ES un Ukrainas samits, 2020. gada 6. oktobris

Galvenie rezultāti

Eiropas Savienības un Ukrainas 22. samits bija pirmais divpusējais samits, kas kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma notika klātienē Briselē.

Tas bija arī pirmais divpusējais ES un Ukrainas samits, kurā piedalījās Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels (Josep Borrell), kas pārstāvēja Eiropas Komisiju. Ukrainu pārstāvēja prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy).

Līderi atkārtoti apstiprināja savu pastāvīgo apņemšanos stiprināt Ukrainas politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Eiropas Savienību.

Šodienas klātienes sanāksme ir spēcīgs simbols – tā liecina par mūsu nelokāmo apņemšanos padziļināt attiecības ar Ukrainu. Priekšsēdētāja Mišela piezīmes pēc samita

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Ukrainas samita 2020. gada 6. oktobrī

Samita noslēgumā viņi arī pieņēma kopīgu paziņojumu:

• Kopīgs paziņojums pēc ES un Ukrainas 22. samita, 2020. gada 6. oktobris

Covid-19

Lai mazinātu pašreizējās Covid-19 pandēmijas būtisko sociālekonomisko ietekmi, ES ir bijusi lielākā Ukrainas atbalstītāja, mobilizējot 190 miljonus EUR kā atbalsta paketi un 1,2 miljardus EUR makrofinansiālās palīdzības veidā.

Sanāksmes laikā līderi atzina – lai izskaustu vīrusu, kā arī nodrošinātu ekonomikas atveseļošanos, vairāk nekā jebkad ir vajadzīga globāla solidaritāte, sadarbība un efektīvs multilaterālisms. Viņi arī aicinās panākt, lai topošā Covid-19 vakcīna kļūtu par globālu sabiedrisku labumu par pieņemamu cenu.

Asociācijas nolīgums un reformu programma

ES un Ukraina atzinīgi novērtēja rezultātus, kas sasniegti Asociācijas nolīguma un tā padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas īstenošanā.

Līderi uzsvēra nolīguma panākumus, proti, kopš 2016. gada janvāra tas divpusējo tirdzniecību ir palielinājis par aptuveni 65 %.

Viņi arī apsprieda turpmākos pasākumus saistībā ar asociācijas nolīguma īstenošanu.

ES uzsvēra, ka Ukrainai ir svarīgi īstenot visas politikas, par kurām panākta vienošanās ES makrofinansiālās palīdzības programmā un ar Starptautisko valūtas fondu (SVF).

Līderi atzina ievērojamo progresu, ko Ukraina guvusi reformu procesā, un bija vienisprātis, ka ir svarīgi pastiprināt centienus, jo īpaši tādās jomās kā tiesu sistēma, tiesiskums, mediju plurālisma stiprināšana un cīņa pret korupciju.

ES un Ukrainai ir kopīgas vērtības, proti, demokrātija, kas tiek iedzīvinātas konkrētās strukturālās reformās. Nozīmīgi neseni sasniegumi ir Ukrainas decentralizācija, vēlēšanu reforma un zemes un banku reformas. Priekšsēdētāja Mišela piezīmes pēc samita

ES turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā pret kiberdraudiem un dezinformāciju.

Līderi atzinīgi novērtēja, ka sekmīgi turpinās bezvīzu ceļošanas režīma īstenošana Ukrainas pilsoņiem.

Ārpolitikas un drošības politikas jautājumi

Samitā ES atkārtoti apliecināja savu nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas veikto Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, pussalas militarizāciju un cilvēktiesību stāvokļa kraso pasliktināšanos apgabalos, kurus Ukrainas valdība nekontrolē.

ES atgādināja, ka abām pusēm būtu jāīsteno Minskas vienošanās.

Līderi aicināja atbrīvot visus Krimā un Krievijā nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus, tostarp Krimas tatāru aktīvistus.

ES turpināja aicināt Krieviju nodrošināt netraucētu un brīvu kuģu pārvietošanos uz Azovas jūru un no tās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

ES pauda nosodījumu par balošanas procedūrām saistībā ar Krievijas Federācijas konstitūcijas grozījumiem, kuras noslēdzās 2020. gada 1. jūlijā un notika Krimas pussalā, kā arī tā dēvētā "Sevastopoles gubernatora" ievēlēšanu 2020. gada 13. septembrī, ar ko tika pārkāptas starptautiskās tiesības.

ES un Ukraina arī pauda nosodījumu par Krievijas pasākumiem, kas Ukrainas pilsoņiem apgabalos, kurus valdība patlaban nekontrolē, dod tiesības vienkāršotā veidā pieteikties Krievijas pilsonības iegūšanai.

Šajā sakarā ES 2020. gada septembrī līdz 2021. gada 15. martam pagarināja sankcijas pret personām un vienībām, kas turpina graut vai apdraudēt Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Turklāt 1. oktobrī Padome to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, iekļāva vēl divas personas un četras vienības, tādējādi sarakstā kopumā iekļaujot 177 personas un 48 vienības.

• ES ierobežojošie pasākumi, ar kuriem reaģē uz krīzi Ukrainā (vispārīga informācija)

Līderi atgādināja, ka pilnībā atbalsta diplomātiskos centienus, kuri veikti Normandijas formāta, trīspusējās kontaktgrupas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros un kuru mērķis ir panākt ilgtspējīgu un miermīlīgu konflikta atrisinājumu.

Viņi arī vienojās sadarboties, lai risinātu konflikta sociālekonomiskās un humanitārās sekas.

Samita laikā līderi apmainījās viedokļiem par jaunākajām norisēm Baltkrievijā un citiem reģionāliem un ārpolitikas jautājumiem, tostarp Kalnu Karabahu.

Līderi atzinīgi novērtēja Austrumu partnerības līderu 2020. gada 18. jūnija sanāksmi videotelekonferences veidā un atkārtoti apstiprināja partnerības stratēģisko nozīmi.

Austrumu partnerības 6. samits notiks 2021. gadā, un gaidāms, ka tajā tiks apstiprināti ilgtermiņa politikas mērķi un nākamā posma pēc 2020. gada mērķuzdevumi.

• Austrumu partnerība (vispārīga informācija)

Samits bija arī forums, lai parakstītu trīs atbalsta programmas:

• "EU4ResilientRegions",
• Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instruments,
• Klimata pasākumu kopums ilgtspējīgai ekonomikai.

• ES attiecības ar Ukrainu (vispārīga informācija)
• ES un Ukrainas attiecības, faktu lapa (EĀDD)
• ES delegācija Ukrainā
• ES un Ukrainas samits, Kijeva, Ukraina, 2019. gada 8. jūlijs
• ES sankcijas pret Krieviju saistībā ar Ukrainu (infografika)