Skaidrojumi

Kā ES palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām globālā mērogā? ES un tās valstis nodrošina lielāko klimatfinansējuma daļu pasaulē.

Daba ir mūsu dzīvības pamats, tomēr tās stāvoklis pasliktinās. ES Dabas atjaunošanas aktā pirmo reizi nosaka saistošus mērķrādītājus ekosistēmu, dzīvotņu un sugu atjaunošanai.

ES strādā pie Eiropas bateriju ilgtspējīgas un apritīgas vērtības ķēdes. Jauni kopīgi noteikumi Eiropas Savienībai nodrošinās konkurētspēju ilgtspējīgu bateriju tirgos.

Ierosināto jauno noteikumu mērķis ir palielināt CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājus jauniem vieglajiem automobiļiem un furgoniem un nodrošināt, lai autobūves nozare veicinātu ES klimata mērķu sasniegšanu.

Reformētās, 2023.–2027. gadam noteiktās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir panākt, lai lauksaimniecība Eiropas Savienībā kļūtu taisnīgāka, zaļāka un būtu vairāk vērsta uz rezultātiem.

Augsnei ir būtiska nozīme attiecībā uz galvenajiem pakalpojumiem, ko sniedz daba, piemēram, pārtiku un tīru ūdeni. Veselīga augsne ir nepieciešama cilvēku veselībai un labklājībai.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir izveidot tīrāku, veselīgāku un klimatneitrālu Eiropu, pārveidojot to, kā mēs ražojam un patērējam.

ES politikas “No lauka līdz galdam” galvenais mērķis ir padarīt Eiropas pārtiku veselīgāku un ilgtspējīgāku.

Zemes resursi nav bezgalīgi. Aprites ekonomika padara produktu un materiālu izmantošanu ilgtspējīgāku un sniedz ES iespēju kļūt konkurētspējīgākai.

Veselīga daba un augsne ir svarīgas ne tikai biodaudzveidībai, bet arī CO2 emisiju uztveršanai un noturībai pret klimata pārmaiņām. Tāpēc ES strādā pie tā, lai aizsargātu ekosistēmas un dabiskās dzīvotnes.