Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 15. un 16. oktobris

2020. gada 15. un 16. oktobrī Eiropadome pieņēma secinājumus par Covid-19, ES un Apvienotās Karalistes attiecībām, klimata pārmaiņām un ārējām attiecībām.

I. Covid-19

1. Eiropadome novērtēja pašreizējo epidemioloģisko situāciju, kas ir vēl nepieredzēta un raisa ļoti nopietnas bažas.

2. Tā pauda atzinību par līdz šim panākto saistībā ar vispārējo ES līmeņa koordināciju cīņā pret Covid‑19, tostarp ieteikumu attiecībā uz koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai. Tā aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām, turpināt vispārējos koordinācijas centienus, jo īpaši attiecībā uz karantīnas noteikumiem, pārrobežu kontaktu izsekošanu, testēšanas stratēģijām, testēšanas metožu kopīgu novērtēšanu, testu savstarpēju atzīšanu un pagaidu ierobežojumiem nebūtiskiem ceļojumiem uz ES. Eiropadome regulāri atgriezīsies pie šā jautājuma.

3. Eiropadome atzinīgi vērtē darbu ES līmenī pie vakcīnu izstrādes un izplatīšanas, tomēr tā atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams pamatīgs apstiprināšanas un pārraudzības process, vakcinācijas spēju veidošana Eiropas Savienībā un taisnīga un izmaksu ziņā pieejama piekļuve vakcīnām. Eiropadome arī mudina uz turpmāku sadarbību globālā līmenī.

• Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija un ES reakcija (vispārīga informācija)

II. ES un Apvienotās Karalistes attiecības

4. Eiropadome atgādina, ka pārejas periods beigsies 2020. gada 31. decembrī, un ar bažām atzīmē, ka progress saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem, kuros Savienība ir ieinteresēta, joprojām nav pietiekams, lai varētu panākt vienošanos.

5. Eiropadome atkārtoti apliecina Savienības apņēmību ar Apvienoto Karalisti uzturēt pēc iespējas ciešu partnerību uz 2020. gada 25. februāra sarunu norāžu pamata, vienlaikus respektējot iepriekš saskaņotās Eiropadomes nostādnes, kā arī paziņojumus un deklarācijas, īpaši 2018. gada 25. novembrī izdotos, un jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, pārvaldību un zivsaimniecību.

6. Ņemot vērā minēto, Eiropadome aicina Savienības galveno sarunu vedēju turpmākajās nedēļās turpināt sarunas un aicina Apvienoto Karalisti veikt vajadzīgās darbības, lai varētu panākt vienošanos.

7. Attiecībā uz Iekšējā tirgus likumprojektu, ar kuru klajā nākusi Apvienotās Karalistes valdība, Eiropadome atgādina, ka Izstāšanās līgums un tā protokoli ir jāīsteno pilnībā un savlaicīgi.

8. Eiropadome aicina dalībvalstis, Savienības iestādes un visas ieinteresētās personas pastiprināt savu darbu pie sagatavotības un gatavības visos līmeņos un attiecībā uz visiem iznākumiem, tostarp gadījumā, kad vienošanās netiek panākta, un konkrēti aicina Komisiju savlaicīgi apsvērt vienpusējus un laikā ierobežotus ārkārtas pasākumus, kas ir ES interesēs.

9. Eiropadome turpinās sekot līdzi šim jautājumam.

• ES un Apvienotās Karalistes sarunas par turpmāko partnerību (vispārīga informācija un hronoloģisks pārskats)

III. Klimata pārmaiņas

10. Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, ES ir jāpalielina savu mērķu vērienīgums nākamajai desmitgadei un jāatjaunina savs klimata un enerģētikas politikas satvars. Šajā sakarā Eiropadome apsprieda Komisijas paziņojumu "Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana", tostarp ierosināto mērķi līdz 2030. gadam par vismaz 55 % samazināt emisijas un darbības, kas vajadzīgas šīs vērienīgās ieceres sasniegšanai.

