"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Starptautisks nolīgums par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām
Kāpēc saistībā ar pandēmijām ir vajadzīgs starptautisks instruments?
Covid-19 pandēmija ir globāla problēma. Neviena valdība vai iestāde nevar viena pati novērst turpmāku pandēmiju draudus.
Konvencija, nolīgums vai cits starptautisks instruments ir juridiski saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ietvaros pieņemts nolīgums par prevencijas, gatavības un reaģēšanas pasākumiem saistībā ar pandēmijām ļautu valstīm visā pasaulē stiprināt valsts, reģionālās un globālās spējas un noturību pret turpmākām pandēmijām.
Šāds instruments arī:
nodrošinātu lielāku, noturīgu un ilgtermiņa politisko iesaisti pasaules valstu vai valdību vadītāju līmenī,
definētu skaidrus procesus un uzdevumus,
uzlabotu publiskā un privātā sektora ilgtermiņa atbalstu visos līmeņos,
veicinātu veselības jautājumu integrāciju visās attiecīgajās politikas jomās.
Mums ir jārada vide, kurā ikviens zinātnieks, veselības aprūpes darbinieks un valdība var apvienot spēkus kopēja mērķa labā. Vide, kurā kopīgi strādā pie jaunu risinājumu rašanas, lai aizsargātu to, kas ir visvērtīgākais, – mūsu veselību un mūsu dzīvību.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels Pasaules Veselības forumā, 2021. gada 25. oktobrī
Kāds ir starptautiskā nolīguma par pandēmijām mērķis?
Starptautiska instrumenta par prevencijas, gatavības un reaģēšanas pasākumiem saistībā ar pandēmijām pamatā ir kolektīvās solidaritātes gars, kas balstās uz taisnīguma, iekļautības un pārredzamības principiem.
Ne atsevišķas valdības, ne globālā kopiena nevar pilnībā novērst pandēmijas. Tomēr starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt daudz labāk sagatavotai un tai labāk jākoordinē reaģēšana uz iespējamām turpmākām pandēmijām visā to ciklā – atklāšanā, trauksmes celšanā un reaģēšanā.
Instrumentā tiktu noteikti mērķi un pamatprincipi, lai strukturētu kolektīvo rīcību, kas nepieciešama pandēmiju apkarošanai.
Starptautiska konvencija, nolīgums vai cits starptautisks instruments par pandēmijām atbalstītu un koncentrētos uz:
pandēmiju agrīnu atklāšanu un novēršanu,
noturību pret turpmākām pandēmijām,
reaģēšanu uz jebkādām turpmākām pandēmijām, jo īpaši, nodrošinot vispārēju un vienlīdzīgu piekļuvi medicīniskiem risinājumiem, piemēram, vakcīnām, zālēm un diagnostikas līdzekļiem,
spēcīgāku starptautisko veselības satvaru ar PVO kā koordinējošo iestādi globāla mēroga veselības jautājumos,
pieeju "viena veselība", kas sasaista cilvēku, dzīvnieku un planētas veselību.
Konkrētāk, šāds instruments var veicināt starptautisko sadarbību vairākās prioritārās jomās, piemēram, uzraudzības, brīdinājumu un reaģēšanas jomā, kā arī var veicināt vispārēju uzticēšanos starptautiskajai veselības sistēmai.
Īsumā par starptautisko nolīgumu par pandēmijām (Infografika)
Kādi ir galvenie iespējamie stimuli un ieguvumi?
Labāka pandēmijas risku uzraudzība
Risku uzraudzība un jo īpaši zināšanu apmaiņa par jaunām infekcijas slimībām, kas izplatās no dzīvniekiem uz cilvēkiem, ir būtiska, lai novērstu turpmākas pandēmijas.
To varētu panākt:
palielinot laboratoriju un uzraudzības spējas, kas nepieciešamas dzīvnieku slimību identificēšanai visās valstīs,
uzlabojot sadarbību starp pētniecības centriem visā pasaulē,
labāk koordinējot starptautisko finansējumu pamatspējām.
