Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)

Kas ir integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)?

Ja rodas krīzes situācija vai notiek dabiska vai cilvēka izraisīta katastrofa, ES var izmantot vairākus nozaru krīzes reaģēšanas mehānismus, lai sniegtu palīdzību un situācijā rastu risinājumu.

Integrētie krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismi sniedz atbalstu ātrai un koordinētai lēmumu pieņemšanai ES politiskā līmenī nopietnu un sarežģītu krīzes situāciju, tostarp teroraktu, gadījumā.

Ar šo mehānismu Padomes prezidentvalsts koordinē politisko reakciju uz krīzes situāciju, iesaistot:

• ES iestādes,
• skartās dalībvalstis,
• citus galvenos dalībniekus.

Kā IPCR krīzes situācijas koordinācija darbojas praksē

Krīzes situācijā Padomes prezidentvalsts apvieno attiecīgos galvenos dalībniekus, proti, no ES iestādēm un skartajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu koordināciju un novērstu neatbilstības.

Padomes krīzes koordinācijas mehānismu var aktivizēt vai nu prezidentvalsts, vai pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar solidaritātes klauzulu.

Ar IPCR mehānismu tiek sniegts atbalsts Padomes prezidentvalstij, Eiropas Savienības dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komitejai (Coreper) un ES Padomei, nodrošinot īpašus instrumentus, lai varētu:

• racionalizēt informācijas apmaiņu,
• atvieglot sadarbību,
• koordinēt reaģēšanu uz krīzes situāciju politiskajā līmenī.

Galvenais instruments ir neformāla apaļā galda sanāksme, kas ir Padomes prezidentvalsts vadīta krīzes sanāksme, kurā piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), Eiropadomes priekšsēdētāja biroja, attiecīgo ES aģentūru, dalībvalstu un ekspertu pārstāvji. Citi instrumenti aptver:

• analītiskus ziņojumus ar mērķi lēmumu pieņēmējiem sniegt skaidru aktuālās situācijas izklāstu,
• tīmekļa platformu informācijas apmaiņai un apkopošanai,
• kontaktpunktu “24/7” ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu saikni ar galvenajiem dalībniekiem.

Krīzes koordinācijas mehānismu var aktivizēt situācijās, kas radušās gan ES iekšienē, gan ārpus tās.

Darba režīmi

Ir paredzēti divi aktivizēšanas veidi atkarībā no situācijas:

• informācijas apmaiņas režīms, kurā sāk izstrādāt analītiskos ziņojumus un izmantot tīmekļa platformu, lai labāk izprastu konkrēto situāciju un sagatavotos iespējamai eskalācijai,
• pilnīgas aktivizācijas režīms, kurā sagatavo priekšlikumus ES rīcībai, par kuru būs jālemj ES Padomē vai Eiropadomē.

Krīzes gadījumā, kad IPCR nav aktivizēta, informācijas apmaiņu var atbalstīt, izmantojot uzraudzības režīmu. Pašlaik IPCR mehānisms pilnā režīmā ir aktivizēts saistībā ar šādām trim īpašām krīzēm:

• Krievijas agresijas karš pret Ukrainu,
• situācija Tuvajos Austrumos,
• migrācijas un bēgļu krīze.

Pilnīgas aktivizēšanas režīms ļauj prezidentvalsts vadītajās apaļā galda diskusijās izstrādāt īpašus koordinētus ES reaģēšanas pasākumus.

Plašāku informāciju par krīzes koordinācijas mehānisma rīkiem un darbības veidiem skatīt šeit:

• Īsumā par IPCR mehānismiem (brošūra)

Sagatavošanās krīzes situācijām

Padome ir iesaistīta vairākos sagatavošanās darbos ar mērķi nodrošināt to, lai IPCR krīzes situāciju mehānisms pēc tā aktivizēšanas darbotos nevainojami. Šie darbi aptver:

• ieinteresētajām personām paredzētu apmācību par mehānismu,
• mācības,
• informācijas apmaiņu par riskiem un plānošanu,
• tāda tīkla izveidošanu, kurā iesaistīti krīzes komunikācijas eksperti no dalībvalstīm un ES struktūrām.

Pašreizējie IPCR aktivizēšanas gadījumi

Pilna režīma aktivizēšanas gadījumi

Stāvoklis Tuvajos Austrumos

Pēc “Hamās” brutālajiem un neselektīvajiem teroristu uzbrukumiem Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī un tam sekojošajiem notikumiem Tuvajos Austrumos Padomes prezidentvalsts Spānija 16. oktobrī nolēma aktivizēt IPCR mehānismus uzraudzības režīmā.

Prezidentvalsts 2023. gada 19. oktobrī pastiprināja IPCR mehānisma aktivizāciju uz pilnu režīmu.

• Tuvie Austrumi: Padomes prezidentvalsts aktivizē integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismus (2023. gada 19. oktobris)
• ES nostāja attiecībā uz situāciju Tuvajos Austrumos

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu

Pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka agresijas karu pret Ukrainu, Padomes prezidentvalsts Francija nolēma pilnā režīmā aktivizēt IPCR mehānismus (2022. gada 27. februārī).

• Tieslietu un iekšlietu padomes ārkārtas sanāksme (galvenie rezultāti, 2022. gada 27. februāris)
• Krievijas karš pret Ukrainu

Migrācijas un bēgļu krīze

Sakarā ar 2015. gada migrācijas krīzi prezidentvalsts Luksemburga 2015. gada oktobrī nolēma iedarbināt IPCR krīzes koordinācijas mehānismu informācijas apmaiņas režīmā.