11. Eiropadome, atgādinot savus iepriekšējos secinājumus, uzskata, ka atjauninātais mērķis Eiropas Savienībai kopīgi būtu jāsasniedz izmaksu ziņā pēc iespējas lietderīgākā veidā. Šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā valsts apstākļus un taisnīguma un solidaritātes apsvērumus. Visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāsekmē jaunā 2030. gada mērķrādītāja pildīšana un klimatneitralitātes mērķa sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un nepieļaujot oglekļa emisiju pārvirzi.

12. Eiropadome aicina Padomi virzīt uz priekšu darbu saistībā ar šo darba kārtību. Tā aicina Komisiju sarīkot padziļinātas apspriedes ar dalībvalstīm, lai izvērtētu konkrētās situācijas un nodrošinātu vairāk informācijas par ietekmi dalībvalstu līmenī. Eiropadome atgriezīsies pie šā jautājuma decembra sanāksmē, lai vienotos par jaunu emisiju samazinājuma mērķrādītāju 2030. gadam un līdz gada beigām UNFCCC iesniegtu ES atjaunināto nacionāli noteikto devumu (NND).

13. Eiropadome aicina visas pārējās puses arī iesniegt atjauninātu NND. Tā uzsver, cik svarīgi ir stingri koordinēti rīkoties, izmantojot aktīvu Eiropas diplomātiju klimata jomā, lai globālā līmenī apvienotu spēkus turpmākai virzībai cīņā pret klimata pārmaiņām.

• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)

IV. Ārējās attiecības

Attiecības ar Āfriku

14. ES par augstu prioritāti izvirza stiprināt stratēģiskās attiecības ar Āfriku un partnerību ar Āfrikas Savienību, kuru pamatā joprojām ir savstarpējas intereses un kopīga atbildība. Āfrika Eiropas Savienībai ir pašsaprotama partnere, un tas izriet no mūsu ģeogrāfiskā, vēsturiskā un kultūras tuvuma, kā arī kopīgām vērtībām un saistībām. Mainīgā globālā vide un daudzās īstermiņa un ilgtermiņa problēmas, kas skar abus kontinentus, akcentē to, cik svarīgi ir padziļināt un atjaunināt mūsu politiskās attiecības un sadarbību visās jomās.

15. Pašreizējā kontekstā solidaritāte un cieša sadarbība cīņā pret Covid-19 pandēmiju, tostarp vakcīnu izstrāde un izplatīšana, ir izšķiroši svarīgas. Eiropadome ir apņēmības pilna stiprināt ES atbalstu veselības sistēmām un spēcināt partneru sagatavotību un reaģētspēju.

16. Lai palīdzētu vērsties pret Covid-19 pandēmijas sekām, Eiropadome ir apņēmības pilna attiecīgo daudzpusējo struktūru ietvaros koordinēti turpināt starptautiskos parāda atvieglošanas centienus Āfrikas valstīm un lūdz Padomi līdz 2020. gada novembra beigām sagatavot vienotu pieeju šajā sakarā.

17. Tomēr pastāv ne tikai izaicinājumi, bet arī iespējas. ES ir Āfrikas lielākā tirdzniecības, investīciju un attīstības partnere. Pamatojoties uz to, mēs varam produktīvāk izmantot mūsu attiecību milzīgo potenciālu. ES līdztekus savai zaļajai un digitālajai pārveidei vēlas paplašināt partnerību ar Āfriku attiecībā uz tās ekonomisko pārveidi. Šajā sakarā Eiropadome apsprieda savu nodomu sadarboties ar Āfrikas partneriem un veicināt investīcijas, kopīgi izstrādājot visaptverošu daudznozaru, daudzlīmeņu un daudzu ieinteresēto personu investīciju programmu. Eiropadome uzskata, ka attiecībā uz turpmāko sadarbību un investīcijām būtiska nozīme ir šādām nozarēm: digitāla un zināšanu ekonomika, atjaunojamo energoresursu enerģija, transports, veselība un lauksaimniecības pārtikas sistēmas. Turklāt, atsaucoties uz stratēģisko programmu un Padomes 2020. gada 30. jūnija secinājumiem, svarīgi transversālie ES iesaistes virzieni būtu vispārējas vērtības, nediskriminēšana, kā arī vienādas tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem, sieviešu iespēju veicināšana, jauniešu iekļaušana, izglītība un prasmes, sociālā, vides un ekonomiskā ilgtspēja, kā arī laba pārvaldība un tiesiskums. Īpaši svarīgi ir arī atbalstīt ekonomisko integrāciju reģionālā un kontinentālā līmenī un sekmēt starpkontinentālo ekonomisko integrāciju.

