Klimats

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ES vēlas līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni. Eiropas Klimata akts padara šo mērķi saistošu.

Eiropas zaļā kursa noteikumi virza pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku un sabiedrību.

Rokas, kuras slāpē emisijas, kas paceļas no rūpnīcas skursteņiem.

Ko ES dara klimata pārmaiņu jomā

Eiropas zaļais kurss

Lai sasniegtu savus mērķus klimata jomā, ES ir pieņēmusi tiesību aktus, lai būtiski samazinātu emisijas.

Gatavi mērķrādītājam 55 %

Zaļās pārkārtošanās finansēšana

30 % no ES budžeta 2021.–2027. gadam ir paredzēti klimatrīcībai.

Globāla klimatrīcība

ES un tās dalībvalstis ir lielākās klimatfinansējuma nodrošinātājas pasaulē.

Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā

Klimatrīcība pa nozarēm

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

ES un tās dalībvalstīm ir juridiski saistoši līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % un līdz 2040. gadam vismaz par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kas ir starpposms, lai līdz 2050. gadam panāktu neto nulles emisiju līmeni. Jaunākie dati liecina, ka emisijas samazinās visās nozarēs, bet vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu neto nulles līmeni.

Diagrammā parādītas ES neto siltumnīcefekta gāzu emisijas miljonos tonnu CO₂ ekvivalenta (Mt CO₂e).

Teksta versija

Līniju diagramma, kurā atainota ES siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstība no 1990. līdz 2022. gadam. Līnija uzrāda lejupejošu tendenci no 4712,3 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta (MtCO2e) 1990. gadā līdz 3248,21 miljoniem tonnu 2022. gadā. Diagrammā ir iezīmēti ES 2020. un 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, attiecīgi -20 % samazinājums un -55 % samazinājums salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Avots: Eiropas Vides aģentūra

Klimata pārmaiņu ietekme

Saskaņā ar 2024. gada ziņojumu par klimata stāvokli Eiropā kopš 2020. gada ir piedzīvoti trīs siltākie gadi Eiropā, un 2024. gads ir ierindojies kā siltākais gads.

2024. gadā tika piedzīvoti rekordlieli ekstrēmi laikapstākļu notikumi, piemēram, plūdi, dabas ugunsgrēki un vētras, kas nopietni ietekmēja cilvēkus un ekonomiku.

413 000

personu skartas

vētrās un plūdos

18,2

miljardi EUR

ar vētrām un plūdiem saistītās izmaksās

335

mirušie

vētru un plūdu dēļ

Pieci fakti par ES klimatneitralitātes mērķi

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir īpaši svarīga – Eiropas un pasaules nākotnes vārdā. Ar Eiropas Klimata aktu tiesību aktos tika ieviests ES mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šis mērķis atbilst saistībām, ko ES un tās dalībvalstis uzņēmās līdz ar Parīzes nolīguma parakstīšanu 2015. gadā.

Ko nozīmē klimatneitralitāte, un kā ES plāno sasniegt šo mērķi?