Labāka brīdināšana
Vairāku trauksmes līmeņu noteikšana atbilstoši veselības apdraudējuma pakāpei uzlabotu precizitāti attiecībā uz saziņu par draudiem sabiedrības veselībai. Tādējādi tiktu uzlabota ierobežojošu vai ar veselību saistītu pasākumu pārredzamība un leģitimitāte.
Digitālās tehnoloģijas un novatoriski datu vākšanas un kopīgošanas rīki, kā arī prognozējoša analīze var sekmēt saziņu reāllaikā un agrīnu brīdināšanu, kam savukārt būtu jāveicina ātrāka reaģēšana.
Labāka reaģēšana
Veselības aprūpes preces un pakalpojumi
Kā pierādījās Covid-19 pandēmijas laikā, globālajām piegādes ķēdēm un loģistikas sistēmām ir jābūt noturīgākām, lai tās varētu tikt galā ar globāliem veselības apdraudējumiem. Visām valstīm vajadzētu būt nepārtrauktai piekļuvei būtiskām piegādēm, zālēm un aprīkojumam no jebkuras vietas pasaulē.
Globāla koordinācija efektīvai krājumu veidošanai varētu arī atvieglot reaģēšanu uz pandēmiju. Spēja izvietot medicīnisko aprīkojumu un augsti kvalificētas starptautiskās medicīniskās palīdzības vienības uz vietas arī būtu solis uz priekšu globālās veselības drošības jomā.
Pētniecība un inovācija
Covid-19 pandēmija parādīja, cik būtiski ir, lai zinātnieku aprindas ātri mobilizētos un lai nozare spētu strauji palielināt ražošanas jaudu.
Globāli koordinēta pieeja efektīvu un drošu medicīnisko risinājumu, piemēram, vakcīnu, zāļu, diagnostikas un aizsardzības līdzekļu, atklāšanai, izstrādei un nodrošināšanai sniegtu labumu kolektīvai veselības drošībai.
Patogēnu, bioloģisko paraugu un genomisko datu kopīgošana, kā arī savlaicīgu medicīnisku risinājumu (vakcīnas, ārstēšana un diagnostika) izstrāde ir būtiska, lai uzlabotu globālo sagatavotību pandēmijām.
Labāki reaģēšanas mehānismi
Nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi vakcīnām, zālēm un diagnostikas līdzekļiem draud paildzināt pandēmijas un izraisīt smagākas sekas cilvēku dzīvei un veselībai, kā arī mūsu sabiedrībai un ekonomikai.
Nolīgumā tiktu ņemta vērā pieredze, kas gūta saistībā ar Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvu (ACT-A), mehānismu COVAX un citiem kolektīvajiem instrumentiem, kas izstrādāti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, lai vienlīdzīgāk reaģētu uz globālajām vajadzībām turpmākajās pandēmijās.
Labāka īstenošana
Valstu sabiedrības veselības aprūpes sistēmu noturība ir būtisks elements cīņā pret pandēmijām. Lai efektīvi reaģētu uz pandēmijas uzliesmojumu, valstīm jāspēj paļauties uz savām sabiedrības veselības aprūpes sistēmām. To varētu panākt ar stingrāku valstu ziņošanas mehānismu, kā arī plašāk izmantojot kopīgas ārējas izvērtēšanas un labākus turpmākos pasākumus.
Uzticēšanās atjaunošana starptautiskajai veselības sistēmai
Nolīgums nodrošinātu lielāku pārredzamību, lielāku pārskatatbildību un lielāku kopīgo atbildību starptautiskajā sistēmā.
Turklāt tas izveidotu pamatu labākai saziņai un iedzīvotāju informēšanai. Maldinoša informācija apdraud sabiedrības uzticēšanos un sabiedrības veselības pasākumus. Lai atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos, būtu jāparedz konkrēti pasākumi uzticamas un precīzas informācijas plūsmas uzlabošanai, kā arī cīņai pret maldinošu informāciju visā pasaulē.
Padome 2022. gada 3. martā pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas par starptautiska nolīguma noslēgšanu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.
