Hronoloģisks pārskats – ES darbības attiecībā uz Covid-19

Padome ir pieņēmusi ieteikumu, kura mērķis ir nodrošināt netraucētu Covid-19 sertifikācijas sistēmas pāreju uz globālu PVO digitālās veselības sertifikācijas tīklu.

Ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas pievienoties PVO globālajam digitālās veselības sertifikācijas tīklam, sekot līdzi tā turpmākai attīstībai un tajā piedalīties. Līdz brīdim, kamēr dalībvalstis būs tam pievienojušās, un laikposmā līdz gada beigām tās tiek mudinātas saglabāt savienojumu ar ES vārteju (esošo ES digitālo infrastruktūru sertifikātu verifikācijai).

• Virzība uz globālu digitālo veselības sertifikātu: Padome pieņem ieteikumu (paziņojums presei, 2023. gada 27. jūnijs)

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pārņem ES digitālās Covid-19 sertifikācijas sistēmu, lai izveidotu globālu sistēmu, kas palīdz aizsargāt iedzīvotājus visā pasaulē no pašreizējiem un turpmākiem veselības apdraudējumiem, tostarp pandēmijām.

PVO globālajā digitālās veselības sertifikācijas tīklā ir integrēta tehnoloģija, kas izstrādāta ES digitālajos Covid sertifikātos.

• Globālais digitālās veselības sertifikācijas tīkls (Pasaules Veselības organizācija)

Prezidentvalsts Zviedrija 2023. gada 2. maijā nolēma deaktivēt ar COVID-19 saistītos pilna apmēra integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismus (IPCR). IPCR attiecībā uz COVID-19 tiek uzturēti uzraudzības režīmā, un ar COVID-19 saistītos jautājumus turpina izskatīt ES Veselības drošības komiteja un Padomes Sabiedrības veselības aizsardzības jautājumu darba grupa.

• Ar COVID-19 saistīto IPCR deaktivēšana (prezidentvalsts Zviedrijas paziņojums presei, 2023. gada 4. maijs)

ES valstis atkārtoti uzsvēra koordinētas piesardzīgas pieejas ceļošanai uz ES lietderību, un tās turpinās uzraudzīt situāciju saistībā ar Covid-19 norisēm.

Ņemot vērā jaunākās epidemioloģiskās norises un Veselības drošības komitejas atzinumu, tās vienojās pārskatīt dažas prasības ceļotājiem no Ķīnas uz ES. Jo īpaši tās vienojās pakāpeniski atteikties no:

• Prezidentvalsts Zviedrijas paziņojums par ceļošanas pasākumu koordinēšanu sakarā ar Covid-19 (prezidentvalsts Zviedrijas tīmekļa vietne, 2023. gada 16. februāris)

Reaģējot uz jaunākajām Covid-19 norisēm Ķīnā, ES valstis vienojās par koordinētu piesardzīgu pieeju, ņemot vērā, ka:

• ir nepieciešami pietiekami un uzticami dati,
• Ķīna no 2023. gada 8. janvāra atvieglos ceļošanas ierobežojumus.

• Paziņojums par ceļošanas pasākumu koordinēšanu sakarā ar Covid-19 (prezidentvalsts Zviedrija)

Padome pieņēma atjauninātus ieteikumus par ceļošanu uz ES un par brīvas pārvietošanās atvieglošanu Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā.

Saskaņā ar jaunajiem ieteikumiem dalībvalstīm nevajadzētu noteikt nekādus ceļošanas ierobežojumus sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Tomēr ieteikumos ir ietverti vairāki aizsardzības pasākumi epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā.

• Covid-19: Padome atjaunina ceļošanas ieteikumus nolūkā atcelt visus ceļošanas ierobežojumus (paziņojums presei, 2022. gada 13. decembris)

Padome un Eiropas Parlaments vienojās pagarināt darbības termiņu regulai, ar ko tika izveidots ES digitālais Covid sertifikāts. Padome šo regulu pieņēma 2022. gada 28. jūnijā.

Esošās regulas darbības termiņš beidzas 2022. gada 30. jūnijā, taču, pateicoties pagarinājumam, sertifikāta derīguma termiņš tiks pagarināts par vienu gadu, proti, līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Tas nodrošinās, ka ceļotāji var turpināt izmantot savu ES digitālo Covid sertifikātu ceļošanai ES teritorijā valstīs, kurās šie ceļošanas sertifikāti joprojām ir vajadzīgi. Tomēr regulā dalībvalstīm nav noteikts pienākums izmantot šādus sertifikātus.

• Covid-19: Padome un Eiropas Parlaments panāk provizorisku politisku vienošanos pagarināt darbības termiņu regulai, ar ko tika izveidots ES digitālais Covid sertifikāts (paziņojums presei, 2022. gada 13. jūnijs)
• Covid-19: Padome pagarina darbības termiņu regulai, ar ko izveido ES digitālo Covid sertifikātu (paziņojums presei, 2022. gada 28. jūnijs)

Divus gadus pēc pandēmijas sākuma un gadu pēc vakcinācijas kampaņu uzsākšanas Eiropas Savienībā dalībvalstis apsprieda savas stratēģijas atjaunināšanu vakcīnu iepirkuma un ziedošanas jomā, lai izturētu jaunus pārbaudījumus, kas saistīti ar vakcināciju pret Covid-19.

Epidemioloģiskā situācija Eiropā un visā pasaulē uzlabojas, un vakcīnu piedāvājums tagad pārsniedz pieprasījumu:

• dalībvalstīs,
• valstīs, kas saņem ziedojumus no ES.

Galvenais ES vakcinācijas stratēģijas mērķis joprojām ir dalīties vakcīnās ar valstīm, kurām tās ir vajadzīgas, taču stratēģijas īstenošana būs jāizvērtē, lai padarītu to efektīvāku.

• Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (Veselība), 2022. gada 29. marts

Eiropadomes 25. marta sanāksmē ES līderi apsprieda nolīgumu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām, kas jāpieņem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ietvaros.

• Eiropadome, 2022. gada 24. un 25. marts

Padome 2022. gada 3. martā pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas par starptautiska līguma noslēgšanu par pandēmiju novēršanu, gatavību pandēmijām un reaģēšanu uz tām.

Starpvaldību sarunu struktūras, kuras uzdevums ir izstrādāt un apspriest šo starptautisko instrumentu, nākamā sanāksme notiks līdz 2022. gada 1. augustam, lai apspriestu progresu saistībā ar provizorisku projektu. Pēc tam tā 2023. gadā iesniegs progresa ziņojumu 76. Pasaules Veselības asamblejai ar mērķi instrumentu pieņemt līdz 2024. gadam.

• Padome dod zaļo gaismu sarunām par starptautisku līgumu par pandēmijām (paziņojums presei, 2022. gada 3. marts)

Ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija turpināja ietekmēt dzelzceļa satiksmes līmeni, Padome līdz 2022. gada 30. jūnijam pagarināja 2020. oktobrī ieviestos ārkārtas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ietekmi uz nozari.

Šie pasākumi dod dalībvalstīm iespēju paredzēt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbrīvojumu no konkrētām infrastruktūras lietošanas maksām, vienlaikus sniedzot savlaicīgu kompensāciju infrastruktūras nodrošinātājiem.

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma neparedzamību, tiek arī nolemts līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināt Komisijas pilnvaras vajadzības gadījumā ar deleģētajiem aktiem pagarināt pasākumu katru reizi ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem.

• Covid-19 un dzelzceļa transports: Padome pagarina 2020. gada pieņemto pasākumu termiņu (paziņojums presei, 2022. gada 24. februāris)

Padome 2022. gada 22. februārī pieņēma atjauninātu ieteikumu par pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES. Ieviestie grozījumi ir reakcija uz:

• pandēmijas attīstību,
• aizvien lielāko vakcinācijas aptveri un balstdevu ievadīšanu,
• aizvien lielāka skaita trešo valstu izdoto sertifikātu atzīšanu par līdzvērtīgiem ES digitālajam Covid sertifikātam

Saskaņā ar ieteikumu, ievērojot konkrētus nosacījumus, uz ES būtu jāļauj ceļot šādām personu kategorijām:

• vakcinētas vai pārslimojušas personas,
• personas ar būtisku ceļošanas iemeslu,
• personas ar nebūtisku ceļošanas iemeslu no valstīm, kas iekļautas ES sarakstā.

Jauno ieteikumu sāks piemērot no 2022. gada 1. marta.

• Padome atjaunina ieteikumu par nebūtiskiem ceļojumiem no trešām valstīm (paziņojums presei, 2022. gada 22. februāris)

Padome ir pieņēmusi jaunu ieteikumu par koordinētu pieeju drošas un brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā.

Šis ieteikums ir izstrādāts, reaģējot uz to, ka ir ievērojami palielinājusies vakcinācijas aptvere un ātri tiek ieviests ES digitālais Covid sertifikāts. Tas aizstāj iepriekšējo ieteikumu (2020/1475).

Jaunajā ieteikumā ir ierosināts, ka ar Covid-19 saistītie pasākumi būtu jāpiemēro, ņemot vērā personas veselības stāvokli, nevis epidemioloģisko situāciju reģionālā līmenī, izņēmums ir apgabali ar ļoti augstu vīrusa cirkulācijas līmeni (tumši sarkanie apgabali). Tas nozīmē, ka galvenajam noteicošajam faktoram vajadzētu būt ceļotāja ES digitālajam Covid sertifikātam.

• Covid-19: Padome pieņem pārskatītu ieteikumu par pasākumiem, kuri ietekmē brīvu pārvietošanos (paziņojums presei, 2022. gada 25. janvāris)

Vispārējo lietu padomes 2022. gada 25. janvāra sanāksmē Padome atkārtoti uzsvēra Eiropas Savienības vēlmi pastiprināt atbalstu tām valstīm, kurām tas visvairāk nepieciešams, jo īpaši Āfrikā:

• turpinot sniegt Eiropas atbalstu COVAX,
• divpusēji sadarbībā ar partneriem.

• Vispārējo lietu padome, 2022. gada 25. janvāris

2022. gada 10. janvārī dalībvalstis ar integrēto krīzes situāciju politisko reaģēšanu (IPCR) saistītas tikšanās laikā vienojās atcelt apturēšanas sistēmu, lai atļautu atsākt gaisa satiksmi ar Dienvidāfrikas valstīm.

2021. gada 26. novembrī ES valstis tikās augsta līmeņa IPCR apaļā galda ārkārtas sanāksmē, lai koordinētu ES reakciju uz jauna Covid-19 varianta – B.1.1.529 jeb omikron – parādīšanos Dienvidāfrikā.

Pēc apspriešanās un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ekspertu uzklausīšanas ES valstis vienojās aktivizēt ārkārtas apturēšanas mehānismu saskaņā ar noteikumiem Padomes ieteikumā par pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES (2020/912).

ES valstis vienojās steidzami noteikt pagaidu ierobežojumus visiem ceļojumiem uz ES no šādām reģiona valstīm: Botsvāna, Dienvidāfrika, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svatini un Zimbabve.

Pagaidu ierobežojumi ietver aviopasažieru pārvadājumu pārtraukšanu no skartajām valstīm. Dalībvalstis tika arī aicinātas mudināt ES iedzīvotājus atturēties no ceļošanas uz minētajām valstīm.

ES valstis tuvākajās dienās sekos līdzi situācijai un turpinās uzraudzīt šo jautājumu.

Eiropadomes 2021. gada oktobra sanāksmē ES līderi pievērsās dažiem galvenajiem aspektiem saistībā ar reakciju uz Covid-19 krīzi un aicināja īstenot turpmākus centienus, sevišķi attiecībā uz to, lai:

• pārvarētu vilcināšanos vakcinēties, tostarp, vēršoties pret dezinformāciju;
• atvieglotu brīvu pārvietošanos ES iekšienē un ceļošanu uz to un paātrinātu darbu ar trešām valstīm saistībā ar sertifikātu savstarpēju atzīšanu;
• pabeigtu sarunas par veselības savienības tiesību aktu kopumu;
• nodrošinātu, ka ātri tiek novērsti šķēršļi, kas kavē vakcīnu ieviešanu visā pasaulē.

• Eiropadome, 2021. gada 21. un 22. oktobris
• Digitālais stāsts: Covid-19 vakcīnu neticamais ceļš

Padome pieņēma īstenošanas lēmumu par Maltas nacionālā atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanu.

Līdz ar to Maltai ir dota zaļā gaisma ES atveseļošanas un noturības līdzekļu izmantošanai, lai stimulētu savu ekonomiku un atgūtos no Covid-19 sekām. Tagad Malta var parakstīt dotāciju nolīgumu ar Eiropas Komisiju un saņemt 13 % priekšfinansējumu.

​

• Padome dod zaļo gaismu Maltas izstrādātajam atveseļošanas plānam (paziņojums presei, 2021. gada 5. oktobris)

Padome pieņēma trešo daļu īstenošanas lēmumu par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu apstiprināšanu, ar kuru vēl divām ES valstīm – Čehijai un Īrijai – tiek dota atļauja sākt īstenot reformas un veikt investīcijas.

Čehija var parakstīt dotāciju nolīgumu ar Komisiju un saņemt 13 % priekšfinansējumu. Īrija neprasīja daļu no tai piešķirtajiem līdzekļiem nodrošināt priekšlaikus.

• Atveseļošanas fonds: ministri pauž atzinību par Čehijas un Īrijas plānu novērtēšanu (paziņojums presei, 2021. gada 6. septembris)

Padome pieņēma otro daļu īstenošanas lēmumu par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu apstiprināšanu.

Vēl četrām ES valstīm – Horvātijai, Kiprai, Lietuvai un Slovēnijai – tika dota zaļā gaisma ES atveseļošanas un noturības līdzekļu izmantošanai, lai stimulētu to ekonomiku un atgūtos no Covid-19 sekām.

Padomes īstenošanas lēmumu pieņemšana par minēto plānu apstiprināšanu dod iespēju dalībvalstīm parakstīt dotāciju un aizdevumu nolīgumus, kas ļaus piešķirt līdz 13 % priekšfinansējuma.

• Atveseļošanas fonds: ministri pauž atzinību par vēl četru nacionālo plānu novērtēšanu (paziņojums presei, 2021. gada 28. jūlijs)

ES valstu ekonomikas un finanšu ministri pieņēma pirmo daļu Padomes īstenošanas lēmumu par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu apstiprināšanu.

12 ES valstīm – Austrijai, Beļģijai, Dānijai, Francijai, Grieķijai, Itālijai, Latvijai, Luksemburgai, Portugālei, Slovākijai, Spānijai un Vācijai – tika dota zaļā gaisma ES atveseļošanas un noturības līdzekļu izmantošanai, lai stimulētu to ekonomiku un atgūtos no Covid-19 sekām.

Padomes īstenošanas lēmumu pieņemšana par minēto plānu apstiprināšanu dod iespēju dalībvalstīm parakstīt dotāciju un aizdevumu nolīgumus, kas ļaus piešķirt līdz 13 % priekšfinansējuma.

