Kāds ir dabas stāvoklis ES?
Eiropas Savienība jau sen ir atzinusi, ka ir jāaizsargā daba un biodaudzveidība: pirmais tiesību akts – Putnu direktīva – tika pieņemts 1979. gadā, kam sekoja vairāki citi tiesību akti un finansēšanas programmas. Neraugoties uz šiem centieniem, ES dabas stāvoklis ir būtiski pasliktinājies.
Padome ir pieņēmusi Dabas atjaunošanas aktu, kura mērķis ir panākt, lai daba un sugas atjaunotos līdz labam stāvoklim. Šajā aktā ir noteikti saistoši mērķrādītāji attiecībā uz galvenajām ekosistēmām, dzīvotnēm un tajās mītošajām sugām.
Satraucošs skats uz nākotni
Eiropas Vides aģentūras jaunākais, 2025. gada, izvērtējums raisa satraukumu par ES dabu, jo īpaši par dzīvotnēm, kurās mīt visdažādākie dzīvnieki un augi.
Vissliktākajā stāvoklī ir kūdrāji un kāpas
Horizontālu joslu diagramma, kurā procentuāli atainots to piecu dzīvotņu stāvoklis, kas no 2013. līdz 2018. gadam bija ļoti sliktā vai sliktā stāvoklī: kūdrāji (augstie purvi, muklāji un dumbrāji), kāpas, piekrastes dzīvotnes, meži un zālāji. Šīs dzīvotnes tiek monitorētas saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu.
Vairāk nekā 80 % no visu piecu dzīvotņu platības ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī:
- kūdrāji: 52 % ļoti sliktā stāvoklī, 36 % sliktā stāvoklī,
- kāpas: 52 % ļoti sliktā stāvoklī, 34 % sliktā stāvoklī,
- piekrastes dzīvotnes: 42 % ļoti sliktā stāvoklī, 44 % sliktā stāvoklī,
- meži: 31 % ļoti sliktā stāvoklī, 54 % sliktā stāvoklī,
- zālāji: 49 % ļoti sliktā stāvoklī, 33 % sliktā stāvoklī.
Pasliktinoties to dzīvotņu stāvoklim, kurās mājo visdažādākie dzīvnieki un augi, un arī citu iemeslu un apdraudējumu dēļ samazinās arī sugu skaits.
38 % zivju populāciju ir ļoti sliktā stāvoklī
Horizontālu joslu diagramma, kurā procentuāli atainots to piecu dzīvnieku un augu grupu stāvoklis, kas no 2013. līdz 2018. gadam bija ļoti sliktā vai sliktā stāvoklī. Šie dzīvnieki un augi tiek monitorēti saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu. Vissliktākajā stāvoklī ir zivis – vairāk nekā 80 % ir ļoti sliktā vai sliktā stāvoklī.
Procentuālie rādītāji ir šādi:
- zivis: 38 % ļoti sliktā stāvoklī, 44 % sliktā stāvoklī,
- sūnas un citi nevaskulāri augi: 22 % ļoti sliktā stāvoklī, 52 % sliktā stāvoklī,
- gliemenes, gliemeži un citi gliemji: 30 % ļoti sliktā stāvoklī, 34 % sliktā stāvoklī,
- kukaiņi un citi posmkāji: 24 % ļoti sliktā stāvoklī, 39 % sliktā stāvoklī,
- vardes un citi abinieki: 21 % ļoti sliktā stāvoklī, 40 % sliktā stāvoklī.
Stāvoklis pasliktinās. Trešās daļas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošu ES dzīvotņu un sugu stāvoklis joprojām pasliktinās. Augšupejoša tendence ir vērojama tikai 9 % dzīvotņu un 6 % sugu, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.
Dažas no apdraudētajām un izzūdošajām sugām Eiropas Savienībā:
Donavas lasis
ādainais bruņrupucis
Rumānijas kāmis
Uzturdrošības apdraudējums
Dabai ir būtiska loma pārtikas ražošanā. No apputeksnētājkukaiņiem ir tiešā veidā atkarīga ES ikgadējā lauksaimnieciskā izlaide teju 5 miljardu EUR vērtībā. Tomēr aptuveni 50 % no teritorijām, kurās ES tiek audzēti no apputeksnētājkukaiņiem atkarīgi kultūraugi, piemēram augļu koki, nav nodrošināti apputeksnētājiem piemēroti apstākļi, piemēram, ligzdošanas vietas.
Tādēļ visbiežāk sastopamo apputeksnētāju – bišu un tauriņu – stāvoklis ES ir ļoti slikts.
Kopš 1991. gada ir izmiruši vairāk par 50 % zālāju tauriņu
Diagrammā ir atainots zālāju tauriņu rādītājs, kas Eiropā ir viens no biodaudzveidības stāvokļa rādītājiem. Tās pamatā ir Eiropas zālājiem raksturīgo 17 tauriņu sugu populācija, kas tiek monitorēta visā ES.
Diagramma, kurā redzams zālāju tauriņu indekss no 1991. līdz 2023. gadam un kur 2000. gadā indekss ir 100 punkti. Indekss liecina par tauriņu populāciju samazināšanos par 50,4 % laikposmā no 1991. gada (indekss – 114,86) līdz 2023. gadam (indekss – 56,95). Lielākā daļa šā krituma notika laikposmā līdz 2007. gadam (indekss – 73,51), bet kopš tā laika indekss ir samazinājies lēnāk.
Lauku putnu populācija kopš 1990. gada ir samazinājusies par 42 %
Putni ir arī apputeksnētāji. Tā kā putni izjūt vides pārmaiņas, tie labi parāda ekosistēmas veselību. No 1990. līdz 2023. gadam lauku putnu populācija ES ir krasi samazinājusies.
Ilustrācija, kurā redzami putni, un slīdnis, kuru var virzīt pa labi un pa kreisi pāri putnu attēliem. Slidinot pa kreisi, putnu skaits samazinās, un paliek redzami tikai to silueti. Vienlaikus parādās uz leju vērsta bulta un cipars "42 %", kas rāda, cik liels ir lauku putnu samazinājums kopš 1990. gada.
Daži no lauku putniem, kuru skaits samazinās:
mazā sīga
melnā puskuitala
parastā ūbele
Skatīt arī
Dabas atjaunošana
Biodaudzveidība
Dabas aizsardzība
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 24. jūlijs