Pārtikas izšķērdēšana
Pārtikas izšķērdēšana lieki noslogo dabas resursus un ietekmē pārtikas nodrošinājumu. ES noteikumu mērķis ir novērst un samazināt pārtikas zudumus un pārtikas izšķērdēšanu.
Pārtikas izšķērdēšanas ietekme
Pārtikas izšķērdēšana un pārtikas zudumi jeb pārtikas zaudēšana, pirms tā nonāk pie patērētājiem, ir globāla problēma. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem aptuveni viena trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas kādā pārtikas piegādes ķēdes posmā iet zudumā vai tiek izšķērdēta.
ES ik gadu tiek izšķērdēti vairāk nekā 59 miljoni tonnu pārtikas, kas atbilst 132 kg pārtikas uz vienu cilvēku.
Kur pārtika tiek izšķērdēta
Vairāk nekā pusi no izšķērdētās pārtikas apjoma ES rada mājsaimniecības. Šis apjoms ir gandrīz divreiz lielāks par ražošanas vai pārstrādes laikā izšķērdētās pārtikas apjomu. Grafikā attēlots izšķērdētās pārtikas daudzums pa nozarēm, pamatojoties uz kopējo rādītāju 132 kg izšķērdētas pārtikas uz vienu iedzīvotāju.
Sektoru diagramma, kurā parādīts, kā notiek pārtikas izšķērdēšana, pamatojoties uz kopējo rādītāju 132 kg uz vienu iedzīvotāju:
- 72 kg: mājsaimniecības
- 25 kg: pārstrāde
- 15 kg: restorāni un ēdināšanas pakalpojumi
- 11 kg: mazumtirdzniecība un izplatīšana
- 10 kg: ražošana
Avots: Eurostat 2024, dati par 2022. gadu
Efektivitātes trūkums pārtikas piegādes ķēdē un patēriņā būtiski ietekmē vidi, ekonomiku un sabiedrību.
Pārtikas izšķērdēšanas galvenā ietekme
Vide
Pārtikas izšķērdēšana rada 16 % no kopējām ES pārtikas sistēmas siltumnīcefekta gāzu emisijām
Ekonomika
Pārtikas izšķērdēšanas dēļ katru gadu tiek zaudēti līdz 132 miljardiem EUR
Sabiedrība
Gandrīz 33 miljoni cilvēku ES ik pārdienas nevar atļauties pilnu ēdienreizi, kamēr tajā pašā laikā tiek izšķērdēts tonnām pārtikas.
Kā ES risina pārtikas izšķērdēšanas problēmu
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi: līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāja līmenī, kā arī samazināt pārtikas zudumus ražošanas procesā un piegādes ķēdēs.
Lai paātrinātu rīcību šī mērķa sasniegšanai, ES ir ieviesusi konkrētus pasākumus pārtikas zudumu un izšķērdēšanas ierobežošanai.
ES Atkritumu pamatdirektīvā ir noteikta prioritāšu secība darbībām, kuru mērķis ir samazināt zudumus un izšķērdēšanu. Novēršana ir pirmais pasākums, kas dalībvalstīm būtu jāīsteno. Ja novēršana nav iespējama, ES dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi pārtikas atkalizmantošanai, reciklēšanai vai izmantošanai citos nolūkos.
Prioritāšu secība zudumu un izšķērdēšanas samazināšanai
1. NOVĒRST: jau sākotnēji izvairīties no pārtikas zudumiem un pārtikas izšķērdēšanas
2. ATKALIZMANTOT: atkalizmantot pārtikā, veicot pārdali un ar pārtikas banku starpniecību, vai izmantot dzīvnieku barībai
3. RECIKLĒT: atgūt blakusproduktus un atkārtoti izmantot barības vielas, piemēram, kompostam
4. REĢENERĒT: sadedzināt, lai reģenerētu enerģiju
ES Atkritumu pamatdirektīva nosaka dalībvalstu pienākumu
- mazināt ražošanas un izplatīšanas laikā zaudētās pārtikas apjomu,
- mazināt pārtikas izšķērdēšanu mājsaimniecībās,
- veicināt pārtikas ziedošanu,
- uzraudzīt un novērtēt, kā tiek īstenoti ES pasākumi pārtikas izšķērdēšanas novēršanai.
Citi pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, ietver arī pārtikas produktu pārpalikumu pārstrādāšanu, piemēram, dzīvnieku barībā vai kompostā.
Pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītāji
Eiropas Komisija 2023. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt ES Atkritumu pamatdirektīvu. Pārskatīšanā ir iekļauti jauni juridiski saistoši mērķrādītāji 2030. gadam attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu.
Padome 2024. gada jūnijā vienojās par savu nostāju sarunās ar Eiropas Parlamentu par ierosinātajiem mērķrādītājiem.
Likumdevēji 2025. gada februārī panāca provizorisku vienošanos. Tajā iekļauti turpmāk minētie mērķi pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 19. februāris