• Council gives green light to first recovery disbursements (press release, 13 July 2021)

ES līderi apsprieda epidemioloģisko situāciju Eiropā, kura pašreiz ir uzlabojusies, atzinīgi vērtējot labo progresu vakcinācijas jomā, vienlaikus uzsverot, ka ir jāturpina vakcinācijas centieni un ir vajadzīga modrība un koordinēta rīcība attiecībā uz notikumu attīstību, jo īpaši bažas raisošu variantu rašanos un izplatīšanos.

Viņi pauda gandarījumu par to, ka ir panākta vienošanās par ES digitālo Covid sertifikātu un par Padomes ieteikumiem attiecībā uz ceļošanu Eiropas Savienībā un nebūtisku ceļošanu uz ES.

Ņemot vērā globālo situāciju, Eiropadome atkārtoti apstiprināja, ka ES iestājas par globālu solidaritāti reaģēšanā uz pandēmiju. ES līderi vienojās turpināt darbu, kura mērķis ir paātrināt vakcīnu ražošanu pasaules mērogā un vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām.

• Eiropadome, 2021. gada 24. un 25. jūnijs

Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2021. gada 24. un 25. maijā ES līderi apsprieda ES ieguldījumu globālajā reakcijā uz Covid-19 pandēmiju. ES dalībvalstis atkārtoti apstiprināja savu atbalstu valstīm, kurām nepieciešama palīdzība, un apņēmās līdz 2021. gada beigām ziedot vismaz 100 miljonus Covid-19 vakcīnu devu.

ES līderi apsprieda arī pašreizējo uzlabojušos epidemioloģisko situāciju Eiropā, atzinīgi vērtējot vienošanos par ES Covid digitālo sertifikātu un aicinot līdz jūnija vidum pārskatīt Padomes ieteikumu par ceļošanu ES.

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2021. gada 24. un 25. maijs
• Eiropadomes secinājumi par Covid-19, 2021. gada 25. maijs

Prezidentvalsts Portugāle panāca politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par ES digitālo Covid sertifikātu.

Mērķis ir atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā, nodrošinot apliecinājumu par to, ka persona ir vai nu vakcinēta pret Covid-19, saņēmusi negatīvu testa rezultātu, vai arī pārslimojusi Covid-19. Šis sertifikāts, kurš tiks ieviests līdz 1. jūlijam, būs pieejams digitālā un papīra formātā, tam būs QR kods, un to izsniegs bez maksas. Tas nav priekšnoteikums, lai izmantotu brīvas pārvietošanās tiesības, un tas nav ceļošanas dokuments.

ES dalībvalstu vēstnieki vienošanos apstiprināja 2021. gada 21. maijā.

• Covid-19: Pastāvīgo pārstāvju komiteja panāk politisku vienošanos par ES digitālo Covid sertifikātu brīvas pārvietošanās atvieglošanai (paziņojums presei, 2021. gada 21. maijs)

Padome pieņēma lēmumu atbalstīt to, ka tiek sāktas sarunas par starptautisku līgumu cīņā pret pandēmijām. Padomes lēmuma mērķis ir nodrošināt ES dalību sarunās par jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, ņemot vērā iespējamo ES pievienošanos līgumam.

Priekšlikumu noslēgt līgumu par pandēmijām paredzēts apspriest Pasaules Veselības asamblejā. Šādu līgumu iekļautu saistībā ar starptautiskajiem centieniem stiprināt globālo veselības drošību, jo īpaši saistībā ar gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, ņemot vērā pandēmijas laikā gūto pieredzi.

• ES atbalsta to, ka PVO sāk līguma par pandēmijām izveides procesu: Padomes lēmums (paziņojums presei, 2021. gada 20. maijs)

Pastāvīgie pārstāvji vienojās par pilnvarām sarunām ar Eiropas Parlamentu par priekšlikumu digitālajam zaļajam sertifikātam.

Šis sertifikāts, apliecinot, ka persona ir vai nu vakcinēta pret Covid-19, saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai pārslimojusi Covid-19, atvieglos drošu un brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā.

Digitālā zaļā sertifikāta tiesiskajā regulējumā ir divi tiesību aktu priekšlikumi. Pirmais attiecas uz ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, bet otrais – uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā.

Saskaņā ar šiem priekšlikumiem sertifikātu varēs izmantot visās ES dalībvalstīs. To ieviesīs arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Digitālais zaļais sertifikāts būs pieejams arī iniciatīvām, ko izstrādā visā pasaulē.

Paredzams, ka Eiropas Parlaments savu nostāju pieņems 26.–29. aprīļa plenārsēdē, sarunas par galīgo tiesību akta izstrādi sāksies tūlīt pēc tam. ES valstis vēlas, lai regulējums būtu gatavs līdz 2021. gada vasarai.

• Covid-19: Padome vienojas par sarunu pilnvarām attiecībā uz digitālo zaļo sertifikātu (paziņojums presei, 2021. gada 14. aprīlis)

Pastāvīgie pārstāvji vienojās par prezidentvalsts Portugāles priekšlikumu attiecībā uz 10 miljonu BioNTech-Pfizer Covid-19 vakcīnas devu piešķiršanu 2021. gada otrajā ceturksnī. Saskaņā ar vienošanos piecas valstis: Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Latvija un Slovākija saņems proporcionālu 10 miljonu devu daļu un papildu 2,85 miljonus devu kā “solidaritātes vakcīnas”.

• Vienošanās par prezidentvalsts Portugāles priekšlikumu atbalstīt dalībvalstis, kurām visvairāk nepieciešama palīdzība (paziņojums presei, 2021. gada 1. aprīlis)

ES līderi tikās videokonferencē, lai apspriestu pašreizējo situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Viņi uzsvēra, ka ir steidzami jāpaātrina vakcīnu apstiprināšana, ražošana un izplatīšana, kā arī vakcinēšanas kampaņas.

Tā kā epidemioloģiskā situācija joprojām ir nopietna, ES līderi bija vienisprātis, ka ierobežojumi, tostarp attiecībā uz nebūtisku ceļošanu, pagaidām ir jāsaglabā.

Raugoties nākotnē, viņi bija vienisprātis, ka tomēr būtu jāsāk arī gatavot kopīgu pieeju attiecībā uz pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu, lai nodrošinātu centienu koordinētību, kad varēs atvieglot pašreizējos pasākumus. Viņi aicināja steidzami turpināt likumdošanas un tehnisko darbu pie sadarbspējīgiem Covid-19 digitālajiem sertifikātiem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

Līderi arī vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos ievērot starptautisko solidaritāti un globālos centienus nodrošināt vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām. Viņi arī bija vienisprātis, ka ir jāturpina darbs pie ES vakcīnu izdales mehānisma izveides tā, lai papildinātu un atbalstītu COVAX vakcīnu izplatīšanu partneriem visā pasaulē.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2021. gada 25. marts.

ES piešķīra reģistrāciju ar nosacījumiem Covid-19 vakcīnai, ko izstrādājis uzņēmums "Janssen" ("Johnson & Johnson") un kas ir ceturtā Covid-19 vakcīna, kuru atļauts izmantot Eiropas Savienībā. Šī atļauja dota, ņemot vērā pozitīvu zinātnisko ieteikumu, kura pamatā ir Eiropas Zāļu aģentūras veikts rūpīgs vakcīnas drošības, efektivitātes un kvalitātes izvērtējums.

"Janssen" virusālā vektora vakcīna ir pirmā Covid-19 vakcīna, ko var lietot ar vienreizēju devu.

• Eiropas Zāļu aģentūra iesaka atļaut "Janssen" Covid-19 vakcīnu Eiropas Savienībā (Eiropas Zāļu aģentūras paziņojums presei, 2021. gada 11. marts)

ES līderi apsprieda pašreizējo situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un sagatavotību veselības apdraudējumiem. Viņi uzstāja, ka ir steidzami jāpaātrina vakcīnu apstiprināšana, ražošana un izplatīšana, kā arī vakcinēšanas kampaņas.

Ņemot vērā jaunos variantus, ES līderi vienojās pagaidām saglabāt ierobežojumus nebūtiskai ceļošanai.

Līderi aicināja turpināt darbu pie kopīgas pieejas attiecībā uz vakcinācijas sertifikātiem. Viņi atgriezīsies pie šā jautājuma.

Turklāt viņi aicināja Komisiju līdz 2021. gada jūnijam nākt klajā ar ziņojumu par pieredzi, kas līdz šim ir gūta pandēmijā, nolūkā stiprināt ES noturību pret veselības apdraudējumiem.

Līderi arī atkārtoti apliecināja solidaritāti ar trešām valstīm un apsprieda, kādā veidā stiprināt globālo sadarbību veselības jomā, kas ir būtiska, lai vērstos pret pašreizējiem un turpmākiem veselības apdraudējumiem. Viņi vēlas stiprināt Pasaules Veselības organizāciju un tās satvarā strādāt pie starptautiska līguma par pandēmijām.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2021. gada 25. un 26. februāris

Padome pieņēma divus pagaidu noteikumu kopumus, ar ko atbalsta transporta nozari, kuru joprojām smagi ietekmē pandēmija.

Atbrīvojums no lidostu laika nišu izmantošanas prasībām aizsargās aviosabiedrības un novērsīs kaitējumu videi, ko radītu tukšo lidojumu veikšana tikai tādēļ, lai saglabātu laika nišas nākamajam gadam. Jaunie noteikumi stāsies spēkā savlaicīgi pirms 2021. gada vasaras sezonas sākuma, un tie ir turpinājums 2020. gada vasarā un 2020.–2021. gada ziemā piemērotajam pilnīgajam atbrīvojumam no laika nišām.

Tas, ka tiek turpināta iespēja uz laiku pagarināt autovadītāja apliecību, tehnisko apskašu un citu īpašu apliecību, sertifikātu un atļauju derīguma termiņu, palīdzēs pārvadātājiem un iedzīvotājiem, kuri Covid-19 ierobežojumu dēļ nespēj izpildīt konkrētas administratīvās prasības. Pirmais noteikumu kopums par licenču pagarināšanu tika pieņemts 2020. gada maijā.

• Covid-19 pasākumi transporta nozarē: Padome dod apstiprinājumu attiecībā uz laika nišām un licencēm (paziņojums presei, 2021. gada 15. februāris)

2021. gada 11. februārī Padome pieņēma regulu, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Šis mehānisms 672,5 miljardu EUR vērtībā, kas ir atveseļošanas instrumenta "Next Generation EU" pamatā, palīdzēs dalībvalstīm novērst Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi.

Atveseļošanas un noturības mehānisms ir paredzēts tam, lai nodrošinātu atbalstu attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, ļaujot ES dalībvalstu ekonomikām kļūt ilgtspējīgākām un noturīgākām.

Lai saņemtu atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, tiek prasīts, lai ES dalībvalstu plānos būtu izklāstīts saskanīgs projektu, reformu un investīciju kopums sešās politikas jomās:

• zaļā pārkārtošanās,
• digitālā pārveide,
• gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme un darbvietas,
• sociālā un teritoriālā kohēzija,
• veselība un noturība,
• rīcībpolitika nākamajai paaudzei, tostarp izglītība un prasmes.

ES dalībvalstīm ir laiks principā līdz 2021. gada 30. aprīlim, lai iesniegtu savus valsts atveseļošanas un noturības plānus, kuros izklāstīta to reformu un investīciju programma līdz 2026. gadam. Paredzēts, ka regula stāsies spēkā 2021. gada 19. februārī, pēc tam, kad tā būs publicēta "ES Oficiālajā Vēstnesī".

• ES izstrādātais atveseļošanas pasākumu kopums: Padome pieņem Atveseļošanas un noturības mehānismu (paziņojums presei, 2021. gada 11. februāris)

Dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji vienojās par sarunu pilnvarām pagaidu pasākumu atjaunošanai, lai palīdzētu pārvadātājiem un iedzīvotājiem, kuri nespēj izpildīt dažas administratīvas prasības tādu pasākumu dēļ, kas dalībvalstīs pieņemti Covid-19 dēļ. Ar minēto priekšlikumu pagarina iespēju uz laiku pagarināt dažu sertifikātu, licenču un atļauju derīguma termiņu autoceļu, dzelzceļu un iekšējo ūdensceļu, kā arī jūras drošības jomā. Tas bija turpinājums līdzīgiem noteikumiem, kas pieņemti 2020. gada maijā.

Priekšlikums attiecas uz tādu sertifikātu, licenču un atļauju derīguma termiņa pagarināšanu par 10 mēnešiem, kuru derīguma termiņš ir no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

• Covid-19 pasākumi transporta nozarē: Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprina pilnvaras pagarināt pagaidu elastības pasākumus attiecībā uz licencēm (paziņojums presei, 2021. gada 3. februāris)

Padome atjaunināja savu ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šādu ierobežojumu atcelšanu.

Ar jaunajiem noteikumiem ievieš papildu kritērijus, pēc kuriem nosaka valstis, attiecībā uz kurām ierobežojumi nebūtiskiem ceļojumiem būtu jāatceļ, piemēram, ņem vērā Covid-19 pozitīvo testa iznākumu rādītāju un to, vai ir konstatēti bažas raisošie vīrusa varianti. Transporta un pierobežas darba ņēmēji no dažiem ceļošanas noteikumiem būtu jāatbrīvo.

Ieteikumu pirmo reizi pieņēma 2020. gada 30. jūnijā.

• Padome atjaunina ieteikumu par ceļošanas ierobežojumiem no trešām valstīm uz ES (paziņojums presei, 2021. gada 2. februāris)

Padome pieņēma atjauninātu ieteikumu par koordinētu pieeju ar Covid-19 saistītiem ceļošanas pasākumiem ES sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Šie atjauninātie pasākumi ir koordinēta reakcija uz infekciju pieaugumu un riskiem, ko rada jauni lipīgāki vīrusa varianti ES un ārpus tās.

Saskaņā ar atjaunināto ieteikumu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) iknedēļas kartē papildus esošajai zaļajai, oranžajai, sarkanajai un pelēkajai kategorijai būtu jāpievieno jauna krāsa (tumši sarkana).

ES piešķīra reģistrāciju ar nosacījumiem "AstraZeneca" izstrādātajai Covid-19 vakcīnai – trešajai Covid-19 vakcīnai, kas saņēmusi atļauju izmantošanai Eiropas Savienībā. Šī atļauja dota, ņemot vērā pozitīvu zinātnisko ieteikumu, kura pamatā ir Eiropas Zāļu aģentūras veikts rūpīgs vakcīnas drošības, efektivitātes un kvalitātes izvērtējums.

• Eiropas Zāļu aģentūra iesaka atļaut "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu Eiropas Savienībā (Eiropas Zāļu aģentūra, paziņojums presei, 2021. gada 29. janvāris)

Pēc pārskatīšanas atbilstoši ieteikumam par pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES Padome vēlreiz atjaunināja to trešo valstu sarakstu, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ ceļošanas ierobežojumi. Kā noteikts Padomes ieteikumā, šo sarakstu turpinās regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt.

• Padome atjaunina to valstu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāatceļ ceļošanas ierobežojumi (paziņojums presei, 2021. gada 28. janvāris)

Dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji vienojās par sarunu pilnvarojumu, lai aviosabiedrībām piešķirtu atbrīvojumu no lidostu laika nišu izmantošanas prasībām 2021. gada vasarā, vienlaikus veicot sākotnējus pasākumus, lai sāktu nozares darbības atjaunošanu un veicinātu konkurenci. Jaunie noteikumi arī nodrošinās elastību, lai pielāgotos dažādiem scenārijiem, un ļaus veikt pasākumus līdz 2022. gada vasaras sarakstu periodam.

