"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
To galveno darbību pārskats, kas veiktas ES līmenī, lai koordinētu reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu, mazinātu pandēmijas sociālekonomisko ietekmi un palīdzētu ES valstīm atgūties.
Covid-19 pandēmija ir skārusi visas ES valstis. Kopš Covid-19 uzliesmojuma ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai aizsargātu ES iedzīvotāju veselību un labklājību, pastiprinātu valstu veselības aprūpes sistēmas un ierobežotu vīrusa izplatīšanos.
Vienlaikus ES koordinē reakciju, lai mazinātu Covid-19 sociālekonomiskās sekas un palīdzētu ES valstīm atgūties.
ES ārkārtas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu
2020. gada martā ES līderi vienojās par četrām prioritātēm, pēc kurām jāorientējas ES ārkārtas reakcijai uz Covid-19 pandēmiju, proti:
ierobežot vīrusa izplatīšanos,
garantēt medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanu,
veicināt pētījumus ārstēšanas metožu un vakcīnu izstrādei,
atbalstīt nodarbinātību, uzņēmumus un ekonomiku.
Covid-19 krīzes kulminācijas laikā ES līderi regulāri tikās ar videokonferences starpniecību, lai apspriestu un izvērtētu situāciju un koordinētu rīcību. Arī pēc ārkārtas situācijas Eiropadome regulāri atgriezās pie Covid-19 jautājuma izskatīšanas.
Strādājot pie turpmākās atveseļošanās, ES līderi vienojās ES līmenī turpināt koordinācijas centienus dažādās jomās:
Covid-19 vakcīnu izstrāde, ražošana un ieviešana,
testēšanas stratēģijas un savstarpēja testu atzīšana,
pārrobežu kontaktu izsekošana,
karantīnas noteikumi,
sadarbspējīgi digitālie vakcinācijas sertifikāti.
Drošas un efektīvas Covid-19 vakcīnas
Drošu un efektīvu Covid-19 vakcīnu izstrāde un izplatīšana ir ilgtspējīgs risinājums un stūrakmens ES reakcijā uz Covid-19 pandēmiju.
Kopš pandēmijas sākuma ES ir novirzījusi pētniecības finansējumu daudzsološākajām vakcīnām un koordinē kopīgus centienus nodrošināt pietiekama vakcīnu daudzuma ražošanu un piegādi ES valstīm.
Covid-19 vakcinācija visā Savienībā sākās 2020. gada 27. decembrī. 2022. gada jūnijā, t. i., 18 mēnešus vēlāk, deviņi no desmit pieaugušajiem ES iedzīvotājiem (86 %) bija pilnībā vakcinēti pret Covid-19.
Vienotībā ir spēks: neticamais Covid-19 vakcīnu ceļš
Ātrums, kādā daudzi šīs risināmās mozaīkas elementi tika apvienoti, lai aizsargātu cilvēkus no koronavīrusa, liecina par zinātnisko inovāciju un izcilību, ko papildina pastāvīga sadarbība, savlaicīgi politiski lēmumi un milzīgi medicīniski un loģistiski centieni.
Kas padarīja to iespējamu? Kādi šķēršļi vēl ir jāpārvar, lai pieveiktu pandēmiju? Sekot Covid-19 vakcīnu ceļam no izgudrojuma laboratorijā līdz cilvēku vakcinēšanai visā Eiropā un ārpus tās.
ES valstis Padomē saskaņo rīcību, lai Covid-19 pandēmijas laikā sekmētu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.
Proti, tās pieņem kopīgus ieteikumus par ceļošanas pasākumiem, kas tiek regulāri atjaunināti un pielāgoti aktuālajai epidemioloģiskajai situācijai. Jaunākie Padomes ieteikumi par ceļošanas pasākumiem tika pieņemti 2022. gada 13. decembrī.
Saskaņā ar jaunajiem ieteikumiem dalībvalstīm nevajadzētu noteikt nekādus ceļošanas ierobežojumus sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Tomēr ieteikumā ir ietverti daži aizsardzības pasākumi gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās vai parādās jauns, satraucošs variants.
Lai atvieglotu drošu un brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, ES vienojās izdot kopīgu ES digitālo Covid sertifikātu, kurš apliecina, ka persona ir vai nu:
vakcinēta pret Covid-19,
saņēmusi negatīvu testa rezultātu,
vai pārslimojusi Covid-19.
ES regula, ar ko izveido ES digitālo Covid sertifikātu, bija spēkā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
No 2023. gada jūnija Pasaules Veselības organizācija (PVO) pārņem ES digitālās Covid-19 sertifikācijas sistēmu, lai izveidotu globālu sistēmu, kas palīdz aizsargāt iedzīvotājus visā pasaulē no pašreizējiem un turpmākiem veselības apdraudējumiem, tostarp pandēmijām.
