Plāns “REPowerEU”: enerģētikas politika ES valstu atveseļošanas un noturības plānos

Kas ir plāns “REPowerEU”?

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir postoši ietekmējis Ukrainu. Tas ir arī smagi ietekmējis ES ekonomiku un sabiedrību. ES līderi 2022. gada martā vienojās pakāpeniski izbeigt ES atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa:

• ātrāk mazinot vispārējo atkarību no fosilā kurināmā,
• dažādojot piegādes un maršrutus,
• turpinot attīstīt ES ūdeņraža tirgu,
• paātrinot atjaunīgo energoresursu attīstību,
• uzlabojot Eiropas elektroenerģijas un gāzes tīklu starpsavienojumus,
• pastiprinot ES situatīvo plānošanu attiecībā uz piegādes drošību,
• uzlabojot energoefektivitāti un veicinot apritīgumu.

• Valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme, 2022. gada 10. un 11. marts, Versaļa

Viņi aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar plānu, kā strauji samazināt ES pārmērīgo atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Komisija 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar plānu “REPowerEU”.

Papildus ES stratēģiskās autonomijas stiprināšanai enerģētikas nozarē plāna uzmanības centrā ir atbalsts pārejai uz tīru enerģiju un spēku apvienošana noturīgākas energosistēmas nodrošināšanai.

“REPowerEU” ir plāns, kura mērķis ir panākt:

• enerģijas ietaupījumu,
• tīras enerģijas ražošanu,
• ES enerģijas piegāžu dažādošanu,
• investīciju un reformu pārdomātu apvienošanu.

Plāna “REPowerEU” pamatā ir paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pilnīga īstenošana. Paketē ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu.

Kā ES valstis īsteno plānu “REPowerEU”?

ES valstis savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (ANP) saskaņā ar “Next Generation EU” papildus iekļauj konkrētas nodaļas, lai finansētu svarīgākās investīcijas un reformas, kas palīdzēs sasniegt “REPowerEU” mērķus. Šie mērķi cita starpā ir enerģijas ietaupījums, enerģijas piegāžu dažādošana un atjaunīgo energoresursu paātrināta ieviešana.

Konkrēti, reformas un investīcijas būtu jākoncentrē uz šādām darbībām:

• uzlabot enerģētikas infrastruktūru un objektus, lai nodrošinātu tūlītējas ar gāzes, tostarp ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), piegādes drošību saistītās vajadzības un jo īpaši nodrošinātu piegādes dažādošanu visas ES interesēs,
• veicināt ēku energoefektivitāti,
• panākt rūpniecības dekarbonizāciju,
• palielināt ilgtspējīga biometāna un atjaunīgā vai nefosilā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu,
• palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izmantošanu,
• novērst enerģētisko nabadzību,
• stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu,
• pievērsties iekšējo un pārrobežu enerģijas pārvades un sadales nepietiekamajai caurlaides spējai un atbalstīt bezemisiju transportu un tā infrastruktūru, tostarp dzelzceļu,
• atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu.

“REPowerEU” nodaļās ir aprakstītas jaunas reformas un investīcijas, kas tiek īstenotas, sākot ar 2022. gada 1. februāri, un/vai pieņemtajos ANP jau iekļauto reformu un investīciju paplašinātie aspekti, norādot to starpposma rādītājus un mērķrādītājus.

Komisija 2022. gada maijā ierosināja nepieciešamos grozījumus Atveseļošanas un noturības mehānisma regulā. Padome un Parlaments 2022. gada decembrī panāca politisku vienošanos par “REPowerEU” finansēšanu, ļaujot ES valstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos papildus iekļaut īpašas nodaļas. Padome 2023. gada 21. februārī oficiāli pieņēma grozošo regulu.

• ES atveseļošanas plāns: Padome pieņem “REPowerEU” (paziņojums presei, 2023. gada 21. februāris)

Kā tiek finansēts plāns “REPowerEU”?

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir galvenais “REPowerEU” finansējuma avots. Konkrēti, “REPowerEU” nodaļas galvenokārt tiek finansētas no atlikušajiem aizdevumiem, kuru apjoms ir 225 miljardi EUR.

Dalībvalstīm ir jānodrošina sinerģija un papildināmība starp pasākumiem, kas jau tiek finansēti no ANM, un iniciatīvām, kuras tiek atbalstītas no citiem valsts vai ES fondiem.

Dalībvalstis var lūgt priekšfinansējumu apmērā līdz 20 % no “REPowerEU” nodaļām piešķirtajiem līdzekļiem, un tas tiek izmaksāts ne vairāk kā divās daļās.

Finansējumu dotācijām līdz 20 miljardu EUR apmērā nodrošina Inovāciju fonds (60 %) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotu pārdošana (40 %).

Katrai dalībvalstij paredzēto dotāciju summu piešķir, izmantojot formulu, kurā ņemti vērā:

• kohēzijas politikas kritēriji,
• dalībvalstu atkarība no fosilā kurināmā,
• investīciju cenu pieaugums.

Lai finansētu “REPowerEU” pasākumus, dalībvalstis var arī pārvietot līdzekļus līdz 5,4 miljardu EUR apmērā no “Brexit” korekcijas rezerves un kohēzijas politikas fondiem.

Kādi ir plāna “REPowerEU” galvenie rezultāti?

Saskaņā ar plānu “RePowerEU” veiktie pasākumi ir aizsargājuši ES iedzīvotājus un uzņēmumus no enerģijas trūkuma, vienlaikus paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un stiprinot ES stratēģisko autonomiju. Tie ir arī veicinājuši piegādes avotu un maršrutu dažādošanu.

Konkrētāk, saskaņā ar plānu ES ir rīkojusies šādi:

• pieņemti pasākumi, lai samazinātu pieprasījumu pēc gāzes,
• ieviesti gāzes uzglabāšanas noteikumi,
• palielinātas investīcijas atjaunīgajos energoresursos,
• izveidotas paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgajiem energoresursiem,
• veicināti kopīgi gāzes iepirkumi.

Turklāt Krievijas gāzes imports samazinājās no 45 % 2021. gadā līdz 13 % 2025. gadā. Attiecībā uz cita fosilā kurināmā importu – pēc ES sankciju pieņemšanas pret Krieviju viss Krievijas ogļu imports tika aizliegts, un naftas imports 2025. gadā tika samazināts no 27 % līdz mazāk nekā 3 %.

Lai pilnībā apturētu arī atlikušo Krievijas naftas un gāzes importu, Komisija 2025. gada maijā nāca klajā ar “REPowerEU” ceļvedi, kas ir plāna “REPowerEU” turpinājums. Viens no tā galvenajiem mērķuzdevumiem ir jauna regula, kas pilnīgi izbeigtu Krievijas gāzes importu ES.

Padome un Parlaments 2025. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par šo jauno regulu un tā oficiāli tika pieņemta 2026. gada 26. janvārī. Regula ietver pakāpenisku aizliegumu gan LNG, gan cauruļvadu gāzei no Krievijas, nosakot pilnīgu aizliegumu attiecīgi no 2026. gada beigām un 2027. gada rudens.

• Krievijas gāzes imports: Padome dod galīgo zaļo gaismu pakāpeniskam aizliegumam (paziņojums presei, 2026. gada 26. janvāris)

Skatīt arī

• “REPowerEU” (Eiropas Komisija)