Saskaņā ar vispārējām ES lidostu laika nišu izmantošanas prasībām, aviosabiedrībām ir jāizmanto nolaišanās un pacelšanās laika nišas vismaz 80 % apmērā, lai tās saglabātu arī nākamajā gadā. Ar Padomes tekstu aviosabiedrībām dod iespēju atdot atpakaļ 50 % no to laika nišu sērijām, bet sagaida, ka tās izmantos vismaz 50 % no atlikušajām laika nišām.

• Jauns ar Covid-19 saistīts atbrīvojums no laika nišām, kura mērķis ir palīdzēt aviosabiedrībām un izvairīties no tā dēvētajiem "spoku lidojumiem": Padome pieņem sarunu pilnvarojumu (paziņojums presei, 2021. gada 27. janvāris)

2021. gada 21. janvārī ES valstu vai to valdību vadītāji tikās videokonferencē, lai apspriestu, kā koordinēt reakciju uz Covid-19 pandēmiju.

Līderi pauda vēlmi paātrināt vakcināciju un uzsvēra, ka uzņēmumiem ir jāievēro saistības attiecībā uz piegādēm.

Videokonferencē viņi arī apmainījās ar paraugpraksi un dalījās viedokļiem par testēšanu, vakcināciju un jaunu vīrusa variantu atklāšanu.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2021. gada 21. janvāris

ES piešķīra reģistrāciju ar nosacījumiem "Moderna" izstrādātajai Covid-19 vakcīnai – otrajai Covid-19 vakcīnai, kas saņēmusi atļauju Eiropas Savienībā. Šī atļauja dota, ņemot vērā pozitīvu zinātnisko ieteikumu, kura pamatā ir Eiropas Zāļu aģentūras veikts rūpīgs vakcīnas drošības, efektivitātes un kvalitātes izvērtējums.

• Eiropas Zāļu aģentūra iesaka atļaut "Moderna" Covid-19 vakcīnu Eiropas Savienībā (Eiropas Zāļu aģentūra, paziņojums presei, 2021. gada 6. janvāris)

Padomes prezidentvalsts Vācija un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku vienošanos par Atveseļošanas un noturības mehānismu. 

Šis mehānisms, kura finansējums ir 672,5 miljardi EUR, ir centrālais atveseļošanas instrumenta "Next Generation EU" elements. Ar to tiks atbalstītas publiskās investīcijas un reformas dalībvalstīs, lai tām palīdzētu vērsties pret Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī risināt problēmas, ko rada zaļā un digitālā pārkārtošanās. Ar vismaz 37 % no piešķīrumiem katrā plānā ir jāatbalsta zaļā pārkārtošanās, bet ar vismaz 20 % – digitālā pārveide.

Pagaidu vienošanos tagad iesniegs Padomei un Eiropas Parlamentam apstiprināšanai.

• Atveseļošanas un noturības mehānisms: Padomes prezidentvalsts un Parlaments panāk provizorisku vienošanos (paziņojums presei, 2020. gada 18. decembris)

Padome apstiprināja secinājumus, kuros ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas pašreizējās pandēmijas laikā un kas attiecas uz četrām svarīgām jomām:

• Uzlabot ES krīzes pārvaldību
• Nodrošināt zāļu piegādi
• Uzlabot piekļuvi veselības datiem un to apmaiņu
• Stiprināt ES lomu pasaules veselības jomā

• Covid-19 laikā gūtās atziņas veselības aprūpes jomā: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 18. decembris)

Pēc Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembrī dotās piekrišanas Padome pieņēma regulu, ar ko nosaka ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.

Regulā ir paredzēts ES27 ilgtermiņa budžets 1074,3 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās, tostarp Eiropas Attīstības fonda integrēšana. Kopā ar 750 miljardu EUR vērto Atveseļošanas instrumentu "Next Generation EU" tas nākamajiem gadiem ES dos iespēju nodrošināt vēl nepieredzētu 1,8 triljonu EUR finansējumu, ar ko atbalstīt atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas un ES ilgtermiņa prioritātes dažādās politikas jomās, tostarp veselības jomā.

Jaunā pastiprinātā "EU4Health" programma, kuras kopējais budžets ir 5,1 miljards EUR, nodrošina stingru pamatu rīcībai veselības jomā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā.

• Pieņemta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam (paziņojums presei, 2020. gada 17. decembris)

Pēc pārskatīšanas atbilstoši ieteikumam par pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES Padome atkal atjaunināja to trešo valstu sarakstu, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ ceļošanas ierobežojumi. Kā noteikts Padomes ieteikumā, šo sarakstu turpinās regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt.

• Padome atjaunina to valstu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāatceļ ceļošanas ierobežojumi (paziņojumi presei, 2020. gada 17. decembris)

Padome pieņēma secinājumus, kuros aicināts vēl vairāk uzlabot reaģēšanu ES līmenī, lai apkarotu hibrīddraudus, tostarp dezinformāciju, un stiprinātu noturību. Padome atzīmēja, ka jaunas tehnoloģijas un krīzes, piemēram, pašreizējā pandēmija, naidīgiem subjektiem paver iespējas izvērst savas iejaukšanās darbības. Tas – papildus pašai krīzei – ir vēl viens izaicinājums dalībvalstīm un ES iestādēm.

Padome atzina, ka Covid-19 pandēmija padara ES un tās dalībvalstis neaizsargātākas pret hibrīddraudiem. Šādi draudi ir dezinformācijas pastiprināta izplatīšana un manipulatīva iejaukšanās. Lai vērstos pret šādiem draudiem, jo īpaši ļaunprātīgām kiberdarbībām, dezinformāciju un ekonomiskās drošības apdraudējumiem, ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kas ietver efektīvu sadarbību un koordināciju.

• Padome aicina stiprināt noturību un apkarot hibrīddraudus, tostarp dezinformāciju, saistībā ar Covid-19 pandēmiju (paziņojums presei, 2020. gada 15. decembris)

Tiekoties Eiropas samitā Briselē, ES līderi brīdināja, ka cīņā pret Covid-19 pandēmiju nedrīkst atslābt. "Epidemioloģiskā situācija Eiropā joprojām ir satraucoša, lai gan visu kopīgi pieliktās lielās pūles sāk dot rezultātus," viņi atzīmēja un aicināja turpināt centienus, jo tas ir vienīgais veids, kā novērst turpmākus infekcijas viļņus.

Līderi arī vienojās stiprināt koordināciju ES līmenī, jo īpaši attiecībā uz testēšanas stratēģijām un pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu.

Kamēr noris pirmo vakcīnu apstiprināšanas process ES, līderi uzsvēra, cik svarīgi ir sagatavoties savlaicīgai vakcīnu ieviešanai un izplatīšanai ES.

"Vakcinācija būtu jāuzskata par sabiedrisku labumu," secinājumos uzsvēra ES līderi un atkārtoti pauda savu apņemšanos nodrošināt valstīm visā pasaulē taisnīgu piekļuvi drošām un efektīvām vakcīnām, tostarp izmantojot mehānismu "COVAX".

• Eiropadome, 2020. gada 10. un 11. decembris

Neformālajā ES transporta ministru videokonferencē Komisija sniedza jaunāko informāciju par aviopasažieru lokalizācijas veidlapu apmaiņas platformu, kas palīdz dalībvalstīm veikt ielidošanas riska novērtējumus un ļauj veikt kontaktu izsekošanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un mudināja dalībvalstis piedalīties ES Aviācijas drošības aģentūras (EASA) īstenotajā pilotprojektā. Komisija arī informēja ministrus par Covid-19 pandēmijas izraisīto apkalpes nomaiņas krīzi kuģniecības nozarē.

Prezidentvalsts ministriem sniedza jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli jautājumā, kā Covid-19 ietekmē aviopasažieru tiesības.

• Transporta ministru videokonference, 2020. gada 8. decembris

Lai atvieglotu piekļuvi Covid-19 vakcīnām un testēšanas komplektiem, ES pieņēma jaunus noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm atbrīvot slimnīcas un praktizējošus ārstus no PVN par vakcīnām, testēšanas komplektiem un ar tiem cieši saistītiem pakalpojumiem. Šie pasākumi attiecas tikai uz Komisijas vai dalībvalstu apstiprinātām Covid-19 vakcīnām un Covid-19 testēšanas komplektiem, kas atbilst piemērojamajiem ES tiesību aktiem. Noteikumu piemēros līdz 2022. gada 31. decembrim.

• Padome dod zaļo gaismu pagaidu PVN atvieglojumiem Covid-19 vakcīnām un testēšanas komplektiem (paziņojums presei, 2020. gada 7. decembris)

Virtuālā līderu sanāksmē Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) un Austrālijas premjerministrs Skots Morisons (Scott Morrison) uzsvēra, ka apņemas sadarboties cīņā pret Covid-19 pandēmiju un veikt efektīvus pasākumus, lai aizsargātu veselību un veidotu inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un noturīgāku ekonomiku.

Līderi atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt universālu, taisnīgu un savlaicīgu piekļuvi drošām, iedarbīgām un cenas ziņā pieejamām Covid-19 vakcīnām, diagnosticēšanas un terapijas rīkiem. Viņi uzsvēra, cik svarīgs ir nepārtraukts starptautisks atbalsts Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvai (iniciatīva "ACT Accelerator") un tās mehānismam "COVAX". Viņi arī vienojās pastiprināt divpusējo sadarbību pētniecības un inovācijas jomā un apmainīties ar pētniecības datiem, lai apkarotu pandēmiju.

Līderi pauda gandarījumu par 21. un 22. novembrī notikušā G20 samita rezultātiem. ES un Austrālija pastiprina sadarbību attiecībā uz sociālekonomisko atveseļošanu pēc pandēmijas un īsteno G20 rīcības plānu. Tās arī turpinās sadarboties, lai stiprinātu Pasaules Veselības organizāciju un pasaules mēroga gatavību un reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā.

• ES un Austrālijas līderu sanāksme videokonferences veidā, 2020. gada 26. novembris

Saūda Arābijas rīkotajā virtuālajā samitā G20 līderi apsprieda, kā kopīgi risināt pašreizējo Covid-19 pandēmiju, finansēt vakcīnas izstrādi un ieviešanu un turpināt sniegt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem ir grūti pārvarēt pandēmijas radītās sekas.

Eiropas Savienību samitā pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Viņi aicināja G20 līdz 2020. gada beigām nodrošināt steidzami nepieciešamos 4,5 miljardus USD Covid-19 apkarošanas rīku masveida iepirkumam un piegādei. Priekšsēdētājs Mišels turklāt nāca klajā ar iniciatīvu nodrošināt labāku globālu reakciju uz pandēmijām nākotnē.

Starptautisks līgums par pandēmijām varētu mums palīdzēt pandēmiju gadījumos reaģēt ātrāk un koordinētāk. Par to būtu jārisina sarunas ar visām ANO organizācijām un aģentūrām, it īpaši ar PVO. PVO arī turpmāk ir jābūt galvenajam balstam globālajā koordinācijā pret ārkārtas situācijām veselības aizsardzības jomā.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

Lai visneaizsargātākajām valstīm sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanā, G20 līderi apņēmās tām valstīm, uz kurām attiecas G20 iniciatīva par parāda apkalpošanas apturēšanu (DSSI), atļaut līdz 2021. gada jūnijam apturēt oficiālos divpusējos parāda apkalpošanas maksājumus. Viņi arī apstiprināja "kopējo parādu režīma sistēmu ārpus DSSI", kuru ir apstiprinājis arī Parīzes klubs.

• G20 Rijādas deklarācija
• G20 samits, 2020. gada 21. un 22. novembris

Tiekoties videokonferencē, ES vadītāji vienojās vēl vairāk pastiprināt koordināciju cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Viņi jo īpaši pievērsās testu savstarpējai atzīšanai, vakcīnu ieviešanai un kopīgai pieejai attiecībā uz ierobežojošo pasākumu atcelšanu.

ES vadītāji apsprieda to, kā izstrādāt vienotu ES pieeju tādu ātro antigēnu testu izmantošanai, kas papildina testēšanu ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodi. Vadītāji uzsvēra, ka ir jācenšas panākt testu un to rezultātu savstarpēju atzīšanu. Viņi arī apsprieda valstu testēšanas stratēģijas un apmainījās ar paraugpraksi.

Viņi arī vienojās paātrināt valstu vakcinācijas plānu sagatavošanu, lai nodrošinātu, ka vakcīnas – tiklīdz tās būs apstiprinātas – būtu pieejamas un cenas ziņā pieņemamas visiem ES iedzīvotājiem.

Attiecībā uz ierobežošanas pasākumu atcelšanu ES valstu vai to valdību vadītāji uzsvēra, ka tas būtu jādara pakāpeniski, lai izvairītos no vīrusa atkalparādīšanās riska.

Covid-19 rada postošu ietekmi uz cilvēku dzīvi. Visu skaitļu un statistikas pamatā ir kāda ģimene un draugi. To nekad nevajag aizmirst.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

ES vadītāji 2020. gada decembra Eiropadomes sanāksmē veiks turpmākus pasākumus saistībā ar Covid-19 koordināciju.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2020. gada 19. novembris

Lai sagatavotu ES vadītāju diskusiju 2020. gada 19. novembra videokonferencē par ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju, prezidentvalsts Vācija 2020. gada 12. novembrī publicēja ziņojumu par stāvokli saistībā ar ES koordināciju, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Šajā ziņojumā izklāstīts darbs, kas notiek dažādās jomās:

• testēšanas stratēģijas un ātro antigēnu testu izmantošana;
• savstarpēja testu atzīšana;
• pārrobežu kontaktu izsekošana;
• karantīnas noteikumi;
• Covid-19 vakcīnu izstrāde, ražošana un ieviešana.

• Ziņojums par pašreizējo stāvokli saistībā ar ES koordināciju, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju (prezidentvalsts Vācija, 2020. gada 12. novembris)

Padome un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca politisku vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ES ilgtermiņa budžetu. Vienošanās papildina finanšu pasākumu kopumu 1824,3 miljardu EUR apmērā, par ko ES līderi vienojās jūlijā un kurā apvienota nākamā daudzgadu finanšu shēma 1074,3 miljardu EUR apmērā un atveseļošanas pagaidu instruments "Next Generation EU" 750 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās).

Attiecībā uz atveseļošanas plānu, pasākumu kopumā, par kuru panākta vienošanās ar Parlamentu, ir paredzēta lielāka budžeta lēmējinstitūcijas iesaiste ieņēmumu uzraudzībā saskaņā ar "Next Generation EU".

Šī vienošanās tiks iesniegta dalībvalstīm apstiprināšanai kopā ar citiem nākamās daudzgadu finanšu shēmas un atveseļošanas pasākumu kopuma elementiem.

• DFS un atveseļošanas pasākumu kopums: Padomes prezidentūra panāk politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu (paziņojums presei, 2020. gada 10. novembris)

Eurogrupa 2020. gada rudenī rīkoja apspriedes par ekonomikas perspektīvām, ņemot vērā Covid-19 vīrusa izplatības paātrināšanos, un pieņēma paziņojumu.