Lai atbalstītu ES pilsoņus, uzņēmumus un valstis, tiem atgūstoties no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes, ES līderi vienojās izstrādāt Eiropas atveseļošanas plānu. 2020. gada 23. aprīlī viņi apņēmās izveidot ES Atveseļošanas fondu, kura mērķis ir mazināt krīzes sekas.
ES līderi 2020. gada 21. jūlijā vienojās par kopējo budžetu 2021.–2027. gadam 1824 miljardu EUR apmērā. Apvienojot daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ārkārtas atveseļošanas centienus – "Next Generation EU" ("NGEU") 750 miljardu EUR apmērā (800 miljardi EUR faktiskajās cenās), šis pasākumu kopums palīdzēs ES atjaunoties pēc Covid-19 pandēmijas un atbalstīs ieguldījumus, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Šie elementi papildina trīs drošības tīklus 540 miljardu EUR apmērā, ko ES jau ir izveidojusi, lai atbalstītu darba ņēmējus, uzņēmumus un valstis.
ES budžets 2021.–2027. gadam un atveseļošanas plāns (Infografika)
Pieci veidi, kā ES un dalībvalstis sadarbojas cīņā pret Covid-19
Mēs varam lepoties ar to, kā ES un tās dalībvalstis strādāja kopā kā komanda, lai palīdzētu cilvēkiem Covid-19 pandēmijas laikā: sākot ar to, ka gādā par drošām un efektīvām vakcīnām, un beidzot ar medicīnas iekārtu nosūtīšanu tur, kur tās visvairāk vajadzīgas, un pacientu uzņemšanu no citām valstīm; sākot ar darbvietu un darba ņēmēju aizsardzību un beidzot ar palīdzību partnervalstīm visā pasaulē, ES valstis ir darījušas vairāk, nekā prasīts, lai cita citu atbalstītu.
Covid-19 pandēmija ir globāls pārbaudījums, kam nepieciešama globāla reakcija. Rīkojoties kopā un saskaņā ar solidaritātes un multilaterālisma principiem, ES valstis ir sniegušas atbalstu partneriem visā pasaulē un piesaistījušas nozīmīgu līdzekļu apjomu, ar ko vērsties pret pandēmijas radītajiem traucējumiem globālā mērogā.
Eiropas komanda ir viens no galvenajiem līdzekļu devējiem mehānismam COVAX, kas ir globāla sadarbības iniciatīva ar mērķi paātrināt Covid-19 testu, ārstēšanas līdzekļu un vakcīnu attīstību, ražošanu, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi tiem.
2021. gada maijā ES dalībvalstis apņēmās līdz 2021. gada beigām ziedot Covid-19 vakcīnu devas partneriem visā pasaulē. Turklāt ES un tās dalībvalstis palīdz partneriem, ziedojot un eksportējot vakcīnas, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu un humāno palīdzību valstīm, kam tas nepieciešams.
Covid-19 krīze tiks pārvarēta tikai kopīgā vispārējas solidaritātes un atbildības garā.
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs
Covid-19: ES ieguldījums globālajā vakcīnu solidaritātē (Infografika)
2021. gada 30. martā pasaules līderu grupa pievienojās Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam (Charles Michel) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājam, aicinot nākamo paaudžu interesēs pēc Covid-19 noslēgt starptautisku līgumu, lai uzlabotu gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.
2021. gada 1. decembrī Pasaules Veselības asamblejas ārkārtas sesijā 194 PVO locekļi pieņēma lēmumu sākt procesu, lai izstrādātu jaunu starptautisku nolīgumu par pandēmijām un vestu sarunas par to.
Šīs krīzes laikā ES valstis pastiprina centienus atbalstīt cita citu, palīdzot tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs, un kopīgi izmantojot resursus, lai cīnītos pret vīrusa izplatīšanos. Tā ir patiesas Eiropas solidaritātes izpausme.
Pandēmijas pirmā viļņa laikā ES arī palīdzēja ES pilsoņiem, kuri bija iestrēguši trešās valstīs. Pirmajos pandēmijas mēnešos ES delegācijas sadarbojās ar dalībvalstu vēstniecībām, lai koordinētu vairāk nekā 650 000 ES pilsoņu repatriāciju, palīdzot segt izmaksas par vairāk nekā 400 repatriācijas lidojumiem, ko organizēja dalībvalstis.
10 stimuli un ieguvumi no starptautiska līguma par pandēmijām (Infografika)
Ko ES jau ir paveikusi
Šajos krīzes laikos ES un tās dalībvalstis sadarbojas un palīdz viena otrai.
