un Kanādas sadarbību digitālās pārveides jomā un mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju izmantošanā, kuras nolūks ir atbalstīt atveseļošanu pēc Covid-19.

Starptautiskie jautājumi

Līderi uzsvēra savus izteikti tuvos viedokļus par virkni ārpolitikas un drošības jautājumu, tostarp Ķīnu, Baltkrieviju, Kalnu Karabahu, Sāhelu, Vidusjūras austrumdaļu un Venecuēlu. Viņi pauda nopietnas bažas par cilvēktiesību stāvokli, kā arī ES un Kanādas pilsoņu patvaļīgu aizturēšanu Ķīnā.

Līderi uzsvēra, cik svarīgas ir spēcīgas transatlantiskās attiecības, un to, ka ir jāsaglabā noteikumos balstīta starptautiskā kārtība. Viņi arī vienojās sadarboties, lai aizsargātu ES un Kanādas demokrātiskās sistēmas pret kiberuzbrukumiem un dezinformāciju.

Turpmāki pasākumi

Līderi vienojās rīkot nākamo ES un Kanādas samitu, kad apstākļi to ļaus, lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību starp ES un Kanādu.

Pamatinformācija

Pēdējais divpusējais samits starp Eiropas Savienību un Kanādu notika 2019. gada 17. un 18. jūlijā Monreālā, Kanādā.

• ES un Kanādas samits, Monreāla, Kanāda, 2019. gada 17. un 18. jūlijs