Paziņojumā ministri izvērtēja līdz šim pieņemtos pasākumus, jo īpaši to, kā attiecībā uz darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm tiek īstenoti trīs drošības tīkli, par kuriem vienošanās tika panākta 2020. gada aprīlī. Viņi arī apstiprināja savu apņemšanos turpināt kopīgi strādāt pie atveseļošanas plāna "Next Generation EU".

• Eurogrupas paziņojums par norisēm saistībā ar Covid-19 (paziņojums presei, 2020. gada 3. novembris)
• Paskala Donohū piezīmes pēc Eurogrupas 2020. gada 3. novembra videokonferences

ES līderi tikās videokonferencē un apsprieda nepieciešamību stiprināt kopīgos centienus cīņā pret Covid-19 pandēmiju. Viņi īpašu uzmanību pievērsa testēšanas un izsekošanas politikai, kā arī vakcīnām.

Līderi bija vienisprātis, ka testēšana un izsekošana ir būtiska, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un ka šie pasākumi palīdzēs labāk kontrolēt situāciju. Viņi apmainījās viedokļiem par to, kā virzīt vienotu pieeju attiecībā uz ātras diagnostikas testu savstarpēju atzīšanu, ieviešanu un izmantošanu. Viņi strādā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu par testēšanas stratēģijām, kas tika iesniegts 2020. gada 28. oktobrī.

Attiecībā uz izsekošanu ES līderi apsprieda Komisijas iesniegto iniciatīvu par lietotņu sadarbspēju un darbu pie vienotas pasažieru lokalizācijas veidlapas, kas arī atvieglotu izsekošanu. Viņi apsprieda arī iespēju saskaņot karantīnas ilgumu.

Attiecībā uz vakcīnām viņi uzsvēra četras galvenās jomas sadarbības attīstīšanai:

• taisnīgs sadalījums dalībvalstīm,
• prioritāro grupu noteikšanas kritēriji,
• loģistikas problēmas un vājās vietas,
• saziņa par vakcīnām.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2020. gada 29. oktobris

Pēc pārskatīšanas atbilstoši ieteikumam par pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES Padome kārtējo reizi atjaunināja to trešo valstu sarakstu, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ ceļošanas ierobežojumi. Kā noteikts Padomes ieteikumā, šo sarakstu turpinās regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt.

• Padome atjaunina to valstu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāatceļ ceļošanas ierobežojumi (paziņojums presei, 2020. gada 22. oktobris)

ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji vienprātīgi vienojās par Padomes nostāju attiecībā uz programmu "ES Veselība" (2021–2027). Šī programma ir stingra reakcija uz Covid-19 pandēmiju, taču tā joprojām ir vērsta arī uz ES ilgtermiņa darbībām veselības jomā.

Šī programma ir daļa no ES ilgtermiņa budžeta priekšlikuma 2021.–2027. gadam. Padomes panāktā vienošanās kalpos par pamatu sarunām ar Eiropas Parlamentu.

• Programma "ES Veselība": Padome vienojas par sarunu nostāju (paziņojums presei, 2020. gada 21. oktobris)

Eiropadome novērtēja pašreizējo epidemioloģisko situāciju, kas ir vēl nepieredzēta un raisa ļoti nopietnas bažas. Vadītāji pauda atzinību par līdz šim panākto saistībā ar vispārējo ES līmeņa koordināciju cīņā pret Covid-19 un vienojās turpināt koordinācijas centienus, jo īpaši attiecībā uz:

• karantīnas noteikumiem,
• pārrobežu kontaktu izsekošanu,
• testēšanas stratēģijām,
• testēšanas metožu kopīgu novērtēšanu,
• pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.

ES vadītāji arī apsprieda turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu Covid-19 vakcīnu izstrādi un izplatīšanu ES, un arī mudināja uz sadarbību globālā līmenī.

Pašreizējai situācijai nav precedenta, un mums ir jāpastiprina koordinācija un sadarbība starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz testēšanu un izplatīšanās izsekošanu, karantīnu un vakcīnām

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Eiropadome, 2020. gada 15. un 16. oktobris

Padome pieņēma ieteikumu, ar ko izveido kopīgus kritērijus un vienotu sistēmu ar ceļošanu saistītiem pasākumiem sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Ieteikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pieņemt lēmumus, pamatojoties uz epidemioloģisko situāciju katrā reģionā.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) katru nedēļu sagatavos ar krāsu kodiem iezīmētu, pa reģioniem sadalītu kopēju karti, kurā būs atspoguļoti dalībvalstu sniegtie dati attiecībā uz šādiem kritērijiem:

• gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā;
• iepriekšējā nedēļā veikto testu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (testēšanas rādītājs);
• iepriekšējā nedēļā veikto pozitīvo testu skaits procentos (pozitīvo testu rādītājs).

Dalībvalstis arī piekrita sniegt sabiedrībai skaidru, visaptverošu un savlaicīgu informāciju par jebkādiem jauniem pasākumiem vai prasībām ne vēlāk kā 24 stundas pirms attiecīgo pasākumu stāšanās spēkā.

• Covid-19: Padome pieņem ieteikumu ar mērķi koordinēt pasākumus, kas ietekmē brīvu pārvietošanos (paziņojums presei, 2020. gada 13. oktobris)

Padome pieņēma ārkārtas pasākumus, lai dzelzceļa nozarei palīdzētu sarežģītajā situācijā, ko radījusi koronavīrusa izraisītā pandēmija. Šie pasākumi dos dalībvalstīm iespēju dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem paredzēt atbrīvojumu no konkrētām infrastruktūras lietošanas maksām, vienlaikus nodrošinot savlaicīgu kompensāciju infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Šī pagaidu atkāpe no esošajiem noteikumiem, ar kuriem paredz maksu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tiks piemērota ar atpakaļejošu spēku no 2020. gada 1. marta līdz 2020. gada 31. decembrim, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

• Padomes pieņemtie, ar Covid-19 saistītie pasākumi dzelzceļa transporta jomā (paziņojums presei, 2020. gada 2. oktobris)

Eiropadomei bija padziļinātas diskusijas par Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu. Tā aicināja Padomi un Komisiju ES līmenī turpināt paplašināt vispārējos koordinācijas centienus un darbu pie vakcīnas izstrādes un izplatīšanas. Eiropadome regulāri atgriezīsies pie šā jautājuma izskatīšanas.

• Eiropadome, 2020. gada 1. un 2. oktobris

Padome apstiprināja finansiālu atbalstu 87,4 miljardu EUR apmērā 16 dalībvalstīm ES aizdevumos saskaņā ar "SURE" – ES pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai Covid-19 krīzes laikā.

Atbalsts palīdzēs dalībvalstīm finansēt publiskos izdevumus, kas, sākot no 2020. gada 1. februāra, radušies saistībā ar valstu saīsināta darbalaika shēmu izmantošanu un līdzīgiem pasākumiem.

Finansiālais atbalsts saskaņā ar "SURE" ir piešķirts šādām dalībvalstīm:

• Beļģija: 7,8 miljardi EUR
• Bulgārija: 511 miljoni EUR
• Horvātija: 1 miljards EUR
• Kipra: 479 miljoni EUR
• Čehijas Republika: 2 miljardi EUR
• Grieķija: 2,7 miljardi EUR
• Itālija: 27,4 miljardi EUR
• Latvija: 193 miljoni EUR
• Lietuva: 602 miljoni EUR
• Malta: 244 miljoni EUR
• Polija: 11,2 miljardi EUR
• Portugāle: 5,9 miljardi EUR
• Rumānija: 4,1 miljards EUR
• Slovākija: 631 miljons EUR
• Slovēnija: 1,1 miljards EUR
• Spānija: 21,3 miljardi EUR

• Covid-19: Padome apstiprina finansiālu atbalstu dalībvalstīm 87,4 miljardu EUR apmērā saskaņā ar "SURE" (paziņojums presei, 2020. gada 25. septembris)
• Covid-19: ES reakcija uz ekonomiskajām sekām (vispārīga informācija)

Padome vienojās palielināt ES 2020. gada budžetu par 6,2 miljardiem EUR, lai novērstu Covid-19 krīzes ietekmi.

Pārskatītajā budžetā tiek palielināti maksājumi šādiem pasākumiem:

• Covid-19 vakcīnas izstrāde un izplatīšana – Eiropas Komisija šo naudu izmantos iepriekšējam vakcīnas devu pasūtījumam (1,09 miljardi EUR)
• Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu ("CRII" un "CRII+") – nauda no ES budžeta tiek pārvirzīta Covid-19 krīzes novēršanai (5,1 miljardi EUR)

• Vēršanās pret Covid-19 uzliesmojumu: Padome apstiprina 2020. gada budžeta palielinājumu par 6,2 miljardiem EUR (paziņojums presei, 2020. gada 11. septembris)
• Covid-19: ES reakcija uz ekonomiskajām sekām (vispārīga informācija)
• ES 2020. gada budžets (vispārīga informācija)

ES dalībvalstu vēstnieki vienojās par pilnvarojumu attiecībā uz priekšlikumu, ar ko dalībvalstīm dod iespēju palīdzēt dzelzceļa nozarei, paredzot dzelzceļa uzņēmumiem atbrīvojumu no konkrētām infrastruktūras lietošanas maksām, vienlaikus sniedzot savlaicīgu kompensāciju infrastruktūras nodrošinātājiem. Šie papildu pagaidu noteikumi pēc to pieņemšanas palīdzēs mazināt koronavīrusa pandēmijas smagās sekas dzelzceļa nozarē.

• Ar Covid-19 saistīti pasākumi transporta nozarē: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz pagaidu atkāpēm, ar ko atbalsta dzelzceļa nozari (paziņojums presei, 2020. gada 9. septembris)

Pēc pārskatīšanas atbilstoši ieteikumam par pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES Padome atjaunināja to valstu sarakstu, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ ceļošanas ierobežojumi. Kā noteikts Padomes ieteikumā, šo sarakstu turpinās regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt.

• Ceļošanas ierobežojumu atcelšana: Padome pārskata trešo valstu sarakstu (paziņojums presei, 2020. gada 7. augusts)

Pēc pārskatīšanas saskaņā ar ieteikumu par pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES Padome pārskatīja to valstu sarakstu, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ ceļošanas ierobežojumi. Kritēriji, pēc kuriem nosaka trešās valstis, attiecībā uz kurām būtu jāatceļ pašreizējais ceļošanas ierobežojums, jo īpaši attiecas uz epidemioloģisko situāciju un ierobežošanas pasākumiem, tostarp fizisku distancēšanos, kā arī uz ekonomiskiem un sociāliem apsvērumiem.

• Ceļošanas ierobežojumi: Padome pārskata to valstu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm būtu pakāpeniski jāatceļ ceļošanas ierobežojumi pie ārējās robežas (paziņojums presei, 2020. gada 30. jūlijs)

Tiekoties klātienē Briselē, ES līderi vienojās par atveseļošanas centieniem 750 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu ES novērst krīzi, ko radījusi Covid-19 pandēmija. No pasākumu kopuma 390 miljardi EUR tiks sadalīti dalībvalstīm dotāciju veidā un 360 miljardi EUR – aizdevumu veidā.

Līdztekus atveseļošanas fondam viņi vienojās arī par ilgtermiņa ES budžetu 2021.–2027. gadam 1074,3 miljardu EUR apmērā.

Tas bija pirmais klātienes samits kopš pandēmijas uzliesmojuma.

Mēs esam panākuši vienošanos par atveseļošanas pasākumu kopumu un Eiropas budžetu. Šīs neapšaubāmi bija sarežģītas sarunas šajos eiropiešiem tik grūtajos laikos. Tas bija maratons, kas noslēdzās sekmīgi par labu visām 27 dalībvalstīm un jo īpaši to iedzīvotājiem. Šī ir laba vienošanās. Šī ir nelokāma vienošanās. Un svarīgākais ir tas, ka šajos apstākļos šis ir pareizais risinājums Eiropai.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2020. gada 17.–21. jūlijs

Padome pieņēma regulu, kuras mērķis ir paātrināt vakcīnas pret Covid-19 izstrādi un ieviešanu ES. Tiesību aktā paredzēta pagaidu atkāpe no dažiem ES tiesību aktu noteikumiem par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātu izplatīšanu vidē un ierobežotu izmantošanu. Tā mērķis arī ir vienkāršot procedūru tirdzniecības atļauju pieteikumiem zālēm, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem un kuras paredzētas Covid-19 ārstēšanai vai profilaksei.

Šo regulu piemēros tik ilgi, kamēr Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņos, ka pastāv Covid-19 pandēmija, vai kamēr tiks piemērots īstenošanas akts, ar kuru Komisija atzīst sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Covid-19 dēļ.

• Vakcīna pret Covid-19: Padome pieņem pasākumus, lai veicinātu ātru izstrādi (paziņojums presei, 2020. gada 14. jūlijs)

Padome pieņēma regulu, ar ko Covid-19 pandēmijas dēļ pagarina vairākus termiņus saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Pagaidu pasākumi, ko piemēros līdz 2022. gada beigām, iniciatīvu organizatoriem dod vairāk laika, lai savāktu paziņojumus par atbalstu, kas ļautu sasniegt nepieciešamo robežvērtību – vienu miljonu parakstu no visas ES.

• Padome pieņem pagaidu pasākumus saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu (paziņojums presei, 2020. gada 14. jūlijs)

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) iepazīstināja ar savu jauno priekšlikumu ES ilgtermiņa budžetam un atveseļošanas pasākumu kopumam – tā dēvēto sarunu satvaru. Šis priekšlikums kalpos par pamatu līderu diskusijām 2020. gada 17. un 18. jūlija Eiropadomes ārkārtas sanāksmē.

Mūsu atveseļošanas mērķus var rezumēt trīs vārdos: pirmkārt – konverģence, otrkārt – noturība un treškārt – pārveide. Konkrēti tas nozīmē Covid-19 radītā kaitējuma novēršanu, mūsu ekonomiku reformēšanu, mūsu sabiedrību pārveidošanu.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Priekšsēdētājs Šarls Mišels iepazīstina ar savu DFS un atveseļošanas pasākumu kopuma priekšlikumu, 2020. gada 10. jūlijs

Padome šodien pieņēma ieteikumu par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES pakāpenisku atcelšanu. Dalībvalstīm no 2020. gada 1. jūlija būtu jāsāk atcelt ceļošanas ierobežojumus pie ārējām robežām ieteikumā uzskaitīto trešo valstu iedzīvotājiem. Šis saraksts ir balstīts uz ieteikumā izklāstītajiem kritērijiem un nosacījumiem. Reizi divās nedēļās sarakstu pārskatīs un vajadzības gadījumā atjauninās.

• Padome vienojas sāk atcelt ceļošanas ierobežojumus dažu trešo valstu iedzīvotājiem (paziņojums presei, 2020. gada 30. jūnijs)

Šodien Padome pieņēma secinājumus par reaģēšanu uz Covid-19 pandēmiju ES enerģētikas nozarē. Padome pirmām kārtām pauda atzinību enerģētikas nozares darbiniekiem par viņu apņēmīgajiem un efektīvajiem centieniem nodrošināt nepārtrauktu Eiropas enerģētikas sistēmas darbību Covid-19 pandēmijas laikā.

