Padome pieņem Eiropas Klimata aktu

Padome šodien pieņēma nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz Eiropas Klimata aktu, noslēdzot pieņemšanas procedūru un nosakot tiesību aktos mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tas izriet no politiskās vienošanās, kas 21. aprīlī tika panākta ar Eiropas Parlamentu, un Parlamenta nostājas, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā 24. jūnijā.

Es ļoti atzinīgi vērtēju šo noslēdzošo posmu procedūrā, kurā tiek pieņemts pirmais ES Klimata akts, ar ko tiesību aktos ir nostiprināts 2050. gada klimatneitralitātes mērķis. Vienošanās par Eiropas Klimata aktu bija prezidentvalsts Portugāles prioritāte, un es esmu gandarīts par to, ka mēs esam to sekmīgi panākuši. Žuāns Pedru Matoss Fernandess, vides un klimata rīcības ministrs

Papildus klimatneitralitātes mērķim un vēlamajam mērķim – Savienībai censties panākt negatīvas emisijas pēc 2050. gada –, Eiropas Klimata aktā ir noteikts saistošs Savienības klimata mērķrādītājs – vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) samazinājums līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami centieni samazināt un novērst emisijas, ar Klimata aktu tiek ieviests 225 Mt CO2 ekvivalenta ierobežojums piesaistījumu ieguldījumam šajā mērķrādītājā. Savienība arī centīsies līdz 2030. gadam panākt lielāku apjomu oglekļa neto piesaistītāju.

Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc pirmās globālās izvērtēšanas, kas veikta saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Komisija vajadzības gadījumā ierosinās starpposma klimata mērķrādītāju 2040. gadam. Vienlaikus tā publicēs prognozēto indikatīvo Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu 2030.–2050. gadam, kopā ar tā pamatā esošo metodiku. Budžets ir noteikts kā indikatīvs siltumnīcefekta gāzu neto emisiju kopējais apjoms (izteikts kā CO2 ekvivalents un sniedz atsevišķu informāciju par emisijām un piesaistījumiem), ko paredzēts emitēt minētajā periodā, neapdraudot Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Ar Eiropas Klimata aktu ir izveidota Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos. Minētā padome sniegs zinātniskus ieteikumus un ziņos par ES pasākumiem, klimata mērķiem un indikatīviem siltumnīcefekta gāzu budžetiem un to saskaņotību ar Eiropas tiesību aktiem klimata jomā un ES starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Komisija sadarbosies ar tām ekonomikas nozarēm, kuras izvēlēsies sagatavot indikatīvus brīvprātīgus ceļvežus, lai līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi. Komisija arī uzraudzīs šādu ceļvežu izstrādi, veicinās dialogu ES līmenī un dalīsies paraugpraksē ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Vispārīga informācija un turpmākie pasākumi

Eiropadome 2019. gada 12. decembra secinājumos vienojās par mērķi – saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, vienlaikus atzīstot, ka jāievieš veicinošs satvars, kas sniegtu labumu visām dalībvalstīm un aptvertu piemērotus instrumentus, stimulus, atbalstu un ieguldījumus, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu, taisnīgu, kā arī sociāli līdzsvarotu un godīgu pārkārtošanos, ņemot vērā valstu atšķirīgās situācijas to sākumpozīciju ziņā.

2020. gada 4. martā Eiropas Komisija kā nozīmīgu Eiropas zaļā kursa sastāvdaļu pieņēma priekšlikumu Eiropas Klimata aktam. 2020. gada 17. septembrī Komisija pieņēma priekšlikumu, ar ko groza tās sākotnējo priekšlikumu, lai iekļautu pārskatītu ES mērķrādītāju – emisiju samazinājumu vismaz par 55 % līdz 2030. gadam. Komisija arī publicēja paziņojumu par 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu, kam pievienots visaptverošs ietekmes novērtējums.

2020. gada 10. un 11. decembrī Eiropadome secinājumos apstiprināja saistošu ES mērķi līdz 2030. gadam panākt neto iekšzemes samazinājumu siltumnīcefekta gāzu emisijām vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

2020. gada 17. decembrī Padome pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz Eiropas Klimata akta priekšlikumu, un pēc tam Padome un Parlaments rīkoja vairākas trialoga sanāksmes, lai panāktu vienošanos par teksta galīgo redakciju.

2021. gada 21. aprīlī Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku politisku vienošanos par priekšlikumu.

Tagad Eiropas Klimata akts, ko ir pieņēmis gan Eiropas Parlaments, gan Padome, pirms tā stāšanās spēkā tiks parakstīts un publicēts "Oficiālajā Vēstnesī".

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)
• Eiropas Klimata akts – provizoriska politiska vienošanās, 2021. gada 21. aprīlis (paziņojums presei, 2021. gada 21. aprīlis)
• Eiropas Klimata akts – Padomes vispārēja pieeja, 2020. gada 17. decembris (paziņojums presei, 2020. gada 17. decembris)
• Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 10. un 11. decembris (paziņojums presei, 2020. gada 11. decembris)
• Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 15. un 16. oktobris (paziņojums presei, 2020. gada 16. oktobris)
• Eiropadomes secinājumi, 2019. gada 12. decembris (paziņojums presei, 2019. gada 12. decembris)
• Grozīts Eiropas Komisijas priekšlikums
• Komisijas paziņojums un pielikumi par "Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšanu"
• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)