Jautājumos, kas ir Savienības kompetencē, Komisija sarunas par nolīgumu ES vārdā risina, pamatojoties uz Padomes sarunu norādēm.
Šāds instruments atbalstītu starptautiskos centienus stiprināt globālo veselības drošību, jo īpaši saistībā ar gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi.
Eiropadomes 2022. gada 25. marta sanāksmē ES līderi izvērtēja darbu pie nākotnes instrumenta, ar ko stiprināt prevencijas, gatavības un reaģēšanas pasākumus saistībā ar pandēmijām un kurš jāpieņem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ietvaros.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) tika dibināta 1948. gadā, un tā ir vadošā un koordinējošā iestāde starptautiskās veselības jomā. Tajā ir 194 dalībvalstis no sešiem reģioniem un vairāk nekā 150 biroji, un tās mērķis ir pēc iespējas labākas veselības sasniegšana ikvienam pasaules iedzīvotājam.
Ar priekšlikumu starptautiskam līgumam par pandēmijām pirmoreiz klajā nāca Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels Parīzes Miera forumā 2020. gada novembrī.
Mums ir jāturpina darbs un jāgūst mācība no pandēmijas. Mēs redzam, ka ir ārkārtīgi svarīgi spēt rīkoties ātrāk un saskaņotāk, nodrošināt medicīnas iekārtu pieejamību un ļoti ātri apmainīties ar informāciju, lai pēc iespējas labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels Parīzes Miera forumā 2020. gada 12. novembrī
Šo aicinājumu izstrādāt starptautisku līgumu par pandēmijām uzsvēra arī G7 vadītāji savā 2021. gada 19. februāra paziņojumā.
ES līderi 2021. gada 25. februārī vienojās strādāt pie starptautiska līguma par pandēmijām.
Mēs esam apņēmības pilni uzlabot globālo drošību veselības jomā, tostarp, stiprinot Pasaules Veselības organizāciju un tās satvarā strādājot pie starptautiska līguma par pandēmijām.
Eiropadomes locekļu paziņojums, 2021. gada 25. februāris
Pasaules Veselības asamblejā 194 PVO locekļi 2021. gada 31. maijā pieņēma lēmumu īpašā sesijā, kas sākās 2021. gada 29. novembrī, apspriest jaunu starptautisku līgumu par pandēmijām.
2021. gada 1. decembrī 194 Pasaules Veselības organizācijas (PVO) locekļi panāca vienprātību sākt procesu, lai izstrādātu konvenciju, nolīgumu vai citu starptautisku instrumentu un vestu par to sarunas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas konstitūciju nolūkā stiprināt prevencijas, gatavības un reaģēšanas pasākumus saistībā ar pandēmijām.
Darbam ar sarunām tika izveidota starpvaldību sarunu struktūra. Līdztekus pandēmijas vienošanās sarunām valdības apspriež arī grozījumus Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos.
Pasaules līderi aicina izstrādāt jaunu starptautisku līgumu ar mērķi uzlabot reaģēšanu uz pandēmijām
2021. gada 30. martā līderi no visas pasaules pievienojās Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam un Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoram Dr. Tedrosam Adanomam Gebrijeisosam (Dr. Tedros Adhanom Ghebreyesus) atklātā aicinājumā izstrādāt starptautisku līgumu par pandēmijām, balstoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi.
Būs citas pandēmijas un citas liela mēroga ārkārtas situācijas veselības jomā. Jautājums ir nevis "vai", bet "kad". Kopā mums ir jābūt labāk sagatavotiem, lai ļoti koordinēti prognozētu, novērstu, atklātu un novērtētu pandēmijas un efektīvi reaģētu uz tām. Tāpēc mēs uzskatām, ka valstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu jaunu starptautisku līgumu par gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.
Kopīgs aicinājums izstrādāt starptautisku līgumu par pandēmijām
Mums ir jāturpina darbs un jāgūst mācība no pandēmijas. Mēs redzam, ka ir ārkārtīgi svarīgi spēt rīkoties ātrāk un saskaņotāk, nodrošināt medicīnas iekārtu pieejamību un ļoti ātri apmainīties ar informāciju, lai pēc iespējas labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus.