"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 28. un 29. jūnijs
Galvenie rezultāti
Lauksaimniecība
Kopējās lauksaimniecības politikas reforma
Šā mēneša Padomes sanāksmes darba kārtības galvenais punkts bija kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma. Prezidentvalsts Portugāle aicināja ministrus pieņemt provizorisko vienošanos, kas par galvenajiem politiskajiem jautājumiem panākta ar Eiropas Parlamentu iestāžu sarunās ceturtdien un piektdien.
Pēc dažu galveno jautājumu apspriešanas, tostarp par vides pasākumiem un KLP sociālo dimensiju, ministri pieņēma ar Parlamentu panākto provizorisko vienošanos par trim regulām, kas veido KLP reformu kopumu. Tagad tiks veikts turpmākais tehniskais darbs, lai pabeigtu tiesību aktu izstrādi, un pēc tam EP deputāti tiks aicināti balsot par reformu paketi. Kad reformu būs pieņēmusi Padome, tā tiks iekļauta ES tiesību aktos.
Šodien esam vienojušies par līdz šim vērienīgāko KLP. Tā ir laba vienošanās lauksaimniekiem un Eiropai – tā stiprinās Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmu, padarot to ilgtspējīgāku un taisnīgāku visiem. Vienošanās paredz modernizētu KLP, kas atbalsta pārkārtošanos uz zaļāku un klimatam labvēlīgāku lauksaimniecību, palielina sociālo un darba tiesību ievērošanu un nodrošina, ka lauksaimnieki saglabā konkurētspēju, nevienu neatstājot novārtā.
Marija du Sēu Antūneša, Portugāles lauksaimniecības ministre
Ministri apsprieda situāciju lauksaimniecības tirgū savās attiecīgajās dalībvalstīs un aicināja Komisiju sniegt atbildes uz visiem bažas raisošajiem jautājumiem. Viņi atzinīgi novērtēja ES pārtikas nozares spēcīgo atlabšanu pēc pakāpeniskas pārtikas pakalpojumu atsākšanas un ar Covid-19 krīzi saistīto ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz personu pārvietošanos un preču apriti. Tomēr dažas dalībvalstis ziņoja par konkrētās nozarēs un reģionos konstatētām problēmām , kuras ietekmējušas ražotāju ienākumus. Starp tām bija “Brexit”, Āfrikas cūku mēris un putnu gripa, augstas dzīvnieku barības izmaksas un gadalaikam neraksturīgi aukstie laikapstākļi aprīļa sākumā.
Bioloģiskās kontroles līdzekļi
Ministri iesniedza Komisijai lūgumu veikt pētījumu par situāciju ES attiecībā uz bioloģiskās kontroles līdzekļu ieviešanu, izvērtēšanu, ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu. Viņi arī aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par iespējamiem pasākumiem, ja tas vajadzīgs, ņemot vērā pētījuma rezultātus.
Bioloģiskās kontroles līdzekļi ir ilgtspējīgs augiem kaitīgo organismu kontrolēšanas veids, kas var būt alternatīva ķīmisko produktu izmantošanai. Tomēr pašlaik starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības jautājumā, kāda ir to pieeja bioloģiskās kontroles līdzekļu novērtēšanai, izmantošanai un laišanai tirgū. Tāpēc saskaņotāka ES sistēma varētu palielināt šāda kaitēkļu kontrolēšanas veida pieejamību un garantēt tā drošu izmantošanu.
Ministri apmainījās viedokļiem par nepieciešamību noteikt konkrētu aizsardzības mērķi medus bitēm, pamatojoties uz jaunākajām Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) norādēm par pesticīdu lietošanas radīto risku. Jo īpaši viņi apsvēra Komisijas ieteikumu noteikt maksimālo pieļaujamo bišu saimju izmēru samazinājumu 10 % apmērā. Saskaņā ar ierosināto konkrēto aizsardzības mērķi dalībvalstīm būtu pienākums rīkoties, ja tiktu pierādīts, ka pesticīdu lietošanas dēļ medus bišu saimju izmērs ir sarucis par vairāk nekā 10 %. Komisija arī ierosināja uz visu ES attiecināt vienu un to pašu konkrēto aizsardzības mērķi. Kopumā ministri vienojās, ka ir nepieciešams noteikt vērienīgu ES mēroga konkrētu aizsardzības mērķi, lai aizsargātu medus bites no pesticīdiem. Viņi arī uzsvēra, ka novērtējumiem ir jābalstās uz zinātniskiem atklājumiem, kā arī tiem jābūt reāli īstenojamiem.
Taisnīgāka, zaļāka un vairāk uz veikumu balstīta ES lauksaimniecības politika (Infografika)
Zivsaimniecība
Regula par zivsaimniecības kontroli
Padome pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšanu. Šīs pārskatīšanas, ko Eiropas Komisija ierosināja 2018. gada maijā, mērķis ir modernizēt noteikumus par zvejas darbību uzraudzību, padarīt tos efektīvākus un iedarbīgākus un nodrošināt atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un citām ES politikas jomām. Tā ir pirmā lielā ES zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšana kopš 2009. gada. Padomes vispārējās pieejas pieņemšana paver ceļu iestāžu sarunām ar Eiropas Parlamentu.
Padomes nostājas izstrāde par zivsaimniecības kontroles regulu bija svarīga prezidentvalsts Portugāles prioritāte, un mēs esam ļoti apmierināti ar šodienas diskusiju rezultātiem. Ierosinātā vispārējā pieeja nodrošinās, ka zivsaimniecības kontroli var modernizēt un vienkāršot, vienlaikus saskaņojot to ar ES zivsaimniecības politiku.
