Finansējums klimata pārmaiņu jomā: ES un dalībvalstu iemaksas 2018. gadā pieaugušas līdz 21,7 miljardiem EUR

Kopš 2013. gada ir vairāk nekā dubultojušās ES un tās dalībvalstu iemaksas, kas paredzētas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītās sekas.

Kopsumma tika apstiprināta saistībā ar secinājumiem, ko finanšu ministri šodien pieņēma, gatavojoties COP25, ANO Klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Madridē no 2019. gada 2. līdz 13. decembrim.

ES un tās dalībvalstis joprojām nodrošina lielāko daļu no publiskā finansējuma klimata pārmaiņu jomā. To kopējās iemaksas 2018. gadā sasniedza 21,7 miljardus EUR, kas ir pieaugums no 20,4 miljardiem EUR 2017. gadā. Iemaksas tika veiksmīgi novirzītas klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās iniciatīvām jaunattīstības valstīs.

Šīs iemaksas uzskatāmas par nozīmīgu soli ceļā uz to, lai īstenotu 2015. gada decembrī Parīzē panākto juridiski saistošo nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Jaunākie skaitļi apliecina ES apņemšanos palielināt savu ieguldījumu starptautiskajā klimata finansējumā līdz 100 miljardiem USD gadā, proti, mērķim, kas rūpnieciski attīstītajām valstīm nosprausts 2020. gadam un līdz pat 2025. gadam. Līdz 2025. gadam puses noteiks jaunu kolektīvu kvantitatīvu mērķi. Šajā sakarībā secinājumos ir norādīts uz ES apņemšanos iesaistīties šajās diskusijās, sākot no 2020. gada novembra.

Secinājumos arī uzsvērts, cik svarīga ir Parīzes nolīguma steidzama un vērienīga īstenošana. Tajos ir aicināts panākt strauju un vērienīgu progresu, finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību. Šajā sakarā tajos ir norādīts uz nesen panākto progresu, īstenojot tiesību aktu reformas ES līmenī attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu (taksonomiju, etaloniem, informācijas atklāšanu).

• Padomes 2019. gada secinājumi par finansējumu klimata pārmaiņu jomā