Skip to content

Islande

Islande savu pieteikumu dalībai ES iesniedza 2009. gada jūlijā. ES un Islandes pievienošanās sarunas sākās 2010. gada jūlijā. Pēc Islandes lūguma pievienošanās sarunas tika apturētas 2013. gada decembrī. 2015. gada martā Islande lūdza to neuzskatīt par ES kandidātvalsti, un Padome to ņēma vērā.

Pieteikums dalībai ES

Islandes pieteikums dalībai ES tika iesniegts 2009. gada 17. jūlijā.

Padome 2009. gada 27. jūlija sanāksmē aicināja Komisiju iesniegt savu atzinumu par Islandes pieteikumu. Komisija 2010. gada 24. februārī sniedza pozitīvu atzinumu un ieteica sākt pievienošanās sarunas.

Pievienošanās sarunas

Sarunu sākums

Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē atzīmēja, ka Islande atbilst Kopenhāgenas kritērijiem un nolēma, ka būtu jāsāk pievienošanās sarunas. Padome 2010. gada 26. jūlijā vienojās par satvaru sarunām ar Islandi, un tādējādi oficiāli tika sāktas pievienošanās sarunas.

Sarunu gaita

Padome 2013. gada 17. decembrī atzīmēja, ka pievienošanās sarunas ar Islandi ir ievērojami pavirzījušās uz priekšu, un pieņēma zināšanai Islandes valdības lēmumu pievienošanās sarunas apturēt. Padome uzsvēra savu pārliecību, ka Islandes pievienošanās būtu savstarpēji izdevīga. Padome arī norādīja, ka ES ir gatava turpināt sarunu procesu, ja Islande izlems tās atsākt.

Ar 2015. gada 12. marta vēstuli Padomes prezidentvalstij Islandes ārlietu ministrs apstiprināja, ka Islandes valdībai nav nodoma atsākt pievienošanās sarunas, un paziņoja, ka Islande nebūtu jāuzskata par ES kandidātvalsti. Ārlietu ministrs atkārtoti uzsvēra to, cik svarīgi ir turpināt ciešas attiecības un sadarbību starp ES un Islandi, jo īpaši pamatojoties uz EEZ līgumu. Padomes prezidentvalsts minēto vēstuli pieņēma zināšanai.

Pēc vispārējām vēlēšanām Islandē 2021. gada 25. septembrī Islandes koalīcijas valdība nāca klajā ar politisku programmu, kurā atkārtoti apliecināja savu nostāju, ka Islande nevēlas pievienoties ES un ka tā koncentrēsies uz EEZ līguma īstenošanu un attīstīšanu tādā veidā, kas nodrošinās Islandes intereses un suverenitāti.

Pievienošanās konferences sanāksmes

Pēc tam, kad pievienošanās sarunas ir uzsāktas, starp ES dalībvalstu un kandidātvalsts ministriem un vēstniekiem tiek risinātas sarunas starpvaldību konferencē (saukta arī par "pievienošanās konferenci"). Sarunās tiek aplūkotas 35 dažādas politikas jomas (sauktas par sadaļām). Šīs sanāksmes var notikt ministru līmenī vai vietnieku līmenī.

Pavisam kopā ir 35 sarunu sadaļas, un bija sāktas sarunas par 27 sadaļām, no kurām 11 provizoriski jau bija noslēgtas.

Pirms pievienošanās sarunu apturēšanas ES un Islande no 2010. gada jūlija līdz 2012. gada decembrim bija rīkojušas pievienošanās konferences sanāksmes. Pēdējā pievienošanās konference ministru līmenī notika 2012. gada 18. decembrī.