Dabas atjaunošana
Daba ir mūsu dzīvības pamats, tomēr tās stāvoklis pasliktinās. ES Dabas atjaunošanas aktā pirmo reizi nosaka saistošus mērķrādītājus ekosistēmu, dzīvotņu un sugu atjaunošanai.
Kādā stāvoklī daba ir pašreiz?
Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā būtiski pasliktinās. Sugu populācijas un to apdzīvotās dabas teritorijas samazinās un degradējas, radot nopietnas sekas cilvēkiem un planētai.
ES jau gadu desmitiem aizsargā dabu ar Putnu un dzīvotņu direktīvām, kas nodrošina aizsardzību vairāk kā 1200 retām un apdraudētām sugām un vairāk kā 27 000 aizsargājamu dabas teritoriju.
Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem un dažiem ierobežotiem uzlabojumiem, Eiropas Vides aģentūras 2025. gada novērtējums par ES vides stāvokli liecināja par satraucošu situāciju.
Uz ekosistēmām un sugu populācijām spiedienu rada vairāki faktori, tostarp:
- dzīvotņu zudums,
- dabas resursu pārmērīga izmantošana,
- klimata pārmaiņas,
- piesārņojums,
- invazīvās sugas.
Kāds ir dabas stāvoklis ES? (Infografika)
Kāpēc ir būtiski atjaunot dabu?
Daba ir atkarīga no būtiskām savstarpējām saiknēm starp sugām un to dzīvotnēm. Līdzsvars, kas nodrošina veselīgu un labi funkcionējošu dabisko vidi, ir trausls.
Ja dabā nav līdzsvara, ekosistēmas degradējas un zaudē spēju sniegt cilvēka dzīvībai nepieciešamos vitāli svarīgos pakalpojumus, piemēram:
- apgādāt ar uzturvielām bagātu pārtiku,
- ražot skābekli,
- nodrošināt dabas resursus,
- absorbēt CO2 un mazināt klimata pārmaiņas.
Ko daba nodrošina bez maksas
pārtika cilvēkiem un dzīvniekiem
auglīga augsne
izejvielas
garīgās veselības ieguvumi
saldūdens
zāles
Daba ir pasaules ekonomikas pamats. Vairāk nekā puse no pasaules IKP ir atkarīga no materiāliem un pakalpojumiem, ko nodrošina ekosistēmas. Piemēram, izejvielām ir būtiska nozīme rūpniecībā un būvniecībā, un lauksaimniecībā un medicīnā ir vajadzīgi ģenētiskie resursi.
Dabas atjaunošana nozīmē sniegt atbalstu degradētu vai iznīcinātu ekosistēmu atjaunošanai, uzlabojot to struktūru un funkcijas, ar vispārējo mērķi dabā uzlabot noturību un biodaudzveidību.
Veselīgas ekosistēmas cita starpā var nodrošināt:
- lielāku lauksaimniecības ražīgumu,
- labāku klimatnoturību,
- uzlabotu biodaudzveidību,
- samazinātu plūdu, sausuma un karstuma viļņu risku.
Kā ES valstis atjaunos dabu?
ES valstis Padomē pieņēma Dabas atjaunošanas aktu, kura mērķis ir panākt, lai daba un ekosistēmas atkal būtu labā saglabāšanas stāvoklī.
Šie noteikumi ir pirmie, kas īpaši vērsti uz dabas atkopšanos ES dalībvalstīs.
Noteikumu mērķis ir noteikt saistošu ES līmeņa mērķrādītāju, kas dalībvalstīm liek ieviest efektīvus atjaunošanas pasākumus, lai līdz 2030. gadam aptvertu vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju. Līdz 2050. gadam būs jābūt ieviestiem pasākumiem attiecībā uz visām ekosistēmām, kurām vajadzīga atjaunošana.
Mērķrādītājs ir balstīts uz starptautiskajām saistībām, ko ES un tās valstis uzņēmušās kā globālās Konvencijas par bioloģisko daudzveidību puses. Apvienoto Nāciju Organizācijas biodaudzveidības samitā 2022. gada decembrī tika panākta būtiska vienošanās līdz 2030. gadam atjaunot sauszemes un jūras ekosistēmas.
Dabas atjaunošanas akts attiecas uz:
- degradētām sauszemes un jūras dzīvotnēm,
- apputeksnētājiem,
- lauksaimniecības ekosistēmām,
- pilsētu teritorijām,
- upēm un palienēm,
- mežiem.
