Klimata pārmaiņas: ko dara ES

Klimatneitrāla ES no 2050. gada

ES valstis ir uzņēmušās juridiskas saistības cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārejot uz klimatneitrālu ekonomiku ar siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām līdz 2050. gadam.

2019. gada decembrī Eiropadomē sanākušie ES līderi vienojās par šo mērķi, un vēlāk Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu.

Mērķis izriet no saistībām attiecībā uz Parīzes nolīgumu, ko visas ES dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas.

• Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā

Kas ir klimatneitralitāte un neto nulles emisijas?

Klimatneitralitāte nozīmē, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada cilvēka darbība, piemēram, fosilā kurināmā dedzināšanas rezultātā radušās oglekļa dioksīda (CO₂) emisijas, atmosfērā tiek ievērojami samazinātas, tādējādi nodrošinot, ka klimata sistēma netiek ietekmēta.

Šīs grūti likvidējamās emisijas tiek kompensētas ar oglekļa piesaisti, jeb, CO₂ no atmosfēras tiek ekstrahēts vai nu dabiski ar veģetācijas vai mehānisku līdzekļu palīdzību.

Klimatneitrāla ekonomika ir tāda ekonomika, kurā ir sasniegts neto nulles emisiju rezultāts.

Kā ES valstis panāks klimatneitralitāti

Lai Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ES valstīm ir krasi jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un jāatrod veidi, kā kompensēt atlikušās un nenovēršamās emisijas.

Pēdējos gados un jo īpaši saskaņā ar Eiropas zaļo kursu ES ir noteikusi mērķus emisiju samazināšanai visās ekonomikas nozarēs un ir pieņēmusi tiesību aktus, lai šādus samazinājumus panāktu.

ES klimata mērķi

Tā kā klimata krīze pasliktinās un ekstrēmi laikapstākļu notikumi kļūst arvien biežāki un smagāki, ES valstis izvirza arvien vērienīgākus mērķus cīņai pret klimata pārmaiņām.

2008. gadā tika panākta vienošanās par pirmo ES mēroga mērķi klimata jomā – tajā ir noteikts mērķis līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES šo mērķi pārsniedza un 2020. gadā panāca samazinājumu par 32 %. Tas bija saistīts arī ar Covid-19 pandēmiju, tomēr dati liecina, ka 2019. gadā ES ar 25 % samazinājumu savu mērķrādītāju jau bija pārsniegusi.

2014. gadā Eiropas Savienība vienojās par mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 40 %. 2023. gadā ES palielināja savu 2030. gada mērķrādītāja vērienīguma līmeni: kopš Eiropas Klimata akta pieņemšanas ES valstīm ir juridisks pienākums līdz 2030. gadam emisijas samazināt vismaz par 55 %.

Padome 2026. gada martā pēc vienošanās ar Eiropas Parlamentu pieņēma grozīto Eiropas Klimata aktu, ieviešot saistošu starpposma mērķrādītāju 2040. gadam, proti, siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Šis jaunais mērķrādītājs ir būtisks solis ceļā uz ES ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tā kā Eiropas Klimata akts ir regula, tas ir tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs.

• 2040. gada klimata mērķrādītājs: Padome dod galīgo piekrišanu (paziņojums presei, 2024. gada 17. jūnijs)
• 2040. gada klimata mērķrādītājs: Padome un Parlaments vienojas par emisiju samazinājumu par 90 % (paziņojums presei, 2025. gada 10. decembris)
• 2040. gada klimata mērķrādītājs: Padome vienojas samazināt emisijas par 90 % (paziņojums presei, 2025. gada 5. novembris)

ES klimata politika un tiesību akti

Liela daļa ES nesenās klimata politikas ir Eiropas zaļā kursa rezultāts.

Eiropas Klimata akts ir galvenais Eiropas zaļā kursa tiesību akts un tajā mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir noteikts kā juridisks pienākums visām ES dalībvalstīm.

Nozīmīgs klimata tiesību aktu kopums ir pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas ietver vairākus tiesību aktus un paredz noteikumus un pasākumus, lai līdz 2030. gadam emisijas samazinātu vismaz par 55 %.

Tā kā, lai sasniegtu neto nulles emisiju rezultātu, ir būtiski jāpārveido pašreizējais ekonomikas modelis, klimata politika aptver visas ekonomikas nozares. Tālāk sniegti daži tādu pasākumu piemēri, kas īstenoti saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Klimata pasākumu piemēri

Atjaunīgās enerģijas veicināšana

Energoefektivitātes uzlabošana

Palielināta oglekļa piesaiste

Emisiju tirdzniecības reformēšana un paplašināšana

Videi draudzīgāks transports

Atbalsts iedzīvotājiem pārejā uz zaļāku ekonomiku

Virzība uz klimatneitralitāti

Kopš ES valstis ir vienojušās par pirmajiem klimata mērķiem, ES ir daudz paveikusi, lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu.

2024. gadā ES bija samazinājusi siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par vairāk nekā 37 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (par vairāk nekā 39 %, ja tiek izslēgta starptautiskā aviācija un kuģniecība).

Tomēr emisijas netiek samazinātas vienādā tempā visās nozarēs. Lai gan emisijas transporta nozarē palielinās, citās nozarēs salīdzinājumā ar 1990. gadu tās ir ievērojami samazinājušās: vislielākais samazinājums 57 % apmērā ir panākts enerģētikas nozarē.

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās

Zemāk redzamajā diagrammā ir parādītas ES siltumnīcefekta gāzu emisijas pa nozarēm miljardos tonnu CO₂ ekvivalenta, izņemot emisijas no starptautiskās aviācijas un kuģniecības un piesaistījumus (oglekļa piesaistītājus) no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora (ZIZIMM).

Skatīt arī