Prezidentvalsts 2015. gada novembrī pastiprināja IPCR mehānisma aktivizāciju uz pilnu režīmu. Kopš tā laika mehānisms darbojas pilnā režīmā.

• Migrācijas krīze: ES Padomes prezidentvalsts nodrošina intensīvāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, aktivizējot IPCR (paziņojums presei, 2015. gada 30. oktobris)
• ES migrācijas un patvēruma politika

Informācijas apmaiņas režīms

Hantavīrusa uzliesmojums

Ņemot vērā hantavīrusa uzliesmojumu, prezidentvalsts Kipra 2026. gada 14. maijā aktivizēja IPCR mehānismus informācijas apmaiņas režīmā.

Šie pasākumi sekmēs informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un iestādēm, kā arī palīdzēs stiprināt situācijas apzināšanos un sagatavotību.

• Prezidentvalsts pastiprina informācijas apmaiņu par hantavīrusa uzliesmojumu (paziņojums presei, 2026. gada 14. maijs)

Uzraudzības režīms

Ebolas vīrusslimības uzliesmojums

Prezidentvalsts Kipra 2026. gada 1. jūnijā nolēma izmantot IPCR uzraudzības režīmā, lai atbalstītu informācijas apmaiņu par Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu.

Agrākie IPCR aktivizēšanas gadījumi

Zemestrīce Turcijā un Sīrijā

Pēc 2023. gada 6. februārī Turcijā un Sīrijā notikušās zemestrīces Padomes prezidentvalsts Zviedrija nolēma pilnā režīmā aktivizēt IPCR, lai koordinētu ES atbalsta pasākumus.

Prezidentvalsts Zviedrija 2023. gada 2. maijā nolēma deaktivizēt IPCR.

• Zemestrīce Turcijā un Sīrijā: Padomes prezidentvalsts aktivizē IPCR (paziņojums presei, 2023. gada 6. februāris)

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums

Padomes prezidentvalsts Somija 2019. gada decembrī pēc Covid-19 uzliesmojuma nolēma aktivizēt ES IPCR mehānismus informācijas apmaiņas režīmā.

Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos un dažādās skartās nozares, Padomes prezidentvalsts Horvātija 2020. gada 2. martā paaugstināja IPCR mehānisma aktivizāciju uz pilnu režīmu.

Padomes prezidentvalsts Zviedrija 2023. gada 4. maijā nolēma deaktivizēt IPCR.

• Slimības Covid-19 uzliesmojums: prezidentvalsts pastiprina ES reakciju, iedarbinot pilnīgas IPCR aktivizācijas režīmu (paziņojums presei, 2020. gada 2. marts)
• ES reakcija uz Covid-19 pandēmiju

Ārvalstu iejaukšanās saistībā ar 2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Savos 2024. gada 17. un 18. aprīļa ārkārtas sanāksmes secinājumos un saistībā ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropadome aicināja ES iestādes un valstu iestādes sadarboties attiecībā uz “riskiem, kas izriet no dezinformācijas – tostarp ar mākslīgo intelektu –, kā arī ārvalstu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos vēlēšanu procesos”.

2024. gada 24. aprīlī prezidentvalsts Beļģija aktivizēja IPCR mehānismus informācijas apmaiņas režīmā saistībā ar ārvalstu iejaukšanos 2024. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās. IPCR aktivizēšana bija nepieciešama, lai atbalstītu šo sadarbību, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ES iestādēm.

Prezidentvalsts Beļģija 2024. gada 25. jūnijā nolēma deaktivizēt IPCR, tomēr vienlaikus tā nolēma turpināt uzraudzīt situāciju. Prezidentvalsts Polija 2025. gada jūnijā nolēma deaktivizēt IPCR.

• Ārvalstu iejaukšanās: Prezidentvalsts pastiprina informācijas apmaiņu pirms 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanām (paziņojums presei, 2024. gada 24. aprīlis)

Kāpēc ES ir vajadzīgs mehānisms reaģēšanai krīzes situācijās?

ES līmenī vajadzība pēc mehānisma reaģēšanai krīzes situācijās radās 21. gadsimta sākumā pēc vairākiem dramatiskiem notikumiem, tostarp pēc:

• teroristu uzbrukumiem ASV 2001. gada 11. septembrī,
• teroristu uzbrukumiem Madridē 2004. gadā un Londonā 2005. gadā,
• cunami Indijas okeānā 2004. gadā.

Padome 2006. gada jūnijā pieņēma ārkārtas un krīzes situāciju koordinācijas mehānismu (CCA). CCA tika izstrādāts kā platforma apmaiņai ar informāciju un rīcības koordinēšanai starp dalībvalstīm nopietnas krīzes gadījumā.

Padome, pamatojoties uz CCA, 2013. gadā pieņēma integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus. Šie uzlabotie mehānismi sniedz vairākas priekšrocības, tostarp:

• lielāku elastību,
• lielāku mērogojamību,
• plašāku esošo resursu, struktūru un spēju izmantošanu.

Padome 2018. gada decembrī pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko IPCR mehānismus kodificē tiesību aktā.

• Padomes Īstenošanas lēmums par ES Integrētajiem krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismiem (ES Oficiālais Vēstnesis)

Skatīt arī