Klimatrīcība: Padome un Parlaments vienojas izveidot ES sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem

Šis paziņojums presei tika atjaunināts 2024. gada 8. martā, lai pievienotu tekstu, par kuru panākta vienošanās.

Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji šodien panāca provizorisku politisku vienošanos par regulu, ar ko izveido pirmo ES līmeņa sertifikācijas satvaru oglekļa pastāvīgiem piesaistījumiem, oglekļsaistīgai lauksaimniecībai un oglekļa uzglabāšanai produktos. Brīvprātīgais satvars ir paredzēts tam, lai atvieglotu un paātrinātu kvalitatīvu oglekļa piesaistes un augsnes emisiju samazināšanas darbību izvēršanu ES.

Kad regula stāsies spēkā, tā būs pirmais solis ceļā uz visaptveroša oglekļa piesaistes un augsnes emisiju samazināšanas satvara ieviešanu ES tiesību aktos un palīdzēs sasniegt ES vērienīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Eiropas Klimata aktā.

Šodien panāktā vienošanās ir provizoriska, gaidot oficiālu pieņemšanu abās iestādēs.

Galvenie vienošanās elementi

Regulas darbības joma

Regulā, ņemot vērā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) darbu, tiks iekļauta oglekļa piesaistījumu atvērtā definīcija, kas attiecas tikai uz atmosfēriskā vai biogēnā oglekļa piesaistījumiem. Tā aptvers šādas oglekļa piesaistes un emisiju samazināšanas darbības un nošķirs četrus atbilstošos vienību veidus:

• oglekļa pastāvīga piesaiste (atmosfēriskā vai biogēnā oglekļa uzglabāšana vairākus gadsimtus);
• oglekļa pagaidu uzglabāšana ilgtermiņa produktos (piemēram, koka būvniecības produktos), kas ilgst vismaz 35 gadus un ko var monitorēt uz vietas visā monitoringa periodā;
• oglekļa pagaidu uzglabāšana oglekļsaistīgas lauksaimniecības rezultātā (piemēram, mežu un augsnes atjaunošana, mitrāju apsaimniekošana, jūraszāļu pļavas);
• augsnes emisiju samazināšana (oglekļsaistīgas lauksaimniecības rezultātā), kas ietver oglekļa un dislāpekļa oksīda samazinājumus, kuri izriet no augsnes apsaimniekošanas; un darbības, kam kopumā ir jāsamazina oglekļa emisijas no augsnes vai jāpalielina oglekļa piesaistījumi no organiskās vielas (šādu darbību piemēri ir mitrāju apsaimniekošana, nulles apstrāde un segkultūras prakse, mēslošanas līdzekļu samazināta izmantošana apvienojumā ar augsnes apsaimniekošanas praksi utt.).

Salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu tas nozīmē regulas darbības jomas paplašināšanu, to attiecinot arī uz augsnes emisiju samazināšanu. Lai oglekļa pagaidu uzglabāšanu, kas izriet no oglekļsaistīgas lauksaimniecības, un augsnes emisiju samazināšanas darbības varētu sertificēt, tām ir jāilgst vismaz piecus gadus, un tās nedrīkst novest pie zemes iegādes spekulatīviem mērķiem, kas negatīvi ietekmē lauku kopienas.

Komisijai ir uzdots līdz 2026. gadam sagatavot ziņojumu par praktisko iespējamību sertificēt darbības, kuru rezultātā samazinās tādas emisijas, kas nav saistītas ar augsni (ogleklis un dislāpekļa oksīds). Ziņojuma pamatā būs izmēģinājuma sertifikācijas metodika attiecībā uz darbībām, kuras samazina lauksaimniecības emisijas, ko rada fermentācija gremošanas traktā un kūtsmēslu apsaimniekošana.

Regulas darbības jomā nav iekļautas darbības, kuru rezultātā nenotiek oglekļa piesaistīšana vai augsnes emisiju samazinājums, piemēram, atmežošanas novēršana vai atjaunīgās enerģijas projekti. Abi likumdevēji arī vienojās no oglekļa pastāvīgas piesaistes darbībām izslēgt uzlabotu ogļūdeņražu atguvi un skaidri precizēt, ka regulas darbības jomā ir iekļautas darbības un operatori jūras vidē.

Jaunie noteikumi attieksies uz darbībām, kuras norisinās ES. Tomēr, pārskatot regulu, Komisijai būtu jāapsver iespēja atļaut oglekļa ģeoloģisko uzglabāšanu kaimiņos esošajās trešās valstīs ar noteikumu, ka minētās valstis pieskaņojas ES vides un drošuma standartiem.

Sertifikācijas kritēriji un procedūra

Provizoriskā vienošanās saglabā Komisijas priekšlikumā ietverto prasību, ka oglekļa piesaistes darbībām – lai tās varētu sertificēt – ir jāatbilst šādiem četriem vispārējiem kritērijiem: kvantificēšana, papildīgums, ilgtermiņa uzglabāšana un ilgtspēja.

Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Komisija ar ekspertu grupas palīdzību izstrādās īpaši pielāgotas sertifikācijas metodikas dažādiem oglekļa piesaistes darbību veidiem, lai nodrošinātu oglekļa piesaistes kritēriju pareizu, saskaņotu un izmaksefektīvu īstenošanu. Abi likumdevēji ir veikuši dažas izmaiņas, lai precīzāk definētu to, uz kuru kritēriju pamata metodikas ir jāizstrādā, kā arī ir iekļāvuši norāžu sarakstu par to, kuras darbības vajadzētu noteikt par prioritārām.

Abi likumdevēji vienojās saglabāt sertifikācijas procesa galvenos elementus un sertifikācijas brīvprātīgo raksturu, bet iekļāva papildu skaidrojumu par to, kā sertifikācijas process darbojas.