Dažus izņēmumus no atjaunošanas noteikumiem piemēro teritorijām, kas tiek izmantotas valsts aizsardzības vajadzībām, un atjaunīgās enerģijas projektiem.
Degradētas sauszemes un jūras dzīvotnes
Jauno noteikumu mērķis ir ES valstīs atjaunot dzīvotnes, kas ir sliktā stāvoklī. Tas attiecas uz ekosistēmām sauszemes, piekrastes un jūras un saldūdens dzīvotnēs.
Mērķis ir līdz 2030. gadam veikt atjaunošanas pasākumus vismaz 30 % no šīm dzīvotnēm visā ES. Būtu jāturpina centieni līdz 2040. gadam aptvert 60 % dzīvotņu un līdz 2050. gadam – 90 %.
Pasākumiem, kas dalībvalstīm jānosaka un jāīsteno, būtu jāveicina tāda dzīvotņu savienojamība, kura starp dzīvotnēm nodrošina pēc iespējas lielāku savstarpēju sasaisti, lai savvaļas dzīvnieki varētu pārvietoties starp tām.
Apputeksnētāji
Savvaļas bites ir viszināmākie apputeksnētāji. Tomēr arī citas kukaiņu sugas veicina ziedu apputeksnēšanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kultūraugu audzēšanu. Apputeksnētājkukaiņi tieši nodrošina ES ikgadējo lauksaimniecisko izlaidi teju 5 miljardu EUR vērtībā.
Jauno noteikumu mērķis ir līdz 2030. gadam apvērst apputeksnētāju iznīkšanu un palielināt populāciju skaitu.
Pie apputeksnētājiem Eiropā pieder tauriņi, vaboles, bites, ziedmušas, naktstauriņi un lapsenes.
Lauksaimniecības ekosistēmas
Tāpat kā apputeksnētāju gadījumā, lauksaimniecības ražīgums ir atkarīgs no veselīgām ekosistēmām.
Nabadzīgas augsnes un degradētu lauksaimniecības ekosistēmu iespēja ražot pārtiku ir ierobežotāka. Pašlaik līdz 73 % no lauksaimniecības zemes ir vērojama augsnes degradācija.
Ar Dabas atjaunošanas aktu lauksaimniecības ekosistēmās uzlabo biodaudzveidību. Mērķis ir jo īpaši atjaunot un palielināt šādas populācijas:
- zālāju tauriņi,
- lauksaimniecības zemes putni.
Kopš 1991. gada ir zaudēti gandrīz 50 % zālāju tauriņu.
Diagramma, kurā redzams zālāju tauriņu rādītājs laikposmā no 1991. līdz 2020. gadam, un kur 2000. gadā rādītājs bija 100 punkti. Rādītājs ataino, ka zālāju tauriņu populācija ir mēreni samazinājusies laikposmā no 1991. gada (rādītājs – 108 punkti) līdz 2002. gadam (rādītājs – 98 punkti), tam sekoja pieaugums līdz 114 punktiem līdz 2011. gadam, un kopš tā laika tas ir strauji samazinājies līdz tikai 76 punktiem 2020. gadā.
Turklāt ES dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai:
- līdz 2030. gadam atjaunotu 30 % no nosusinātajiem kūdrājiem, kurus izmanto lauksaimniecībā, un līdz 2050. gadam – 50 % (smagi skartajām valstīm var piemērot zemāku procentuālo daļu),
- palielinātu oglekļa uzkrājumu minerālaugsnēs,
- lauksaimniecības zemēs palielinātu daudzveidīgus ainavas elementus (piemēram, dzīvžogus, ziedu joslas, papuves, dīķus un augļu kokus).
Atjaunošanas pasākumi ir būtiski, lai novērstu apdraudējumus nodrošinātībai ar pārtiku. Ir būtiski veicināt biodaudzveidību un palielināt lauksaimniecības ilgtspēju, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Piemēram, izmantojot dabisko kaitēkļu kontroles un samazinot atkarību no ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem, tiek palielināta augsnes barības vielu bagātība un uzlabota ekosistēmu veselība.
Pilsētu teritorijas
Pilsētu ekosistēmas veido 22 % no ES sauszemes platības. Parki, dārzi, koki un pļavas ir svarīgas augu, putnu un kukaiņu dzīvotnes.