Padome uzsvēra to, cik būtiska nozīme ES ekonomikas atveseļošanā ir enerģētikas nozarei, un norādīja, ka Eiropas ekonomikai jākļūst zaļākai, pilnīgākai kā aprites ekonomikai un digitālākai, vienlaikus saglabājot savu konkurētspēju pasaulē.

Padome arī atzīst vajadzību pēc iniciatīvām, ar ko atbalsta stingru atveseļošanas plānu virzībā uz cenu ziņā pieņemamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu.

• Reaģēšana uz Covid-19 pandēmiju ES enerģētikas nozarē: Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 25. jūnijs)

2020. gada 24. jūnijā Padome pieņēma regulu, kas ļauj dalībvalstīm kā ārkārtas pasākumu lauksaimniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu vai kokvilnas (izņemot zivsaimniecības produktu) pārstrādi, tirdzniecību vai izstrādi, izmaksāt līdz 7000 EUR vienam lauksaimniekam un līdz 50 000 EUR vienam MVU.

Mērķis ir izmantot pieejamos fondus saskaņā ar spēkā esošajām lauku attīstības programmām, lai sniegtu atbalstu tiem lauksaimniekiem un MVU, kurus vissmagāk skārusi Covid-19 krīze, un lai novērstu likviditātes un naudas plūsmas problēmas, ko izraisījusi veikalu, tirgu un restorānu slēgšana.

• Lielāks atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem ES lauksaimniekiem: Padome pieņem ārkārtas pasākumus (paziņojums presei, 2020. gada 24. jūnijs)

ES vadītāji videokonferencē apsprieda ES budžetu 2021.–2027. gadam un atveseļošanas plānu, lai reaģētu uz Covid-19 krīzi. Eiropadomes priekšsēdētājs Mišels (Michel) pauda nodomu apmēram jūlija vidū rīkot klātienes samitu, lai pievērstos konkrētiem priekšlikumiem.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 19.06.2020.

Padome pieņēma secinājumus, kuros atzina problēmas, ko izglītības un apmācības sistēmās radījusi Covid-19 pandēmija. Secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas izskatīt iespējas ieviest jauninājumus un paātrināt digitālo pārveidi, kā arī atbalstīt skolotāju un pasniedzēju digitālo prasmju un kompetenču turpmāku pilnveidi.

Tāpat secinājumos atzīta vajadzība visiem nodrošināt iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai.

• Covid-19 krīzes pārvarēšana izglītības un apmācības jomā: Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 17. jūnijs)

ES veselības ministri rīkoja pirmo viedokļu apmaiņu par Eiropas Komisijas priekšlikumu Regulai, ar ko izveido ceturto veselības programmu (programmu "ES Veselība") laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

Ministri lielākoties atzinīgi vērtēja jauno programmu "ES Veselība" un tās mērķus. Programma ir izstrādāta, lai sniegtu būtisku ieguldījumu atveseļošanā pēc Covid-19, galveno uzmanību pievēršot veselības sistēmu noturības stiprināšanai un inovācijas veicināšanai veselības nozarē.

Paredzams, ka jaunās programmas budžets būs aptuveni 25 reizes lielāks par pašreizējās veselības programmas budžetu (aptuveni 450 miljoni EUR no 2014. līdz 2020. gadam).

• Veselības ministru videokonference, 2020. gada 12. jūnijs

Padome pieņēma secinājumus, kuros pievēršas plašam jautājumu klāstam, kas saistīts ar ES digitālās stratēģijas īstenošanu. Secinājumos ir uzsvērta digitālās pārveides ietekme uz cīņu pret pandēmiju un tās izšķirošā nozīme atveseļošanā pēc Covid-19.

Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz mūsu dzīvi un ekonomiku ir apliecinājusi, cik svarīga ir digitalizācija visās ES ekonomikas un sabiedrības jomās. Jaunās tehnoloģijas mums visiem ir palīdzējušas uzturēt sakarus, strādāt no mājām un sekmēt bērnu tālmācību. Tās ir palīdzējušas uzturēt mūsu uzņēmumu darbību un sniegt sabiedriskos pakalpojumus. Oļegs Butkovičs, Horvātijas jūrlietu, transporta un infrastruktūras ministrs, Padomes priekšsēdētājs

• Eiropas digitālās nākotnes veidošana ‒ Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 9. jūnijs)

ES nodarbinātības un sociālo lietu ministri galveno uzmanību pievērsa atveseļošanai un apmainījās viedokļiem par to, kā valstu nodarbinātības un sociālo politiku padarīt stiprāku un darba tirgus – noturīgākus, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas sekas. Konkrēti, ministri apsprieda:

• elastīgus darba režīmus, piemēram, attālinātu darbu, elastīgu darba laiku un inovatīvas IKT tehnoloģijas,
• prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju kā iespēju pielāgoties Covid-19 krīzes izraisītajiem mainīgajiem darba apstākļiem un arī ņemot vērā notiekošo digitālo un zaļo pārkārtošanos,
• kā saistībā ar Covid-19 pandēmiju tika risināts jautājums par dzimumu līdztiesības veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām.

• Nodarbinātības un sociālo lietu ministru videokonference, 2020. gada 9. jūnijs

Tirdzniecības ministri pievērsās negatīvajai Covid-19 pandēmijas ietekmei uz globālo tirdzniecību un globālo piegādes ķēžu lomai ekonomikas atveseļošanā. Šajā sakarā ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija līdz 2020. gada beigām pārskatīs ES tirdzniecības politiku, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika sniedz ieguldījumu atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas beigām.

• Tirdzniecības ministru videokonference, 2020. gada 9. jūnijs

Ar Eiropas komandas paketi mobilizētā summa šobrīd sasniedz gandrīz 36 miljardus EUR, aptverot Eiropas Komisijas, ES dalībvalstu, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas iemaksas.

Šos resursus izmantos, lai sniegtu atbalstu ES partnervalstīm pandēmijas novēršanā, īpašu uzmanību pievēršot:

• veselības aizsardzības sistēmu stiprināšanai,
• sociālekonomiskās atveseļošanās veicināšanai,
• preču plūsmas nodrošināšanai,
• investīcijām ārstēšanas un vakcīnu pētniecībā.

• Attīstības ministru videokonference, 2020. gada 8. jūnijs

Vispārējai veselības situācijai uzlabojoties, visas dalībvalstis ir sākušas pakāpeniski atcelt robežkontroli un pilnībā atjaunot personu brīvu pārvietošanos, kas tika ierobežota pandēmijas dēļ. Videokonferencē par iekšlietām atbildīgie ministri vienojās:

• ka vairums dalībvalstu atcels robežkontroli līdz 2020. gada 15. jūnijam, savukārt pārējās to izdarīs līdz mēneša beigām;
• ka visi atlikušie ierobežojumi balstīsies uz objektīviem ar veselību saistītiem kritērijiem, tie būs nediskriminējoši un samērīgi;
• Eiropas Komisijas vadībā turpināt ciešu koordināciju;
• par vienotu pieeju pakāpeniskai ierobežojumu atcelšanai attiecībā uz nesvarīgu ceļošanu uz ES, kuru netiek plānots īstenot pirms 2020. gada 1. jūlija.

• Iekšlietu ministru videokonference, 2020. gada 5. jūnijs

Savā otrajā neformālajā videokonferencē telekomunikāciju ministri rīkoja politikas debates par ES prioritātēm digitālajā jomā laikā pēc Covid-19 pandēmijas.

Diskusijā ministri tika aicināti apsvērt šādus jautājumus:

• kādas ir galvenās atziņas, kas ir gūtas no Covid-19 krīzes digitālajā nozarē,
• kā nodrošināt ES konkurētspēju un digitālo suverenitāti globālā mērogā,
• kā noteikt investīciju prioritātes un palielināt investīcijas savienojamībā, datos un digitālajās tehnoloģijās, piemēram, mākslīgajā intelektā,

• Telekomunikāciju ministru videokonference, 2020. gada 5. jūnijs

Savā trešajā neformālajā videokonferencē ES transporta ministri apsprieda ilgtspējīgu un digitālu transporta nozares atveseļošanu pēc Covid-19 uzliesmojuma.

Diskusijā ministri tika aicināti izskatīt šādus jautājumus:

• iniciatīvas un ieguldījumi, kas ir vissteidzamākie, lai nodrošinātu videi nekaitīgu un viedu atveseļošanu, un kas var padarīt nozari noturīgāku;
• vislabākie īstermiņa līdz vidēja termiņa un ilgtermiņa instrumenti šo mērķu sasniegšanai.

Ministri atkārtoti apstiprināja, ka slimības uzliesmojuma novēršanā, izejas stratēģijas piemērošanā un atveseļošanas nodrošināšanā ir svarīgi izmantot koordinētu pieeju.

• Transporta ministru videokonference, 2020. gada 4. jūnijs

Ministri apmainījās viedokļiem par turpmākajiem pasākumiem, kas būtu veicami saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sporta nozari. Viņi apsprieda, kā sekmēt nozares atveseļošanu un kā veidot izturētspēju, gatavojoties neparedzamai notikumu attīstībai nākotnē. Ministri vienojās, ka visām sporta aktivitātēm būtu jāatsākas drošos apstākļos, un uzsvēra sporta nozares ekonomisko un sociālo nozīmi.

• Sporta ministru videokonference, 2020. gada 2. jūnijs

Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā vairot priekšrocības, ko ekonomikas, vides un sociālajā ziņā sniedz kosmosa lietojumprogrammas. Viņi apsprieda to, kā kosmosa dati, pakalpojumi un tehnoloģijas var sekmēt ES ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes.

• Par kosmosa jautājumiem atbildīgo ministru videokonference, 2020. gada 29. maijs

Ministri apmainījās viedokļiem par to, kāda ir pētniecības un inovācijas nozīme, lai sabiedrības padarītu noturīgākas pret tādām krīzēm kā to, ko ir izraisījusi Covid-19 pandēmija.

Attiecībā uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Covid-19 krīzi, ministri plaši uzsvēra, ka ir jāpaplašina pētniecības darbību koordinācija un datu un zināšanu apmaiņa.

• Pētniecības ministru videokonference, 2020. gada 29. maijs

Eiropas Komisija 2020. gada 27. maijā nāca klajā ar priekšlikumu par atveseļošanas fondu un ES ilgtermiņa budžetu – daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.

Eiropadomes priekšsēdētājs nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka pirms nākamās Eiropadomes sanāksmes, kas paredzēta 19. jūnijā, viņš apspriedīsies ar dalībvalstīm. Vienlaikus Padome analizēs un izvērtēs priekšlikumu.

Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī nolēma strādāt pie atveseļošanas fonda izveides ar mērķi reaģēt uz Covid-19 krīzi. Tā uzdeva Eiropas Komisijai steidzami nākt klajā ar priekšlikumu, kurā tiktu arī precizēta saikne starp minēto fondu un ES ilgtermiņa budžetu.

• Šarls Mišels par atveseļošanas fondu (paziņojums presei, 2020. gada 27. maijs)

Eurogrupas priekšsēdētājs Māriu Sentēnu (Mário Centeno) atzinīgi novērtēja Eiropas Investīciju bankas (EIB) Direktoru padomes vienošanos par jaunu Eiropas garantiju fondu ar mērķi atbalstīt uzņēmumus, kas saskaras ar Covid-19 pandēmijas negatīvajām ekonomiskajām sekām.

Jaunais EIB fonds ir viens no trim drošības tīkliem, kuru kopējā vērtība ir 540 miljardi EUR un kuri paredzēti darbvietām un darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm, kā izklāstīts Eurogrupas ziņojumā, par ko vienošanos panāca 2020. gada 9. aprīlī. ES līderi 23. aprīlī ziņojumu apstiprināja un aicināja nodrošināt, lai līdz 2020. gada 1. jūnijam šī pakete sāktu darboties.

Padome 2020. gada 19. maijā pieņēma regulu par darba ņēmējiem paredzēto drošības tīklu – SURE (atbalsts bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā).

Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) valde 2020. gada 15. maijā apstiprināja dalībvalstīm paredzēto drošības tīklu – ESM atbalstu pandēmijas krīzes apstākļos.

• Ziņojums par visaptverošu ekonomikas politikas reakciju uz Covid-19 pandēmiju (paziņojums presei, 2020. gada 9. aprīlis)
• Padome pieņem pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (paziņojums presei, 2020. gada 19. maijs)

Padome pieņēma pagaidu grozījumu noteikumos par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, lai atbalstītu aviosabiedrības un lidostas saistībā ar koronavīrusa pandēmijas izraisīto straujo gaisa satiksmes samazināšanos. Padome arī nolēma pagarināt ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes direktīvu par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību transponēšanas termiņu, lai pašreizējos apstākļos nodrošinātu dzelzceļa nozarei un iestādēm elastību un juridisko noteiktību. Abi tiesību akti ir daļa no transporta ārkārtas pasākumu paketes, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada 29. aprīlī.

• Covid-19: Padome pieņem atvieglojumu pasākumus aviācijai un dzelzceļiem (paziņojums presei, 2020. gada 25. maijs)

Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā vislabāk īstenot Eiropas Komisijas ieteikumus par ceļojumu drošu atsākšanu un Eiropas tūrisma atjaunošanu 2020. gadā. Mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm koordinēt ceļošanas ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un ļaut tūrisma uzņēmumiem atsākt darbību, vienlaikus ievērojot nepieciešamos veselības aizsardzības pasākumus.

Ministri pauda stingru atbalstu vairākiem principiem, pēc kuriem būtu jāvadās šādā atveseļošanā, tostarp šādiem:

• cieša koordinācija ES līmenī,
• pakāpeniska, soli pa solim pieeja,
• lēmumi, kas balstīti uz pamatotiem epidemioloģiskajiem datiem,
• nediskriminēšana.

• Tūrisma ministru videokonference, 2020. gada 20. maijs
• Tūrisms un transports: Komisijas norādījumi par to, kā droši atsākt ceļošanu un atjaunot Eiropas tūrisma nozari 2020. gadā un pēc tam (paziņojums presei, 2020. gada 13. maijs, Eiropas Komisija)

Padome pieņēma finanšu palīdzības paketi 3 miljardu EUR apmērā 10 paplašināšanās un kaimiņattiecību partneriem. Līdzekļi tiks piešķirti aizdevumu veidā ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, lai palīdzētu partneriem pārvarēt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas, un tie tiks piešķirti šādi:

• Albānija: 180 miljoni EUR
• Bosnija un Hercegovina: 250 miljoni EUR
• Gruzija: 150 miljoni EUR
• Jordānija: 200 miljoni EUR
• Kosova *: 100 miljoni EUR
• Moldova: 100 miljoni EUR
• Melnkalne: 60 miljoni EUR
• Ziemeļmaķedonijas Republika: 160 miljoni EUR
• Tunisija: 600 miljoni EUR
• Ukraina: 1,2 miljardi EUR
  
  

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

• Covid-19: Padome apstiprina palīdzības paketi 3 miljardu EUR apmērā kaimiņreģionu partneru atbalstam (paziņojums presei, 2020. gada 20. maijs)

Padome pieņēma pagaidu pasākumus, ar ko ļauj pagarināt dažu sertifikātu un licenču derīguma termiņu autotransporta, dzelzceļa un ūdens transporta jomā un atvieglot noteikumus par kuģu uzlādi ostas infrastruktūras izmantošanai. Šo pasākumu mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem un iestādēm pārvarēt ārkārtas apstākļus, ko radījusi Covid-19 krīze.

