Rūpnieciskās emisijas

Kas ir rūpnieciskās emisijas?

Rūpnieciskie procesi un darbības rada tādu piesārņotāju kā slāpekļa oksīds, amonjaks, dzīvsudrabs un oglekļa dioksīds emisijas, kas piesārņo ūdeni, gaisu un augsni un kaitē cilvēka veselībai, videi un dabai.

Elektroenerģijas ražošana, atkritumu apstrāde un apsaimniekošana, lopkopība vai cementa ražošana ir piemēri rūpnieciskām darbībām, kuru rezultātā vidē nonāk piesārņotāju emisijas.

Piesārņotāju nokļūšana vidē var nelabvēlīgi ietekmēt veselības stāvokli, piemēram, izraisīt astmu, bronhītu, vēzi un sirds mazspēju. Tiek uzskatīts, ka emisijas katru gadu izraisa tūkstošiem priekšlaicīgas nāves gadījumu.

Saskaņā ar 2017. gada aplēsēm rūpniecisko emisiju kaitējums cilvēka veselībai un videi katru gadu rada kopējos zaudējumus 277 līdz 433 miljardu EUR apmērā.

Kā ES valstis risina rūpniecisko emisiju problēmu?

ES ir izstrādājusi noteikumus rūpnieciskā piesārņojuma novēršanai.

Rūpniecisko emisiju direktīva ir galvenais ES tiesību akts, kura mērķis ir novērst un samazināt piesārņojumu no lielām rūpnieciskām iekārtām, tostarp lopkopības iekārtām, Eiropas Savienībā.

Vispārējais mērķis ir palīdzēt aizsargāt ekosistēmas un cilvēka veselību.

Noteikumu mērķis ir:

• novērst un kontrolēt Eiropas lielāko rūpniecisko iekārtu radītās emisijas gaisā, ūdenī un augsnē,
• līdz minimumam samazināt resursu izmantošanu,
• uzlabot procesu efektivitāti,
• veicināt aprites ekonomikas praksi,
• novērst atkritumu rašanos un nodrošināt atkritumu kontroli.

Direktīva attiecas uz vairāk nekā 50 000 iekārtām, kuras atrodas ES valstīs un kuras kopā rada 20 % no visiem piesārņotājiem gaisā un ūdenī un 40 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES (šis skaits var palielināties pēc 2024. gadā pieņemtās direktīvas pārskatīšanas).

Rūpnieciskās darbības, ko reglamentē ES noteikumi, ietver elektrostacijas, rafinētavas, atkritumu apstrādi un incinerācijas stacijas, metālu, cementa, stikla, ķimikāliju, celulozes un papīra, pārtikas un dzērienu ražošanu, kā arī cūku un mājputnu intensīvu audzēšanu.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju jautājums tiek risināts arī ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas palīdzību.

• "Gatavi mērķrādītājam 55 %": ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma (infografika)

Kā darbojas Rūpniecisko emisiju direktīva?

ES noteikumi paredz, ka lielām rūpnieciskām un lopkopības iekārtām ir jāziņo par savu vidisko sniegumu un jāveic tā monitorings, kā arī jācenšas kontrolēt savas emisijas.

Rūpniecisko emisiju direktīvā norādītajiem rūpniecisko iekārtu operatoriem ekspluatācijas atļauju piešķir tās valsts iestāde, kurā tie atrodas.

Emisiju robežvērtības attiecībā uz piesārņojošām vielām, ko emitē iekārtas, ir noteiktas atļaujās un balstītas uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP). LPTP definē Komisija sadarbībā ar ekspertiem no dalībvalstīm, nozares un vides organizācijām.

Atļaujās jāņem vērā iekārtas vispārējais vidiskais sniegums, kas cita starpā ietver emisijas gaisā, ūdenī un augsnē, atkritumu rašanos, izejvielu izmantošanu un energoefektivitāti.

ES valstīm vismaz reizi trijos gados ir jāorganizē pārbaudes uz vietas, izmantojot uz risku balstītus kritērijus.

Valsts iestādēm ir jādara publiski pieejama informācija par

• atļaujām un pieteikumiem,
• monitoringa rezultātiem.

Eiropas Rūpniecisko emisiju portālu izmanto, lai vāktu datus par rūpnieciskajām emisijām un iepazīstinātu ar šiem datiem.

• Eiropas Rūpniecisko emisiju portāls

Kas Rūpniecisko emisiju direktīvā mainīsies?