ES mobilizēja resursus, lai atbalstītu ārkārtas reakciju uz vīrusu: nodrošināja aizsardzības līdzekļu piegādi, veicināja pētniecību un atbalstīja tos mūsu partnerus pasaulē, kuriem tas bija vajadzīgs.
ES ārkārtas reaģēšana uz Covid-19 pandēmiju (Infografika)
Padomes uzdevums – koordinācija krīzes situācijā
2020. gada 28. janvārī prezidentvalsts Horvātija nolēma aktivizēt ES integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu (IPCR) informācijas apmaiņas režīmā, lai reaģētu uz Covid-19 uzliesmojumu. IPCR ir ES sistēma, kas paredzēta, lai augstākajā politiskajā līmenī koordinētu reakciju uz pārnozaru krīzēm.
Informācijas apmaiņas režīms nozīmē, ka dalībvalstis var piekļūt:
Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta regulārajiem situācijas apzināšanās un analīzes ziņojumiem,
īpašai vietnei drošā tīmekļa platformā, kur apmainīties ar informāciju.
Ņemot vērā situācijas mainīgumu un dažādās nozares (veselība, konsulārā aizsardzība, civilā aizsardzība, ekonomika), ko skārusi Covid-19 pandēmija, prezidentvalsts 2020. gada 2. martā paaugstināja IPCR mehānisma aktivizāciju uz pilnīgu režīmu. Pilnīgas aktivizācijas režīms ļauj rīkot apaļā galda sarunas par krīzi, kurās piedalās:
skartās dalībvalstis,
Eiropas Komisija,
Eiropas Ārējās darbības dienests,
Eiropadomes priekšsēdētāja birojs,
attiecīgās ES aģentūras un eksperti.
Visu pirmā slimības uzliesmojuma laiku prezidentvalsts Horvātija bija nolēmusi regulāri sasaukt apaļā galda sanāksmes, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un koordinētu reakciju uz krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Nākamās prezidentvalstis turpina regulāri sasaukt apaļā galda sanāksmes.
Prezidentvalsts Zviedrija 2023. gada 2. maijā nolēma deaktivizēt ar Covid-19 saistīto pilna režīma integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu (IPCR). IPCR attiecībā uz COVID-19 tiek uzturēti uzraudzības režīmā, un ar COVID-19 saistītos jautājumus turpina izskatīt ES Veselības drošības komiteja un Padomes Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupa.
Kā darbojas integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismi (Infografika)
Vispārīga informācija
Covid-19 ir slimība, ko izraisa jauna tipa koronavīruss (SARS-CoV-2). Pirmo reizi tas tika konstatēts 2019. gada decembrī Ķīnā.
2019. gada decembrī Ķīnas Uhaņas municipalitātē tika novērots Covid-19 uzliesmojums, kas strauji izplatījās arī citos Ķīnas un pasaules reģionos. Kopš 2020. gada janvāra atsevišķi gadījumi tika novēroti dažās ES dalībvalstīs.
2020. gada februāra beigās Itālija ziņoja par ievērojamu Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, kuri koncentrējās valsts ziemeļu reģionos. Vairums citu ES dalībvalstu sāka ziņot par cilvēku inficēšanās gadījumiem.
Līdz 2020. gada martam par Covid-19 gadījumiem bija ziņojušas visas ES dalībvalstis. Gadījumu skaits kopš tā laika ir pastāvīgi palielinājies.
Padome kopā ar citām ES iestādēm cieši uzrauga situāciju un rīkojas. Tas nozīmē, ka tiek pieņemti attiecīgie ES tiesību akti un pastāvīgi notiek koordinācija ar dalībvalstīm, lai apmainītos ar informāciju, izvērtētu vajadzības un nodrošinātu saskaņotu ES mēroga reakciju.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) koordinē reakciju pasaules mērogā. 2020. gada 11. martā PVO pasludināja Covid-19 par globālu pandēmiju. ES tiešā veidā piedalās PVO globālajos reakcijas pasākumos.
Saskaņā ar PVO datiem līdz 2023. gada maijam pandēmija bija izraisījusi gandrīz 7 miljonus nāves gadījumu (6 921 614). 2023. gada 5. maijā PVO pasludināja, ka Covid-19 ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā tiek izbeigta.
Plašāku informāciju par Padomes sanāksmēm, paziņojumiem presei, infografikām un publikācijām saistībā ar Covid-19 skatīt šeit:
Covid-19 krīze tiks pārvarēta tikai kopīgā vispārējas solidaritātes un atbildības garā.