• Covid-19 pasākumi transporta jomā: Padome pieņem pagaidu elastību attiecībā uz licencēm un ostu pakalpojumiem (paziņojums presei, 2020. gada 20. maijs)

Par jaunatnes lietām atbildīgie ES ministri sanāca pirmajā videokonferencē, lai apspriestu Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un jaunatnes nozari, galveno uzmanību pievēršot jauniešu nodarbinātībai, mobilitātei, garīgajai veselībai un labklājībai utt. Turklāt viņi apmainījās viedokļiem par līdzšinējiem pasākumiem, ar ko palīdz jauniešiem atgūties no krīzes, par to, kā virzīt jauniešu izturētspēju un solidaritāti atveseļošanas stratēģijas kontekstā un kā sadarboties ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, lai sagatavotos iespējamai pandēmijas krīzei nākotnē.

• Jaunatnes lietu ministru videokonference, 2020. gada 19. maijs

ES kultūras ministri ar videokonferences starpniecību apmainījās viedokļiem par Covid-19 ietekmi uz kultūras un radošajām nozarēm. Diskusijā koncentrējās uz atziņām, kas gūtas kopš pandēmijas sākuma. Ministri arī pievērsās iespējamām pieejām, kā atsākt kultūras programmas un pasākumus saistībā ar pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu.

• Kultūras ministru videokonference

Ārkārtas atbalsta paketē, kas ir paredzēta, lai novērstu Covid-19 krīzes ekonomisko ietekmi, ES ir izveidojusi pagaidu instrumentu, kas ir paredzēts, lai palīdzētu darba ņēmējiem krīzes laikā saglabāt darbu.

Dalībvalstis varēs pieprasīt aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem līdz pat 100 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu finansēt pēkšņu un būtisku valsts publisko izdevumu pieaugumu, reaģējot uz krīzi konkrētās jomās.

Eiropas Komisija ES vārdā piesaistīs līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos. SURE aizdevumi tiks nodrošināti ar ES budžetu un dalībvalstu garantijām, ko tās sniedz atbilstīgi to daļai ES nacionālajā kopienākumā. Kopējā garantiju summa būs 25 miljardi EUR. Finansiālo palīdzību piešķirs ar lēmumu, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma būs pieņēmusi.

Aizdevumi būs pieejami pēc tam, kad visas dalībvalstis būs sniegušas savas garantijas. Instruments darbosies līdz 2022. gada 31. decembrim.

SURE instruments (atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā) ir viens no trim drošības tīkliem, 540 miljardu EUR vērtībā, kas paredzēti darbvietām un darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm, un par kuru ir vienojusies Eurogrupa un kuru ir apstiprinājuši ES līderi.

• Padome pieņem pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (paziņojums presei, 2020. gada 19. maijs)
• Video conference of economics and finance ministers, 19 May 2020

ES izglītības ministri tikās videokonferencē, lai apspriestu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz izglītību un apmācību visā ES, jo īpaši saistībā ar ierobežošanas pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Viņi apmainījās ar informāciju par valstu pieejām attiecībā uz

• izglītības un apmācības iestāžu darbības atsākšanu (tostarp higiēnas, sanitārajiem un organizatoriskajiem pasākumiem),
• gala eksāmenu un augstākās izglītības iestāžu uzņemšanas organizēšanu,
• reģistrēšanos un nosacījumiem studiju atsākšanai no nākamā akadēmiskā gada,
• mācību mobilitātes turpināšanu visā ES.

• Izglītības ministru videokonference, 2020. gada 18. maijs

ES dalībvalstis ir apvienojušas spēkus, lai sniegtu konsulāro atbalstu un repatriētu ES pilsoņus no trešām valstīm. Līdz 2020. gada maija vidum ar ES atbalstu koordinētie repatriācijas centieni ir sasnieguši 625 000 eiropiešu ārvalstīs, un gandrīz 600 000 ES pilsoņu ir nogādāti mājās.

Es vēlos apsveikt darba grupu un tās locekļus par ārkārtīgi efektīvu un profesionālu darbību. Jūsu skaidrais redzējums par veicamo uzdevumu, ārkārtīgi rūpīgā plānošana un nenogurstošie centieni 24 stundas dienā ārkārtējos darba apstākļos ļāva vairāk nekā 580 000 ES pilsoņu droši atgriezties savās mājās Eiropā.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• “Eiropa atved mājās vairāk nekā pusmiljonu iestrēgušo pilsoņu. Vēl nepieredzēts izaicinājums!" (paziņojums presei, 2020. gada 15. maijs)

Eurogrupa tikās videokonferencē, lai apspriestu plānus ES ekonomikas darbības atsākšanai. Ministri pārskatīja arī to, kas ir panākts saistībā ar ekonomikas drošības tīkliem, kuri ir izveidoti, lai likvidētu Covid-19 radītās sekas.

Drosmīgie politiskie lēmumi, ko Eurogrupa pieņēma pirms mēneša, rekordīsā laikā tiek pārvērsti juridiskā realitātē. Mēs esam panākuši labu progresu attiecībā uz trijiem drošības tīkliem: Eiropas Stabilitātes mehānisma atbalsts pandēmijas krīzes apstākļos darbojas no šodienas, Padome ir panākusi vienošanos par SURE (atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā) un esam sagatavojuši pamatu nolīgumam par Eiropas Investīciju bankas garantiju fondu uzņēmumiem.

Eurogrupas priekšsēdētājs Māriu Sentēnu

• Eurogrupas videokonference, 2020. gada 15. maijs
• Māriu Sentēnu piezīmes pēc Eurogrupas videokonferences 2020. gada 15. maijā

Ārlietu ministri apsprieda dienvidu kaimiņreģionu un situāciju plašākā Tuvo Austrumu reģionā, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Šajā sakarībā ministri pauda bažas par pandēmijas sociālekonomiskajām sekām un vienojās, ka pašreizējā krīze dod iespēju apsvērt ES attiecības ar reģionu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

• Ārlietu ministru videokonference, 2020. gada 15. maijs

2020. gada 15. maijā pastāvīgie pārstāvji panāca politisku vienošanos par SURE kā pagaidu instrumentu, ar ko paredzēts palīdzēt darba ņēmējiem krīzes laikā saglabāt darbu. Paredzams, ka oficiāli tas tiks pieņemts līdz 19. maijam.

Dalībvalstis varēs pieprasīt aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem līdz pat 100 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu finansēt pēkšņu un būtisku valsts publisko izdevumu pieaugumu, reaģējot uz krīzi konkrētās jomās.

SURE (atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā) ir viens no trim drošības tīkliem, 540 miljardu EUR vērtībā, kas paredzēti darbvietām un darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm, un par kuru ir vienojusies Eurogrupa un kuru ir apstiprinājuši ES līderi.

Horvātijas prezidentūra organizēja par lauksaimniecību un zivsaimniecību atbildīgo ES ministru otro videokonferenci, lai izvērtētu līdz šim īstenotos pasākumus Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes novēršanai attiecīgajās nozarēs.

Ministri apzināja papildu jomas, kurās ir vajadzīgs atbalsts. Daudzi ministri aicināja izstrādāt stabilu kopējās lauksaimniecības politikas budžetu laikposmam pēc 2020. gada.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru videokonference, 2020. gada 13. maijs

Aizsardzības ministri pievērsās būtiskajai lomai, kādu uzņemas bruņotie spēki, atbalstot civilos rīcībspēkus un sniedzot pārrobežu atbalstu. Viņi arī uzsvēra, ka ir jāstiprina sagatavotība un noturība turpmāk, rīkojot mācības, pastiprinot darbu kiberdrošības jomā un novēršot hibrdīddraudus, tostarp pastiprinot dezinformācijas apkarošanas centienus.

• Aizsardzības ministru videokonference, 2020. gada 12. maijs

ES veselības ministri piedalījās videokonferencē par zāļu pieejamību visā ES saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Debates bija arī iespēja ministriem sniegt ieguldījumu Eiropas farmācijas stratēģijas izveidē.

• Veselības ministru videokonference, 2020. gada 12. maijs

Finanšu ministri vienojās par elementiem un standartizētiem noteikumiem attiecībā uz to, kā eurozonas valstis var piekļūt Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) atbalstam pandēmijas krīzes apstākļos. Dalībvalstis var aizņemties summu, kas nepārsniedz 2 % no to IKP, lai finansētu Covid-19 pandēmijas izraisītas tiešas un netiešas izmaksas, kas saistītas ar veselības aprūpi, zālēm un profilaksi.

• Eurogrupas paziņojums par atbalstu pandēmijas krīzes apstākļos (paziņojums presei, 2020. gada 8. maijs)
• Māriu Sentēnu piezīmes pēc Eurogrupas videokonferences 2020. gada 8. maijā
• Eurogrupas videokonference, 2020. gada 8. maijs

ES strādā pie steidzamu pasākumu kopuma, kas palīdzēs uzņēmumiem un iestādēm aviācijas, dzelzceļa, auto un kuģniecības nozarēs pārciest koronavīrusa krīzes ietekmi.

ES dalībvalstu vēstnieki šodien vienojās par Padomes nostāju attiecībā uz četriem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt elastību, atvieglot administratīvo slogu un samazināt finansiālās izmaksas transporta uzņēmumiem saistībā ar Covid-19 krīzi.

• Covid-19: Padome vienojas par nostājām attiecībā uz atvieglošanas pasākumiem transporta nozarē (paziņojums presei, 2020. gada 8. maijs)

ES un Rietumbalkānu Zagrebas samitā pulcējās ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji un seši šādu Rietumbalkānu partneru līderi: Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas Republikas un Kosovas *. Viņi pieņēma Zagrebas deklarāciju, tostarp atjaunotu apņemšanos sadarboties, lai kopīgi cīnītos pret Covid-19 pandēmiju, galveno uzmanību pievēršot trim jomām:

• finanšu palīdzība ar paketi Rietumbalkānu partneriem vairāk nekā 3,3 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu veselības nozari, sociālo un ekonomisko atveseļošanos un sniegtu palīdzību ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, kā arī mikrofinansiālo palīdzību;
• sadarbība un koordinācija, kas ietver individuālo aizsarglīdzekļu kopīgu iepirkumu un neierobežotu tirdzniecības plūsmu;
• dezinformācijas un citu hibrīddarbību apkarošana.

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

• ES un Rietumbalkānu Zagrebas samits, 2020. gada 6. maijs
• Zagrebas deklarācija, 2020. gada 6. maijs

ES dalībvalstu telekomunikāciju ministri pirmoreiz šīs krīzes laikā pulcējās videokonferencē, lai apspriestu šādus jautājumus:

• kontaktu izsekošanas lietotņu izmantošana pandēmijas apkarošanā,
• digitālās nozares loma atveseļošanā pēc Covid-19, tostarp pasākumi, ar ko stimulēt ieguldījumus jaunu ļoti augstas veiktspējas digitālo infrastruktūru izvēršanā.

• Telekomunikāciju ministru videokonference, 2020. gada 5. maijs

Par nodarbinātību un sociālajām lietām atbildīgie ES dalībvalstu ministri tikās videokonferencē un apsprieda šādus jautājumus:

• demogrāfisko problēmu ietekme, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu, un kā palīdzēt tiem ES reģioniem, kurus visvairāk skar iedzīvotāju skaita samazināšanās;
• darba tirgus un sociālās politikas pasākumi ES un valstu līmenī kā daļa no ekonomikas atveseļošanas centieniem.

• Nodarbinātības un sociālo lietu ministru videokonference, 2020. gada 5. maijs

Padome pieņēma finanšu palīdzības paketi 3 miljardu EUR apmērā 10 paplašināšanās un kaimiņattiecību partneriem. Līdzekļi tiks piešķirti aizdevumu veidā ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, lai palīdzētu partneriem pārvarēt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas, un tie tiks piešķirti šādi:

• Albānija: 180 miljoni EUR
• Bosnija un Hercegovina: 250 miljoni EUR
• Gruzija: 150 miljoni EUR
• Jordānija: 200 miljoni EUR
• Kosova *: 100 miljoni EUR
• Moldova: 100 miljoni EUR
• Melnkalne: 60 miljoni EUR
• Ziemeļmaķedonijas Republika: 160 miljoni EUR
• Tunisija: 600 miljoni EUR
• Ukraina: 1,2 miljardi EUR
  
  

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

• Covid-19: Padome apstiprina palīdzības paketi 3 miljardu EUR apmērā kaimiņvalstu atbalstīšanai (paziņojums presei, 2020. gada 5. maijs)

ES transporta ministri rīkoja otro neformālo videokonferenci par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz transporta nozari. Viņi apsprieda pasākumus, kas līdz šim veikti cīņā pret pandēmiju, un vienojās, ka izejas stratēģijā ir vajadzīga koordinēta ES pieeja. Ministri atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas jauno papildu pasākumu kopumu, kura mērķis ir mazināt krīzes ietekmi uz transporta nozari.

• Transporta ministru videokonference, 2020. gada 29. aprīlis
• Koronavīruss: pasākumu kopums transporta nozares atbalstam (Eiropas Komisija)

ES un Sāhelas G5 videokonferences noslēgumā priekšsēdētājs Mišels (Michel) atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos saskaņā ar Eiropadomes locekļu 2020. gada 26. marta kopīgo deklarāciju palīdzēt valstīm un kopienām visā pasaulē pārvarēt Covid-19 krīzi.

• ES un Sāhelas G5 valstu videokonference, 2020. gada 28. aprīlis

Par iekšlietām atbildīgie ES dalībvalstu ministri tikās videokonferencē, lai apspriestu pašreizējo stāvokli un turpmāko rīcību iekšlietu jomā saistībā ar reakciju uz Covid-19. Viņi apsprieda arī šādus jautājumus:

• satiksmes uzlabošana pie iekšējām robežām, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un preču brīvu apriti;
• iekšējās robežkontroles atvieglošana vai atcelšana koordinētā veidā;
• sadarbība cīņā pret kibernoziedzības pieaugumu, jo īpaši viltotu preču pārdošanu un viltus ziņu izplatīšanu;
• kontaktu izsekošanas lietotņu loma vīrusa izplatības kontrolē.

• Iekšlietu ministru videokonference, 2020. gada 28. aprīlis

Par enerģētiku atbildīgie ES ministri tikās videokonferencē, lai izvērtētu jau veiktos pasākumus gatavības pastiprināšanai šajā jomā un apgādes drošības garantēšanai. Viņi arī apsprieda, kā enerģētikas nozare varētu palīdzēt ilgtspējīgā atveseļošanā pēc pandēmijas.

Ministri atzina, ka Eiropas enerģētiskā sistēma ir izturētspējīga un ka šobrīd nav traucējumu riska energoapgādes sistēmās, jo īpaši attiecībā uz tiem, kuru vajadzības ir vislielākās.