18. Ilgstošs miers, drošība un stabilitāte Āfrikā ir kopīgs mērķis un svarīgs nosacījums ilgtspējīgai attīstībai. ES ir gatava arī turpmāk atbalstīt Āfrikas centienus miera un drošības, labas pārvaldības un cilvēktiesību veicināšanas jomā. ES arī vēlas iesaistīt Āfrikas partnerus tādu jautājumu risināšanā kā mobilitāte un visi migrācijas aspekti, tostarp likumīga migrācija, nelikumīgas migrācijas apkarošana, atpakaļuzņemšana un cīņa pret migrantu kontrabandas tīkliem, – gan abos kontinentos, gan starp tiem. Lai partnerība būtu savstarpēji izdevīga, ir vajadzīga līdzsvarota, saskanīga un visaptveroša pieeja, kuras pamatā ir solidaritātes, partnerības un kopīgas atbildības principi.

19. Eiropadome aicina uzlabot sadarbību ar Āfriku, lai globālajā arēnā kopumā virzītu daudzpusējus risinājumus. Būtiska nozīme ir apspriedēm ar Āfrikas partneriem, lai kopīgi noteiktu kopējās prioritātes. Apvienojot spēkus, mēs spēsim labāk aizstāvēt mūsu kopējās intereses aizvien sarežģītākā un mainīgākā pasaulē. Šajā nolūkā mums jābūt vienotākiem nostājās, ko mēs ieņemam globālajā arēnā, un apņēmīgākiem un efektīvākiem savas kopējās ietekmes izmantošanā, tostarp daudzpusējos forumos. Eiropadome gaida turpmākās politiskās sanāksmes ar Āfrikas Savienību, lai šo partnerību paceltu augstākā līmenī.

• ES un Āfrikas attiecības (vispārīga informācija)

Dienvidu kaimiņreģions

20. Šogad, kad tiek atzīmēta Barselonas procesa 25. gadadiena, Eiropadome decembrī sarīkos stratēģisku diskusiju par dienvidu kaimiņreģionu.

Baltkrievija

21. Eiropadome apstiprina Padomes 2020. gada 12. oktobra secinājumus un pauž solidaritāti ar Lietuvu un Poliju, ņemot vērā Baltkrievijas īstenotās represijas. Tā nosoda vardarbības turpināšanos pret miermīlīgiem protestētājiem.

• ES attiecības ar Baltkrieviju (vispārīga informācija)

Turcija

22. Eiropadome vēlreiz apstiprina savus 2020. gada 1. un 2. oktobra secinājumus un izsaka nožēlu par to, ka Turcija ir atsākusi vienpusējas un provokatīvas darbības Vidusjūras austrumdaļā, tostarp nesenās izpētes darbības. Eiropadome mudina ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 550 un Nr. 789, uzsver Varošas statusa nozīmīgumu un atkārtoti uzsver savu pilnīgo solidaritāti ar Grieķiju un Kipru.

23. Eiropadome mudina Turciju pārtraukt šīs darbības un konsekventi un pastāvīgi strādāt pie saspīlējuma mazināšanas. Tā turpinās sekot līdzi šim jautājumam, lai veiktu turpmākus pasākumus pēc saviem 2020. gada 1. un 2. oktobra secinājumiem.

Reiss MH17

23. Eiropadome aicina Krievijas Federāciju turpināt trīspusējās sarunas starp Austrāliju, Nīderlandi un Krievijas Federāciju par reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu. Vairāk nekā sešus gadus pēc traģiskā notikuma 298 upuri un viņu tuvinieki ir pelnījuši taisnīgumu. Eiropadome atbalsta visus centienus noskaidrot patiesību, panākt taisnīgumu un saukšanu pie atbildības, ievērojot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2166.

• Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 15. un 16. oktobris