Komisijas veiktajā novērtējumā par Rūpniecisko emisiju direktīvas ietekmi tika konstatēts, ka ES noteikumiem ir bijusi svarīga nozīme rūpniecības radīto piesārņotāju emisiju samazināšanā, jo īpaši gaisā. Tomēr pētījumā apliecinājās, ka šo noteikumu ieguldījums dekarbonizācijā un aprites ekonomikā ir bijis ierobežotāks.

Komisija 2022. gada aprīlī nāca klajā ar priekšlikumiem atjaunināt un modernizēt noteikumus par rūpnieciskajām emisijām (grozījumi Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām un Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem).

Mērķis ir pārskatīt pašreizējos noteikumus, lai tos pielāgotu ES klimatiskajām iecerēm un piesārņojuma novēršanas mērķiem, kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā. Galīgais mērķis ir veicināt lielu agroindustriālo iekārtu padziļinātu pārveidi, lai līdz 2050. gadam panāktu nulles piesārņojuma, apritīgu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku.

Pārskatīšanas galvenie aspekti

Pārskatīšanas galvenie elementi ir šādi:

• tiesību aktos iekļaut lielāku skaitu rūpniecisko iekārtu,
• uzlabot atļauju efektivitāti,
• samazināt administratīvās izmaksas,
• palielināt informācijas pieejamību, pārredzamību un sabiedrības līdzdalību,
• sniegt lielāku atbalstu revolucionārām tehnoloģijām un citām inovatīvām pieejām.

Jaunie noteikumi paplašinās noteikumu tvērumu, attiecinot tos arī uz:

• lielāku skaitu lielu intensīvākas lopkopības saimniecību, kurās audzē cūkas un mājputnus, bet ne liellopus,
• ieguves rūpniecību,
• lielām bateriju ražošanas iekārtām.

Dalībvalstīm būs jāievieš efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas pret tiem, kuri pārkāpj direktīvas īstenošanai pieņemtos pasākumus. Turklāt tām būs jānodrošina, ka cilvēkiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju, ja kaitējums viņu veselībai ir radies valsts noteikumu, ar kuriem transponē direktīvu, pārkāpuma rezultātā.

Atļaujas rūpnieciskajām iekārtām tagad tiks izsniegtas elektroniski, izmantojot e-atļauju sistēmu, kas jāizveido ne vēlāk kā 2035. gadā. Tā padarīs atļauju piešķiršanas procedūras vienkāršākas un efektīvākas. Atļaujās kompetentās iestādes noteiks saistošas vidiskā snieguma robežvērtības (EPLV) attiecībā uz iekārtu izveidi un ekspluatāciju.

Jaunajos noteikumos būs arī noteikta prasība Komisijai līdz 2028. gadam un pēc tam reizi piecos gados izvērtēt direktīvas īstenošanu. Turklāt varēs veikt pārskatīšanu attiecībā uz importētiem lauksaimniecības produktiem no trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz šiem produktiem ir ievēroti tādi paši vides standarti kā ES spēkā esošie vides standarti.

Rūpniecisko emisiju noteikumu pārskatīšana attiecas arī uz regulu par rūpniecisko iekārtu vidisko datu ziņošanu (EK Nr. 166/2006). Jaunie noteikumi aizstās Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru (E-PRTR) ar Eiropas Rūpniecisko emisiju portālu.

ES valstis 2023. gada martā Padomē vienojās par kopēju sarunu nostāju – "vispārēju pieeju" – attiecībā uz direktīvas pārskatīšanu, pamatojoties uz Komisijas 2022. gada marta priekšlikumu. Vēlāk jūnijā Padome panāca vienošanos attiecībā uz regulu par Rūpniecisko emisiju portālu.

Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada novembrī panāca provizorisku vienošanos trialogos par pārskatītajiem noteikumiem gan attiecībā uz direktīvu, gan emisiju portālu.

Jaunos noteikumus Padome pieņēma 2024. gada aprīlī.

• Rūpnieciskās emisijas: Padome apstiprina atjauninātus noteikumus, lai labāk aizsargātu vidi (paziņojums presei, 2024. gada 12. aprīlis)
• Rūpnieciskās emisijas: Padome un Parlaments vienojas par jauniem noteikumiem, lai samazinātu kaitīgās emisijas, ko rada rūpniecība, un uzlabotu sabiedrības piekļuvi informācijai (paziņojums presei, 2023. gada 29. novembris)
• Eiropas zaļais kurss: Padome vienojas, ka rūpnieciskajām iekārtām jāsniedz labāki dati par to emisijām vidē (paziņojums presei, 2023. gada 7. jūnijs)
• Padome panāk vienošanos par grozījumiem Rūpniecisko emisiju direktīvā (paziņojums presei, 2023. gada 16. marts)

Skatīt arī