Ekonomikas un finanšu padome, 08.11.2019., 2019. gada 8. novembris

Galvenie rezultāti

Finansējums klimata pārmaiņu jomā

Padome pieņēma secinājumus par finansējumu klimata pārmaiņu jomā, gatavojoties ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP 25), kas notiks no 2019. gada 2. līdz 13. decembrim Madridē.

ES vēlreiz pierāda, ka ir nopietni apņēmusies risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Kopš 2013. gada mēs savas iemaksas, kuru nolūks ir palīdzēt jaunattīstības valstīm samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītās sekas, esam vairāk nekā dubultojuši. Mika Lintile, Somijas finanšu ministrs

ES un tās dalībvalstis joprojām nodrošina lielāko daļu no publiskā finansējuma klimata pārmaiņu jomā. To kopējās iemaksas 2018. gadā sasniedza 21,7 miljardus EUR, kas ir pieaugums no 20,4 miljardiem EUR 2017. gadā.

• Finansējums klimata pārmaiņu jomā: ES un dalībvalstu iemaksas 2018. gadā pieaugušas līdz 21,7 miljardiem EUR (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Nodokļi

Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā

Ministri izvērtēja pašreizējo stāvokli attiecībā uz Somijas prezidentūras laikā paveikto darbu saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) patlaban notiekošajām diskusijām par nodokļu jomas izaicinājumiem, kas izriet no ekonomikas digitalizācijas, un apmainījās viedokļiem par turpmāko virzību šajā jomā nākamajos mēnešos.

Diskusijas liecināja par atbalstu prezidentvalsts ierosinātajai turpmākajai virzībai, un, pamatojoties uz to, darbs turpināsies Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Ministri arī uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, lai dažādie risinājumi starptautiskā līmenī būtu saderīgi ar ES tiesībām un lai to ietekme tiktu rūpīgi analizēta.

Pašreizējā OECD izstrādē ir divi darba virzieni:

• 1. pīlārā izskata noteikumus par digitālās ekonomikas uzņēmumu peļņas pārdali, nosakot jaunus noteikumus par to, kur būtu jāmaksā nodoklis un kādai peļņas daļai konkrētā jurisdikcijā būtu jāuzliek nodoklis;
• 2. pīlārā tiek pētīta tādas sistēmas izstrāde, kas nodrošina, ka uzņēmumi, kuru darbība ir starptautiska, maksā minimālā līmeņa nodokli, un tās mērķis ir aizsargāt valstu nodokļu bāzi no nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas.

Darbs OECD pēdējos mēnešos ir kļuvis intensīvāks, un OECD mērķis ir līdz 2020. gada janvārim panākt politisku vienošanos par reformu kopējo arhitektūru un līdz 2020. gada beigām iesniegt galīgo ziņojumu.

• Prezidentvalsts piezīme par pašreizējo stāvokli attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā (2019. gada 28. oktobris)
• Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā (vispārīga informācija)

PVN noteikumi

Padome šodien panāca vienošanos par divām esošo PVN noteikumu reformām.

Pirmā reforma attiecas uz tādas krāpšanas nodokļu jomā atklāšanu, kas saistīta ar pārrobežu e-komercijas darījumiem. Jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm saskaņoti iegūt informāciju, kuru elektroniskā veidā dara pieejamu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas. Turklāt tiks izveidota jauna centrālā elektroniskā sistēma maksājumu informācijas glabāšanai un turpmākai šīs informācijas apstrādei, ko veiks valstu amatpersonas, kuras ir atbildīgas par krāpšanas apkarošanu.

• E-komercija: Padome panāk provizorisku vienošanos par jauniem noteikumiem attiecībā uz apmaiņu ar PVN maksājumu datiem (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Otrā reforma attiecas uz PVN noteikumiem, kuri ir piemērojami mazajiem uzņēmumiem. Jaunie noteikumi samazinās administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazajiem uzņēmumiem un palīdzēs izveidot fiskālo vidi, kas veicinās MVU izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību.

• PVN: Padome panāk provizorisku vienošanos par vienkāršotiem noteikumiem mazajiem uzņēmumiem (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Akcīzes nodokļi

Padome panāca provizorisku vienošanos par pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi attiecībā uz tirdzniecību ar akcīzes precēm, vēl vairāk uzlabojot godīgas konkurences nosacījumus un samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem.