• Enerģētikas ministru videokonference, 2020. gada 28. aprīlis

Tūrisma ministri apmainījās ar informāciju un paraugpraksi par atvieglošanas pasākumiem, kas līdz šim veikti valsts līmenī nolūkā atbalstīt tūrisma nozari – vienu no ekonomikas nozarēm, kuras pirmās un vissmagāk skāra Covid-19 krīze. Ministri arī apsprieda iespējamas turpmākas valsts un ES līmeņa darbības nozares ātrai atveseļošanai.

• Tūrisma ministru videokonference, 2020. gada 27. aprīlis

ES līderi, tiekoties videokonferencē, apstiprināja paketi, par kuru bija vienojusies Eurogrupa. To veido trīs drošības tīkli 540 miljardu EUR vērtībā darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm.

Līderi arī uzdeva Komisijai steidzami nākt klajā ar priekšlikumu atveseļošanas fondam. "Šim fondam vajadzētu būt pietiekami apjomīgam un vērstam uz visvairāk skartajām nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām Eiropā," priekšsēdētājs Mišels (Michel) sacīja.

Valstu vai to valdību vadītāji atzinīgi novērtēja Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, ar ko 15. aprīlī nāca klajā priekšsēdētājs Mišels un priekšsēdētāja fon der Leiena (von der Leyen).

Viņi arī atzinīgi novērtēja kopīgo atveseļošanas ceļvedi, kurā noteiktas četras galvenās rīcības jomas: vienotais tirgus, vēl nepieredzēti ieguldījumu pasākumi, ES rīcība globālā mērogā un labāka pārvaldība. Tajā ir noteikti arī tādi svarīgi principi kā solidaritāte, kohēzija un konverģence.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 2020. gada 23. aprīlis
• Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela secinājumi pēc Eiropadomes locekļu videokonferences 2020. gada 23. aprīlī

Padome pieņēma pasākumu kopumu nolūkā nodrošināt papildu elastību struktūrfondu izmantošanā, lai dalībvalstis varētu ātri un efektīvi reaģēt uz Covid-19 uzliesmojuma radītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām. Pateicoties tā dēvētajai Papildinātajai investīciju iniciatīvai reaģēšanai uz koronavīrusu:

• dalībvalstis var pārvietot līdzekļus starp dažādiem fondiem, lai apmierinātu savas vajadzības;
• līdzekļus var novirzīt visvairāk skartajiem reģioniem, pateicoties tam, ka tiek uz laiku atcelti nosacījumi, saskaņā ar kuriem reģioniem ir tiesības saņemt finansējumu;
• laikposmā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam dalībvalstis no ES budžeta var pieprasīt finansējumu līdz 100 % apmērā programmām, kas paredzētas pandēmijas ietekmes mazināšanai.

Šis ir otrais leģislatīvais akts mazāk nekā viena mēneša laikā, ar kuru tiek grozīti noteikumi par ES struktūrfondu izmantošanu nolūkā reaģēt uz krīzi.

• Covid-19: lielāka elastība ES budžeta līdzekļu izmantošanā, paziņojums presei, 2020. gada 22. aprīlis

Padome pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir mazināt Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz zvejniecības un akvakultūras nozari. Ar jaunajiem noteikumiem pašreizējās finansēšanas shēmas (2014–2020) ietvaros tiks grozīta regula par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un regula par tirgu kopīgo organizāciju (TKO).

Daži no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar grozījumu regulu, ir šādi:

• atbalsts saistībā ar zvejniecības un akvakultūras darbību pagaidu pārtraukšanu vai samazināšanu;
• elastība budžeta līdzekļu izmantošanā;
• atbalsts zvejas un akvakultūras produktu uzglabāšanai.

• Covid-19: Padome pieņem noteikumus, lai palīdzētu ES zvejniekiem (paziņojums presei, 2020. gada 22. aprīlis)

ES dalībvalstu sporta ministri šodien apsprieda, kā atbalstīt sporta nozari, sportistus un federācijas visā Eiropā, lai pārvarētu sarežģītās problēmas, ko radījusi Covid-19 pandēmija.

• Sporta ministru videokonference, 2020. gada 21. aprīlis

ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri apsprieda ātru to pasākumu īstenošanu, par kuriem tika panākta vienošanās, lai novērstu COVID-19 sociālekonomisko ietekmi. Prezidentvalsts Horvātija jo īpaši apņēmās ātri turpināt sarunas par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijās (SURE).

Ministri apstiprināja paziņojumu, kurā atbalsta ES noteikumu elastīgu piemērošanu banku nozarē un aicina bankas atturēties no dividenžu izmaksāšanas. Viņi arī vienojās par informācijas prasību vienkāršošanu šā gada Eiropas pusgada ciklam.

• Ekonomikas un finanšu ministru videokonference, 2020. gada 16. aprīlis

Par tirdzniecības jautājumiem atbildīgie ES dalībvalstu ministri apmainījās viedokļiem par Covid-19 ietekmi uz tirdzniecības attiecībām un globālajām vērtības un piegādes ķēdēm. Ministri apsprieda arī šādus jautājumus:

• Eiropas Komisijas priekšlikums par jaunu eksporta atļauju pasākumu attiecībā uz dažiem individuālās aizsardzības līdzekļiem,
• Eiropas Komisijas pamatnostādnes par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu.

• Par tirdzniecības jautājumiem atbildīgo ministru videokonference, 2020. gada 16. aprīlis

ES veselības ministri rīkoja videokonferenci, lai izvērtētu pašreizējo stāvokli un pasākumus, kas jau veikti, reaģējot uz Covid-19 izplatīšanos Eiropas Savienībā. Viņi arī apmainījās viedokļiem par kopēju izejas stratēģiju ierobežošanas pasākumu atvieglošanai.

• Veselības ministru videokonference, 2020. gada 15. aprīlis

Priekšsēdētāji Mišels un fon der Leiena iepazīstināja ar Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai un uzsvēra, ka vadītāju videokonferencē 23. aprīlī ir jāuzsāk stratēģiska diskusija par atveseļošanas plānu.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes preses konferencē par ES reakciju uz koronavīrusa krīzi
• Kopīgs Eiropas ceļvedis Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai

ES izglītības ministri rīkoja videokonferenci par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz izglītības nozari. Viņi jo īpaši pievērsās tiešsaistes mācību izaicinājumiem un iespējām, novērtējuma, eksāmenu un reģistrācijas nodrošināšanai, un pasākumiem, kas paredzēti skolu un mācību iestāžu drošai un pakāpeniskai atvēršanai.

• Izglītības ministru videokonference, 2020. gada 14. aprīlis

Pastāvīgie pārstāvji vienojās par Padomes nostāju attiecībā uz priekšlikumu grozīt regulu par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un regulu par tirgu kopīgo organizāciju (TKO).

Priekšlikumā ir paredzēti vairāki pasākumi, ar ko sniedz finansiālu atbalstu ES zvejniekiem un akvakultūras zivkopjiem, lai viņiem palīdzētu pārvarēt Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ekonomiskās problēmas.

• Covid-19 uzliesmojums: Padome apstiprina finansiālu palīdzību ES zvejniekiem (paziņojums presei, 2020. gada 14. aprīlī)

Padome, izmantojot rakstisko procedūru, pieņēma divus grozījumus ES 2020. gada budžetā, lai darītu pieejamus papildu līdzekļus 3,1 miljarda EUR apmērā reaģēšanai uz Covid-19 krīzi.

Šo papildu budžetu izmantos šādam nolūkam:

• medicīniskā aprīkojuma, tostarp aizsarglīdzekļu un plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtu iegādei un sadalei,
• testēšanas komplektu ražošanas palielināšanai,
• lauka hospitāļu izveidei,
• pacientu nosūtīšanai ārstēšanai citās dalībvalstīs,
• ārvalstīs iestrēgušu ES pilsoņu repatriēšanai.

• Covid-19 uzliesmojuma novēršana: Padome pieņem ES 2020. gada budžeta grozījumus (paziņojums presei, 2020. gada 14. aprīlis)

Eurogrupa tikās videokonferencē, lai izstrādātu reaģēšanas pasākumu paketi, ko paredzēts iesniegt ES līderiem.

Ziņojumā ir ierosināts nekavējoties izveidot trīs drošības tīklus – darba ņēmējiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm. Tajā arī sagatavots pamats atlabšanas fondam, ko paredzēts izmantot, lai atjaunotu ekonomiku un nodrošinātu ES solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras slimība Covid-19 ietekmējusi vissmagāk.

Šodien mēs vienojāmies par trim drošības tīkliem un atjaunošanas plānu, lai nodrošinātu, ka tad, kad vīruss būs pārvarēts, mēs izaugsmi turpinātu kopā, nevis katrs atsevišķi. Šie priekšlikumi ir balstīti uz mūsu kopējo finanšu stabilitāti un Eiropas solidaritāti.

Māriu Sentēnu, Eurogrupas priekšsēdētājs

• Ziņojums par visaptverošu ekonomikas politikas reakciju uz Covid-19 pandēmiju
• Māriu Sentēnu piezīmes pēc Eurogrupas videokonferences 2020. gada 9. aprīlī
• Eurogrupas videokonference, 2020. gada 7.–9. aprīlis

Par attīstības politiku atbildīgie ES dalībvalstu ministri deva atļauju piešķirt partnervalstīm atbalsta paketi, kuras kopējais finansiālais atbalsts veido vairāk nekā 20 miljardus EUR un ko finansēs ar esošajiem ārējās darbības līdzekļiem, Covid-19 pandēmijas apkarošanai un tās seku mazināšanai.

• Ārlietu ministru videokonference (attīstības politika), 2020. gada 8. aprīlis

Padome vienojās par nostāju attiecībā uz otro pasākumu kopumu– Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Tajā paredzēts atbrīvot vairāk ES struktūrfondu līdzekļu, lai tos novirzītu ar krīzi saistītām darbībām.

Priekšlikumā ir piedāvāta papildu elastība struktūrfondu izmantošanā. Dalībvalstīm būs iespēja pārvietot līdzekļus starp fondiem, lai ātri reaģētu uz Covid-19 uzliesmojuma izraisītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām.

• Covid-19: Padome atļauj vēl vairāk izmantot kohēzijas līdzekļus (paziņojums presei, 2020. gada 8. aprīlis)

ES pētniecības un inovācijas ministri tikās videokonferencē, lai apspriestu koordinētu reakciju uz Covid-19 krīzi.

Galveno uzmanību viņi pievērsa šādiem jautājumiem:

• Eiropas pētniecības un inovācijas projektu finansēšana,
• dalīšanās ar zinātniskiem datiem un infrastruktūru starp pētniecības un inovācijas centriem.

• Pētniecības ministru videokonference, 2020. gada 7. aprīlis

ES aizsardzības ministri, tiekoties videokonferencē, galveno uzmanību pievērsa palīdzībai, ko Covid-19 krīzes laikā sniedz bruņotie spēki, kā arī situācijai ES militārajās un civilajās misijās un operācijās trešās valstīs. Viņi dalījās ar piemēriem par to, kā dalībvalstu bruņotie spēki ir sekmējuši centienus pandēmijas apkarošanā, sniedzot transporta un loģistikas atbalstu, rekordīsā laikā būvējot slimnīcas, izvietojot savu medicīnisko personālu un atbalstot policiju un citus valsts dienestus.

• Aizsardzības ministru videokonference, 2020. gada 6. aprīlis

Par tieslietu jautājumiem atbildīgie ES ministri rīkoja videokonferenci, lai apmainītos ar informāciju par pasākumiem tieslietu jomā, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Viņi bija vienisprātis, ka jebkādiem ārkārtas pasākumiem, kas tiek veikti, jābūt saskaņā ar Savienības pamatvērtībām.

• Tieslietu ministru videokonference, 2020. gada 6. aprīlis

Videokonferencē, kuru vadīja ES Augstais pārstāvis Žuzeps Borels (Josep Borrell), ES ārlietu ministri galveno uzmanību pievērsa starptautiskajai reakcijai uz Covid-19 pandēmiju un ES pilsoņu repatriācijai. Viņi bija vienisprātis, ka ir svarīgi sniegt palīdzību trešām valstīm un apkarot dezinformāciju.

• Ārlietu ministru videokonference, 2020. gada 3. aprīlis

ES pieņēma tiesību aktus, lai nekavējoties piešķirtu finansējumu no ES budžeta Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Ar šiem tiesību aktiem groza noteikumus par strukturālajiem un investīciju fondiem, lai nodrošinātu lielāku elastību un piešķirtu 37 miljardus EUR Investīciju iniciatīvai reaģēšanai uz koronavīrusu.

ES arī grozīja ES Solidaritātes fonda piemērošanas jomu, lai tajā papildus dabas katastrofām ietvertu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas.

• Covid-19: Padome pieņem pasākumus tūlītējai līdzekļu piešķiršanai (paziņojums presei, 2020. gada 30. marts)

ES uz laiku pārtrauca piemērot lidostu laika nišu izmantošanas prasības, kas aviosabiedrībām uzliek pienākumu izmantot nolaišanās un pacelšanās laika nišas vismaz 80 % apmērā, lai tās saglabātu arī nākamajā gadā. Atbrīvojums no pienākuma izmantot laika nišas ir paredzēts tam, lai palīdzētu aviosabiedrībām pārvarēt Covid-19 uzliesmojuma izraisīto kraso gaisa satiksmes apjoma samazināšanos.

Atbrīvojums tiek piemērots no 2020. gada 1. marta līdz 24. oktobrim. To piemēro arī ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz laikposmu no 2020. gada 23. janvāra līdz 29. februārim lidojumiem starp ES un Ķīnu vai Honkongu. Par sākuma datumu ir noteikts 23. janvāris, jo šajā datumā Ķīnas varas iestādes slēdza pirmo lidostu.

• Covid-19: Lai palīdzētu aviosabiedrībām, ES pieņem atbrīvojumu no pienākuma izmantot laika nišas (paziņojums presei, 2020. gada 30. marts)

Eiropadomes locekļi, sanākot ar videokonferences starpniecību, izvērtēja līdzšinējo ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju. Saistībā ar atbildes pasākumiem, reaģējot uz negatīvajām ekonomiskajām sekām, viņi aicināja Eurogrupu divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus.

• Eiropadomes locekļu videokonference, 26.03.20.
• Kopīgs Eiropadomes locekļu paziņojums, 2020. gada 26. marts

Priekšsēdētājs Mišels (Michel) un priekšsēdētāja fon der Leiena (von der Leyen) piedalījās G20 ārkārtas videokonferencē, lai apspriestu globālo reakciju uz Covid-19 pandēmiju.

• Priekšsēdētāja Mišela un priekšsēdētājas fon der Leienas paziņojums pēc G20 ārkārtas videokonferences Covid-19, 2020. gada 26. marts

Par lauksaimniecību un zivsaimniecību atbildīgie ES ministri piedalījās prezidentvalsts Horvātijas rīkotā videokonferencē, lai apmainītos ar informāciju starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Viņi apsprieda arī pasākumus, kā atbalstīt lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares un kā novērst ražošanas un piegāžu traucējumus.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru videokonferences rezultāti (Horvātijas prezidentūras tīmekļa vietne, 2020. gada 25. marts)

Eurogrupa izvērtēja visus pasākumus, kas veikti valstu un ES līmenī, lai reaģētu uz Covid-19 izraisītajām sekām. Ministri apsprieda arī papildu politikas iespējas, kuras izskata ES iestādes, tostarp Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izmantošanu.