Rikārdu Serrānu Santušs, Portugāles jūrlietu ministrs
Kopējā zivsaimniecības politika (KZP): pašreizējais stāvoklis un zvejas iespējas 2022. gadam
Komisija ministrus iepazīstināja ar savu ikgadējo paziņojumu par pašreizējo stāvokli kopējā zivsaimniecības politikā un par zvejas iespējām 2022. gadam. Šis paziņojums un tam sekojošā diskusija bija pirmais posms apspriešanās procesā par zvejas iespējām 2022. gadam, kas notiek starp dalībvalstīm, konsultatīvajām padomēm, ieinteresētajām personām un sabiedrību un ilgs līdz 2021. gada 31. augustam.
Citi jautājumi
Jūras telpiskās plānošanas direktīva
Ministri no Komisijas saņēma informāciju par to, kā tiek īstenota Jūras telpiskās plānošanas direktīva, kas stājās spēkā 2014. gada septembrī. Direktīvu piemēro 22 dalībvalstīm, kurās ir piekrastes reģioni, un termiņš tās transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2021. gada 31. marts. Ministri pateicās Komisijai par sniegto informāciju.
Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF)
Ministri no Komisijas saņēma informāciju par Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) plānošanu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību, ko rada publiskie ieguldījumi zivsaimniecībā un akvakultūrā. Komisija norādīja, ka fondam varētu būt izšķiroša nozīme Eiropas zvejniecības un akvakultūras nozaru atbalstīšanā; saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un Covid-19 pandēmijas ietekmi tās pašlaik piedzīvo sarežģītu laikposmu.
Ministri saņēma informāciju no Francijas, Īrijas un Spānijas delegācijām par pašreizējo situāciju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā saistībā ar zvejas attiecībām ar trešām valstīm reģionā. Viņi jo īpaši apsprieda sekas, ko rada Norvēģijas lēmums samazināt ES mencu kvotu Svalbāras apgabalā, kā arī Islandes un Fēru Salu vienpusēji noteiktās kvotas makrelēm Ziemeļjūrā.
Uztura bagātinātāji ES tirgū
Prezidentvalsts iepazīstināja ar ziņojumu par pašreizējo stāvokli saistībā ar noteikumiem, ko piemēro uztura bagātinātāju laišanai ES tirgū, un ierosināja vairākus iespējamos variantus pašreizējās situācijas uzlabošanai. Jo īpaši tā atsaucās uz vajadzību atjaunināt uztura bagātinātāju definīciju, vēl vairāk saskaņot nosacījumus par piekļuvi tirgum un palielināt patērētāju un profesionāļu informētību par šo produktu neatbilstīgas vai pārmērīgas lietošanas risku. Pēc šīs uzstāšanās dalībvalstis rīkoja viedokļu apmaiņu, kurā daudzas pauda atbalstu ziņojuma secinājumiem.
Vienotā rīcība pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un veselības aprūpē iegūtām infekcijām (JAMRAI)
Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Eiropas Vienoto rīcību pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem un veselības aprūpē iegūtām infekcijām (EU-JAMRAI) un ieskicēja turpmākos pasākumus šai rīcībai. Pēc šīs uzstāšanās vairāki ministri pauda atbalstu Komisijas priekšlikumam visās dalībvalstīs saskaņot noteikumus attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Prezidentvalsts noslēgumā uzsvēra apdraudējuma globālo aspektu un nepieciešamību rīkoties starptautiskā līmenī.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Austrija un Nīderlande ministrus iepazīstināja ar piezīmi, ko parakstījušas vairākas citas delegācijas, par jautājumu saistībā ar kažokzvēru audzēšanu Eiropas Savienībā. Viņi aicināja Eiropas Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai izbeigtu kažokzvēru audzēšanu Eiropā, un izklāstīja šā pieprasījuma iemeslus saistībā ar dzīvnieku labturību, ētiskiem apsvērumiem un sabiedrības veselībai radīto risku. Vairāki ministri uzstājās, paužot atbalstu šim priekšlikumam.
ES maksājumu aģentūru direktoru 49. konference
Prezidentvalsts sniedza ministriem informāciju par ES maksājumu aģentūru direktoru 49. konferenci, kas tiešsaistē notika 2021. gada 9. jūnijā. Sanāksmē piedalījās dalībvalstu delegācijas un Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas pārstāvji. Starp apspriestajiem tematiem bija KLP reforma, revīzija un ticamības nodrošināšana, FaST izmēģinājuma projekts, interešu konflikti un riska pārvaldība.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Reģionālie ekonomiskie pārskati lauksaimniecībā un statistika par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi
Prezidentvalsts sniedza ministriem jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli Padomes apspriedēs par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz reģionālajiem ekonomiskajiem pārskatiem lauksaimniecībā un uz statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi un uzsvēra, cik noderīgas šīs regulas būtu kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzīšanā un izvērtēšanā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ceturtā Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru konference
Komisija informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti ceturtajā Āfrikas Savienības (ĀS) un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru konferencē, kas notika 2021. gada 22. jūnijā. Pēc vairāku dalībvalstu pārstāvju izteikumiem prezidentvalsts noslēgumā izteica pateicību Komisijai un atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir konsolidēt un stiprināt politisko dialogu par lauksaimniecību ar partneriem Āfrikas reģionā.
Čehijas delegācija sniedza ministriem jaunāko informāciju par neseno dabas katastrofu Čehijā un no tās izrietošo smago kaitējumu lauksaimniecības nozarei. Tā aicināja ES sniegt finansiālu un cita veida palīdzību, lai palīdzētu risināt šo situāciju. Daudzas dalībvalstis pauda atbalstu Čehijas lūgumam un apliecināja savu solidaritāti.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):