Padome vienojās par šādiem priekšlikumiem:

• Direktīva par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo režīmu,
• Regula par administratīvo sadarbību attiecībā uz elektronisko reģistru saturu.

Akcīzes nodokļi ir netiešie nodokļi konkrētu produktu, piemēram, tabakas vai energoproduktu, pārdošanai vai lietošanai. Ieņēmumi no šiem nodokļiem pilnībā nonāk tai valstij, kurā tie ir samaksāti. Kopš 1992. gada ES dalībvalstīm ir kopēji noteikumi, lai panāktu, ka akcīzes nodokļi visā ES tiek piemēroti vienā un tajā pašā veidā un tiem pašiem produktiem.

• Akcīzes nodoklis: Padome vienojas par modernizētu sistēmu akcīzes precēm (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Turklāt Padome bez diskusijām panāca vispārēju pieeju attiecībā uz atbrīvojumu no PVN un akcīzes nodokļa attiecībā uz aizsardzības pasākumiem ES ietvaros.

• Teksts Padomes vispārējai pieejai par akcīzes nodokli attiecībā uz aizsardzības pasākumiem (2019. gada 24. oktobris)

Ministri arī apsprieda alkohola un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa struktūru reformu. Lai gan sarunās ir panākts ievērojams progress, ministri nepanāca vienošanos par šo tekstu. Padome turpinās strādāt tehniskā līmenī, lai decembrī panāktu visām dalībvalstīm pieņemamu kompromisu.

• Akcīzes nodoklis: Padome vienojas par modernizētu sistēmu akcīzes precēm (paziņojums presei, 2019. gada 8. novembris)

Jauna ECB Valdes locekļa izvirzīšana

Padome nāca klajā ar ieteikumu Eiropadomei par Izabellas Šnābelas (Isabel Schnabel), kura patlaban ir Bonnas Universitātes profesore un Vācijas Ekonomikas ekspertu padomes locekle, kandidatūras izvirzīšanu, lai Eiropas Centrālās bankas Valdē aizstātu Sabīni Lautenšlēgeri (Sabine Lautenschläger).

Gaidāms, ka līdz gada beigām Eiropadome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi pieņems oficiālu lēmumu par iecelšanu amatā.

• ECB Valde: Eurogrupa pauž atbalstu Izabellas Šnābelas kandidatūrai (Eurogrupas paziņojums presei, 2019. gada 7. novembris)
• ECB Valdes locekļu iecelšana – Padomes infografika

Stabilas kriptomonētas ("stablecoins" – angļu val.)

Prezidentvalsts informēja ministrus par projektu Padomes un Komisijas kopīgam paziņojumam par stabilām kriptomonētām, par kuru paredzēts panākt vienošanos decembra ECOFIN padomes sanāksmē.

• Projekts – Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par stabilām kriptomonētām (2019. gada 6. novembris)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Kopīga apspriešana ar izglītības ministriem par izglītību un apmācību

Pamatojoties uz prezidentvalsts sagatavotu diskusiju dokumentu, finanšu un izglītības ministri publiskās debatēs apsprieda šādu tematu: "Spēcīga Eiropas ekonomikas bāze: nodrošināt izglītības un apmācības lietderību, efektivitāti un kvalitāti". Finanšu un izglītības ministriem šī bija pirmā iespēja apmainīties viedokļiem par to, cik cilvēkkapitāls – kā Eiropas labklājības pamats – ir svarīgs. Diskusijā tika uzsvērts Eiropadomes mērķis intensīvāk ieguldīt cilvēku prasmēs un izglītībā.

• Prezidentvalsts sagatavots diskusiju dokuments "Spēcīga ekonomikas bāze Eiropai" (2019. gada 25. oktobris)

Plašāku informāciju skatīt Izglītības padomes sanāksmju vietnē.

• Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome (Izglītība), 2019. gada 8. novembris

Turklāt ministri pieņēma Padomes secinājumus par ES statistiku, uzklausīja Eiropas Fiskālās padomes sniegto informāciju par tās 2019. gada ziņojumu un tika informēti par nesen notikušām starptautiskām sanāksmēm (G20 finanšu sanāksme 17. un 18. oktobrī un SVF ikgadējās sanāksmes 14.–20. oktobrī Vašingtonā).