Attiecībā uz oglekļsaistīgas lauksaimniecības ilgtspēju – abi likumdevēji ir pievienojuši norādījumus par to, kā ilgtspējas mērķi ir jāsaprot, un ir paredzējuši, ka oglekļsaistīgas lauksaimniecības darbībai vienmēr ir jārada vismaz līdzieguvums biodaudzveidībai (tostarp augsnes veselība un zemes degradācijas novēršana).

Attiecībā uz oglekļsaistīgas lauksaimniecības darbībām – provizoriskā vienošanās dod dalībvalstīm iespēju sniegt konsultācijas lauksaimniekiem par pieteikšanās procedūru un ļauj nodrošināt sinerģiju starp kopējās lauksaimniecības politikas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu (ZGIS) un informāciju, kas iegūta sertifikācijas procesā saskaņā ar šo satvaru.

Oglekļa neto ieguvums

Sertificētas oglekļa piesaistes un augsnes emisiju samazināšanas darbības radīs attiecīgas vienības (viena vienība ir vienāda ar vienu metrisko tonnu CO₂ ekvivalenta sertificētam neto ieguvumam, kas gūts ar kādu no oglekļa piesaistes vai augsnes emisiju samazināšanas darbībām).

Abi likumdevēji arī ir vienojušies paredzēt to, ka sertificētās vienības var izmantot tikai ES klimata mērķiem un nacionāli noteiktajam devumam (NND), un tās nedrīkst sniegt ieguldījumu trešo valstu NND un starptautiskajās atbilstības shēmās. Šie noteikumi, tostarp par attiecīgajām korekcijām, tiks pārskatīti 2026. gadā.

Monitorings un atbildība

Regulā ir noteikti skaidri monitoringa pienākumi un noteikumi par operatoru atbildību. Sarunu vedēji vienojās nošķirt darbības periodu un monitoringa periodu (kas vienmēr aptver vismaz darbības periodu) un precizēja, ka operatori būs atbildīgi par visu to apvērses (t. i., CO₂ izplūdes atpakaļ atmosfērā) gadījumu risināšanu, kuri monitoringa periodā izriet no oglekļa piesaistes darbības.

Vienošanās tekstā Komisija tiek aicināta paredzēt skaidrus atbildības mehānismus, kad tā izstrādā sertifikācijas metodikas. Atbildības mehānismiem būtu jārisina apvērses gadījumi un sekas, ko rada nepilnīgs vai pārtraukts monitorings un operatoru neatbilstība monitoringa periodā. Tie var ietvert kolektīvus buferus vai oglekļa piesaistes vienību kontus un sākotnējās apdrošināšanas mehānismus.

ES reģistrs

Tekstā, par kuru vienojušies abi likumdevēji, Komisija tiek aicināta – četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā – izveidot kopīgu un pārredzamu elektronisku ES mēroga reģistru, lai informāciju par sertifikāciju un vienībām, tostarp atbilstības sertifikātus un sertifikācijas revīziju kopsavilkumus, darītu publiski pieejamu un piekļūstamu. Līdz tam saskaņā ar satvaru sertifikācijas shēmām ir jānodrošina publiski reģistri, kuru pamatā ir automatizētas un sadarbspējīgas sistēmas. Abi likumdevēji arī ieviesa noteikumus par ES reģistra finansēšanu; to finansēs no ikgadējām fiksētām lietotāju maksām, kuras ir samērīgas ar reģistra izmantošanu.

Turpmākie pasākumi

Provizoriskā vienošanās tagad tiks iesniegta apstiprināšanai dalībvalstu pārstāvjiem Padomē (Pastāvīgo pārstāvju komitejai) un Parlamenta Vides komitejai. Ja to apstiprinās, teksts pēc juristu lingvistu pārskatīšanas būs oficiāli jāpieņem abām iestādēm, pirms tas var tikt publicēts ES "Oficiālajā Vēstnesī" un stāties spēkā.

Vispārīga informācija

Lai gan ES prioritāte attiecībā uz klimatrīcību ir strauja SEG emisiju samazināšana, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, tai būs arī jākompensē atlikušās grūti samazināmās emisijas, palielinot oglekļa piesaistījumus no atmosfēras. Kā pirmo soli ceļā uz oglekļa piesaistes shēmu turpmāku integrāciju ES klimata politikā Eiropas Komisija 2022. gada 30. novembrī ierosināja regulu, ar ko izveido brīvprātīgu ES mēroga satvaru augstas kvalitātes oglekļa piesaistījumu sertificēšanai.

Priekšlikuma mērķis ir stimulēt oglekļa piesaistes tehnoloģiju un ilgtspējīgu oglekļsaistīgas lauksaimniecības risinājumu izstrādi. Tā mērķis ir arī radīt jaunas ienākumu iespējas nozarēm, kas ievieš oglekļa piesaistes tehnoloģijas vai izstrādā ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanas produktus, un zemes apsaimniekotājiem, kuri iesaistās inovatīvā oglekļsaistīgas lauksaimniecības praksē. Šajā nolūkā priekšlikumā ir izklāstīti skaidri un uzticami noteikumi ES līmenī par oglekļa piesaistījumu kvantificēšanu, monitoringu un verifikāciju.

Padome 2023. gada 17. novembrī pieņēma savu sarunu pilnvarojumu Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī, savukārt Eiropas Parlaments savu nostāju panāca 2023. gada 21. novembrī.

• Provizoriska vienošanās par Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Klimatneitralitāte: Padome ir gatava sākt sarunas ar Parlamentu par ES sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (paziņojums presei, 2023. gada 17. novembris)
• Oglekļa piesaistījumi (vispārīga informācija)
• Klimatneitralitāte (vispārīga informācija)