Skaidrojumi

Pārtikas izšķērdēšana lieki noslogo dabas resursus un ietekmē pārtikas nodrošinājumu. ES noteikumu mērķis ir novērst un samazināt pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu.

Bioloģiskā lauksaimniecība pārtiku ražo, izmantojot dabīgas metodes, kuru ietekme uz vidi ir neliela. ES vēlas, lai līdz 2030. gadam 25 % no tās lauksaimniecības zemes būtu bioloģiski apsaimniekota, un tai ir skaidri noteikumi, kas atbalsta šā mērķa sasniegšanu.

Lai stiprinātu ES ilgtermiņa konkurētspēju, ir nepieciešami vienkāršāki noteikumi. ES sekmīgi turpina darbu pie tiesību aktu vienkāršošanas vairākās jomās, vienlaikus arī neatkāpjoties no saviem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides mērķiem.

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES klimata mērķa sasniegšana, proti, līdz 2030. gadam samazināt ES emisijas vismaz par 55 %, ir juridisks pienākums. ES dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu tiesību aktu, lai sasniegtu un panāktu šo mērķi, proti, ka ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla.

ES ir apņēmusies aizsargāt mežus un uzlabot to spēju izturēt klimata un vides problēmas.

ES veicina ilgtspējīgu un ekoloģisku praksi pārtikas sistēmās, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību un vienlaikus uzlabotu pārtikas nozares noturību.

ES un “Mercosur” attiecības balstās uz diviem nolīgumiem modernizētā un visaptverošā partnerībā, kas aptver politisko dialogu un tirdzniecības sadarbību. ES ir arī ieviesusi konkrētus noteikumus, lai aizsargātu savu lauksaimniecības nozari.

ES valstis strādā pie tā, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nodrošina pārtikas nodrošinājumu, veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību un atbalsta lauku apvidus.

Daba ir mūsu dzīvības pamats, tomēr tās stāvoklis pasliktinās. ES Dabas atjaunošanas aktā pirmo reizi nosaka saistošus mērķrādītājus ekosistēmu, dzīvotņu un sugu atjaunošanai.