Valstu valdības un iestādes Eiropas Savienībā veic izšķirīgus pasākumus. [...] mūsu fiskālās atbildes pieaugums ir nepārprotams. Tikai vienas nedēļas laikā vien kopējais fiskālo pasākumu apjoms valstu līmenī ir dubultojies, un tagad tiek lēsts 2 % no IKP. Likviditātes atbalsta shēmas uzņēmumiem un darbiniekiem ir palielinātas no 10 % līdz vairāk nekā 13 % no IKP.

Māriu Sentēnu, Eurogrupas priekšsēdētājs

• Eurogrupas videokonference, 2020. gada 24. marts

ES ekonomikas un finanšu ministri vienojās ES fiskālajā sistēmā piemērot maksimālu elastību. Ar šo pasākumu tiek nodrošināts, ka dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu veselības un civilās aizsardzības sistēmas un ekonomiku.

• ES finanšu ministru paziņojums par Stabilitātes un izaugsmes paktu, ņemot vērā Covid-19 krīzi, (paziņojums presei, 2020. gada 23. marts)

Ministri apmainījās viedokļiem par starptautisko reakciju uz Covid-19 pandēmiju, īpašu uzmanību pievēršot ārzemēs iestrēgušo ES ceļotāju repatriācijai.

Ministri arī apsprieda to, kā pastiprināt starptautisko sadarbību un solidaritāti, lai atbalstītu visneaizsargātākās valstis. Viņi nosodīja to, ka, saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, izmantojot dezinformāciju un ES pilsoņu stigmatizāciju ārvalstīs, tiek mēģināts diskreditēt Eiropas Savienību.

• Ārlietu ministru videokonference, 2020. gada 23. marts

Padome apstiprināja nostāju attiecībā uz priekšlikumu palīdzēt aviosabiedrībām pārvarēt straujo pieprasījuma kritumu, ko izraisījis Covid-19 uzliesmojums, un tā ierobežošanas pasākumus.

Ar atbrīvojumu uz laiku pārtrauks piemērot lidostu laika nišu izmantošanas prasības, kas uzliek aviosabiedrībām pienākumu izmantot nolaišanās un pacelšanās laika nišas 80 % apmērā, lai tās saglabātu arī nākamajā gadā.

• Covid-19: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz palīdzības sniegšanu aviosabiedrībām, apturot laika nišu izmantošanas prasību piemērošanu (paziņojums presei, 2020. gada 20. marts)

ES piešķīra reģistrāciju ar nosacījumiem "BioNTech" un "Pfizer" izstrādātajai vakcīnai – pirmajai Covid-19 vakcīnai, kas saņēmusi atļauju Eiropas Savienībā. Šī atļauja dota, ņemot vērā pozitīvu zinātnisko ieteikumu, kura pamatā ir Eiropas Zāļu aģentūras veikts rūpīgs vakcīnas drošības, efektivitātes un kvalitātes izvērtējums.

• Eiropas Zāļu aģentūra iesaka atļaut pirmo Covid-19 vakcīnu Eiropas Savienībā (Eiropas Zāļu aģentūra, paziņojums presei, 2020. gada 21. decembris)

ES ministri apsprieda nodarbinātības un sociālās problēmas, ar kurām ES un pasaule saskaras Covid-19 uzliesmojuma rezultātā. Viņi apmainījās viedokļiem un dalījās pieredzē par krīzes seku pārvarēšanas mehānismiem. Ministri iepazīstināja ar savu nostāju un plāniem par iespējamu ES līdzekļu pārdali jaunām iniciatīvām, paturot prātā Komisijas priekšlikumu par Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai.

• Nodarbinātības un sociālo lietu ministru augsta līmeņa videokonferences rezultāti (Horvātijas prezidentūras tīmekļa vietne, 2020. gada 19. marts)

Padome vienojās par nostāju attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem, kas ļaus izmantot līdzekļus no ES budžeta 2020. gadam, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sekas. Ņemot vērā situācijas steidzamību, abus priekšlikumus apstiprināja bez grozījumiem.

Jaunie pasākumi sniegs atbalstu MVU un pastiprinās investīcijas produktos un pakalpojumos, kas vajadzīgi, lai palīdzētu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus reaģēšanai krīzes situācijā.

• Covid-19: Padome atļauj sniegt atbalstu no ES budžeta (paziņojums presei, 2020. gada 18. marts)

ES transporta ministri kopīgi ar Eiropas Komisiju vienojās cieši sadarboties, lai līdz minimumam samazinātu satiksmes traucējumus, jo īpaši attiecībā uz svarīgāko kravu pārvadājumiem. Viņi bija vienisprātis, ka nepieciešama koordinēta pieeja attiecībā uz to, kā vislabāk nodrošināt saimnieciskās darbības nepārtrauktību, aizsargāt transporta darbinieku veselību un drošību un viņu brīvu pārvietošanos pāri robežām, vienlaikus galveno uzmanību pievēršot Covid-19 izplatīšanās apturēšanai.

• Transporta ministru augsta līmeņa videokonferences rezultāti (Horvātijas prezidentūras tīmekļa vietne, 2020. gada 18. marts)

Eiropadomes locekļi videokonferencē izvērtēja darbības, ko ES veic, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, un viņi pievērsās tam, lai:

• ierobežotu vīrusa izplatīšanos,
• nodrošinātu medicīnisko aprīkojumu, īpašu uzmanību pievēršot maskām un respiratoriem,
• veicinātu pētniecību, tostarp pētījumus vakcīnas izstrādei,
• novērstu sociālekonomiskās sekas,
• palīdzētu ES iedzīvotājiem, kas ir iestrēguši trešās valstīs.

Vadītāji vienojās stiprināt ārējās robežas, uz 30 dienām piemērojot koordinētu pagaidu ierobežojumu nesvarīgai ceļošanai uz ES.

Mēs vēlreiz apliecinājām, ka ir jāstrādā kopā un jādara viss iespējamais, lai novērstu krīzi un tās sekas. Prioritāte ir mūsu iedzīvotāju veselība.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumi pēc Eiropadomes locekļu videokonferences par Covid-19, 2020. gada 17. marts
• Eiropadomes locekļu videokonference, 2020. gada 17. marts

Eurogrupa izvērtēja ekonomikas stāvokli un pieņēma paziņojumu par ekonomikas politikas atbildes reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu.

Lai kas arī notiktu, mēs aizsargāsim savus iedzīvotājus un savu valūtu ar visiem līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā. Mūsu apņemšanās sniegt atbalstu šajā grūtajā laikā ir neierobežota.

Māriu Sentēnu, Eurogrupas priekšsēdētājs

• Eurogrupas paziņojums par ekonomikas politikas atbildes reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu, 2020. gada 16. marts
• Māriu Sentēnu piezīmes pēc Eurogrupas sanāksmes, 2020. gada 16. marts

G7 līderi rīkoja videokonferenci, lai koordinētu globālo reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu. Viņi apņēmās sadarboties, lai:

• koordinētu nepieciešamos sabiedrības veselības pasākumus, ar ko aizsargā iedzīvotājus, kas ir pakļauti Covid-19 riskam,
• atjaunotu uzticību, izaugsmi un aizsargātu nodarbinātību,
• atbalstītu globālo tirdzniecību un investīcijas,
• veicinātu sadarbību zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju jomā.

• G7 vadītāju paziņojums par Covid-19, 2020. gada 16. marts

Prioritāte ir, cik vien iespējams, ierobežot slimības izplatīšanos un nodrošināt, ka dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas spēj sagatavoties tam, kas mūs sagaida nākamajās dienās un nedēļās. Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

Pēc videokonferences priekšsēdētāji Mišels (Michel) un fon der Leiena (von der Leyen) aicināja ierobežot nesvarīgu ceļošanu uz ES.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc G7 valstu vadītāju videokonferences par Covid-19, 2020. gada 16. marts

ES izglītības ministri izvērtēja situāciju un vienojās, ka prioritāte ir skolēnu, studentu un darbinieku drošība. Viņi apmainījās ar informāciju par katrā dalībvalstī pieņemtajiem pasākumiem gan attiecībā uz drošību, gan to, kā nodrošināt mācību turpināšanos.

• Izglītības ministru augsta līmeņa videokonferences rezultāti (Horvātijas prezidentūra, 2020. gada 12. marts)

Eiropadomes priekšsēdētājs rīkoja videokonferenci ar citiem Eiropadomes locekļiem, lai koordinētu ES centienus reaģēt uz Covid-19 uzliesmojumu. Diskusijās piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), Eurogrupas priekšsēdētājs Māriu Sentēnu (Mario Centeno) un Augstais pārstāvis Žuzeps Borels (Josep Borrell).

Sanāksmes laikā vadītāji noteica četras prioritātes:

• ierobežot vīrusa izplatīšanos,
• garantēt medicīnas iekārtu nodrošināšanu,
• veicināt pētniecību, tostarp saistībā ar vakcīnu,
• novērst sociāli ekonomiskās sekas.

Dalībvalstis vienojās, ka mūsu iedzīvotāju veselība ir galvenā prioritāte un ka pasākumiem būtu jābalstās uz zinātni un medicīniskajiem ieteikumiem. Pasākumiem jābūt samērīgiem, lai tie pārmērīgi neietekmētu mūsu sabiedrību kopumā.

Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Eiropadomes dalībnieku tikšanās, 2020. gada 10. marts
• Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumi pēc videokonferences par Covid-19, 2020. gada 10. marts

Eurogrupa rīkoja telefonkonferenci ar dalībvalstīm, kas nav eurozonas locekles, lai izvērtētu jaunākos notikumus un Covid-19 straujās izplatīšanās ietekmi uz finanšu tirgiem un ekonomiku kopumā.

Ministri vēlreiz apliecināja savu apņēmību koordinēt centienus un pauda gatavību izmantot visus atbilstīgos politikas instrumentus, lai sasniegtu spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Visas pūles būs veltītas tam, lai ierobežotu slimības izplatīšanos, nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus un civilās aizsardzības sistēmu darbību, atbalstītu iedzīvotājus visvairāk skartajās teritorijās un pasargātu mūsu ekonomiku no turpmāka kaitējuma. Eurogrupas priekšsēdētājs Māriu Sentēnu, 2020. gada 4. marts

• Paziņojums par situāciju saistībā ar Covid-19 (paziņojums presei, 2020. gada 4. marts)
• Māriu Sentēnu piezīmes pēc Eurogrupas 2020. gada 4. marta telefonkonferences
• Māriu Sentēnu kopsavilkuma vēstule pēc Eurogrupas 2020. gada 4. marta telefonkonferences

ES ministri apmainījās viedokļiem par to, kā vislabāk nodrošināt saskaņotu reakciju uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu ES, kas ir strauji izplatījies.

Ministri vienojās – lai apkarotu Covid-19 uzliesmojumu, ir svarīgi:

• vēl vairāk palielināt informētību par Covid-19,
• stiprināt riskam pakļauto cilvēku aizsardzību,
• noteikt ierobežošanas pasākumus, tostarp uz faktiem balstītus ieteikumus ceļošanai uz riska zonām un no tām.

Sabiedrības veselības aizsardzība ir mūsu galvenā prioritāte. ES reakcija uz slimības uzliesmojumu un visu pušu sadarbība ir bijusi ļoti laba, taču situācija ir mainījusies. Mūsu debates šodien parādīja, ka dalībvalstis ir gatavas pielāgot savu reakciju, stiprināt sadarbību un veikt atbilstīgus pasākumus, lai koncentrētos gan uz profilaksi, gan ārstēšanu. Vili Berošs, Horvātijas veselības ministrs

• Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome (Veselība), 2020. gada 6. marts
• ES nodrošinās saskaņotu reakciju uz Covid-19 (prezidentvalsts Horvātijas paziņojums presei, 2020. gada 6. marts)

Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos un dažādās skartās nozares (veselība, konsulārā, civilā aizsardzība, ekonomika), prezidentvalsts iedarbina IPCR mehānismu pilnīgas aktivizācijas režīmā.

Pilnīgas aktivizācijas režīms ļauj rīkot apaļā galda sarunas par krīzi, kurās piedalās:

• skartās dalībvalstis,
• Eiropas Komisija
• Eiropas Ārējās darbības dienests,
• Eiropadomes priekšsēdētāja birojs,
• attiecīgās ES aģentūras un eksperti.

• Slimības Covid-19 uzliesmojums: prezidentvalsts pastiprina ES reakciju, iedarbinot IPCR pilnīgas aktivizācijas režīmu (paziņojums presei, 02.02.2020.)

Eiropas Komisija iepazīstināja Padomi ar savu pirmo novērtējumu par Covid-19 straujās izplatīšanās iespējamo ietekmi uz ES rūpniecību. Komisija vērsa dalībvalstu uzmanību uz to, cik svarīgi ir apmainīties ar izšķiroši svarīgu informāciju un koordinēt visus ES līmenī veiktos pasākumus.

• Konkurētspējas padome, 2020. gada 27. un 28. februāris

Itālijas ziemeļdaļā konstatē ievērojamu Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu. Tajā pašā laikā vairākas citas dalībvalstis sāk ziņot par cilvēku inficēšanās gadījumiem.

ES veselības ministri pieņem secinājumus par Covid-19, kuros Eiropas Komisiju aicina:

• turpināt koordinēt riska novērtēšanu un norādījumus par ieteikumiem ceļotājiem,
• palielināt sagatavotību, ja slimības uzliesmojums saasinās, sasniedzot nākamo stadiju,
• iedarbināt esošos finansēšanas mehānismus, lai atbalstītu dalībvalstu sagatavotību,
• pastiprināt atbalstu Veselības drošības komitejai.

• Veselības padomes ārkārtas sanāksme, 2020. gada 13. februāris

Prezidentvalsts Horvātija organizē neformālu augsta līmeņa videokonferenci. Dalībvalstis kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pārstāvjiem izvērtē pašreizējo stāvokli saistībā ar slimības uzliesmojumu.

Prezidentvalsts Horvātija nolēma iedarbināt ES integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus informācijas apmaiņas režīmā.

IPCR ir ES sistēma, kas paredzēta, lai koordinētu reakciju uz pārnozaru krīzēm. Ar šiem mehānismiem Padomes prezidentvalsts augstākajā līmenī koordinē politisko reakciju uz krīzēm.

Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests regulāri sagatavo situācijas apzināšanās un analīzes ziņojumus un dalās tajos ar dalībvalstīm, izmantojot tam īpaši paredzētu tīmekļa platformu.

• Prezidentvalsts Horvātija aktivizē ES integrēto reaģēšanu krīzes situācijās saistībā ar koronavīrusu (paziņojums presei, 28.01.2020.)

Ķīnas Uhaņas (Wuhan) pašvaldības teritorijā tiek konstatēts jauna koronavīrusa izraisītas slimības uzliesmojums; šī slimība strauji izplatās arī citos Ķīnas un pasaules reģionos. Vēlāk Pasaules Veselības organizācija jauno koronavīrusu oficiāli atzīst par SARS-CoV-2, un slimība tiek nosaukta par Covid-19.