Ar jaunajiem noteikumiem ES mērķis ir pilsētās, mazpilsētās un piepilsētās palielināt zaļās zonas. Mērķrādītāji nodrošina, ka:
- salīdzinājumā ar gadu, kad stājas spēkā dabas atjaunošanas noteikumi, līdz 2030. gadam zaļās zonas neto zudumu nebūs (ja vien pilsētvidē jau nav 45 % zaļās zonas),
- pilsētās palielināsies koku seguma apjoms.
Upes un palienes
Eiropas upēs ir vairāk nekā viens miljons cilvēku radītu šķēršļu, piemēram, dambji, aizsprosti un rampas.
Brīvi plūstošas upes nodrošina ūdens, nogulu, zivju un citu organismu kustību, un tām ir būtiska nozīme ES ūdeņu stāvokļa un biodaudzveidības uzlabošanā.
Jauno noteikumu mērķis ir ES upēs likvidēt daudzus no esošajiem šķēršļiem, lai upju tīklos nodrošinātu lielāku nepārtrauktību.
Tā kā datu par upju šķēršļiem joprojām ir ļoti maz, viens no jauno noteikumu mērķiem ir izveidot visā ES pastāvošo šķēršļu uzskaiti.
Likvidēšanas centieni ir vērsti uz novecojušiem un neizmantotiem šķēršļiem.
Meži
Meži, kas aizņem gandrīz 40 % no ES teritorijas, ir būtiski klimata pārmaiņu mazināšanai – tie darbojas kā oglekļa piesaistītāji un tajos arī atrodas liela daļa Eiropas biodaudzveidības.
Jauno atjaunošanas noteikumu mērķis ir uzlabot mežu biodaudzveidību.
Šajā nolūkā ES valstīm ir jāuzlabo mežu stāvoklis, izmantojot īpašus rādītājus, kas palīdz novērtēt mežu ekosistēmas veselību. Minētais paredz izmērīt:
- tādas atmirušās koksnes daudzumu, kas nodrošina dzīvotni daudziem meža organismiem un veicina augsnes veidošanos,
- putnu sugu skaitu.
Turklāt dalībvalstīm ir jāpalīdz līdz 2030. gadam ES līmenī iestādīt vismaz trīs miljardus koku.
Atjaunošanas noteikumi praksē
Saskaņā ar Dabas atjaunošanas aktu ES valstīm ir jāizstrādā nacionālie atjaunošanas plāni. Šajos plānos būtu jānosaka atjaunošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu aktā noteiktos saistošos mērķrādītājus, un jānorāda kopējā atjaunojamā platība, kā arī grafiks.
Atjaunošanas plāniem būtu jāaptver laikposms līdz 2050. gadam. Pasākumi būtu jāsaskaņo ar citiem attiecīgajiem tiesību aktiem, piemēram, ar noteikumiem par dabas aizsardzību, atjaunojamo enerģiju un lauksaimniecību.
Atjaunošanas pasākumu piemēri:
- svešzemju augu likvidēšana zālājos, mitrājos un mežos,
- hidroloģiskā režīma atjaunošana nosusinātos kūdrājos,
- dzīvotņu savienojamības uzlabošana,
- ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanas apturēšana vai samazināšana,
- aizsargājamas dabas teritorijas saglabāšanas veicināšana.
Regula prasa, ka Komisijai līdz 2033. gadam ir jāpārskata un jānovērtē noteikumu piemērošana un to ietekme uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozari, kā arī tās plašākā sociālekonomiskā ietekme.
Padome 2024. gada jūnijā pieņēma Dabas atjaunošanas aktu, pēc tam kad 2024. gada februārī to bija pieņēmis Eiropas Parlaments.
Kāpēc salamandras mums ir svarīgas: 30 dabas aizsardzības gadi Eiropā
Vissīkākajām radībām – vēl mazākām nekā salamandras – ir milzīga loma apbrīnojamā dzīvības tīkla saglabāšanā.
Pateicoties Dzīvotņu direktīvai, ES aizsargā salamandras un vēl simtiem citu dzīvnieku sugu, kā arī augus un dabas teritorijas. No Somijas līdz Maltai, no Rumānijas līdz Portugālei – ES tiesību akti ir palīdzējuši saglabāt dzīvotnes un tajās mītošās dzīvās sugas.
Skatīt arī
Dabas aizsardzība
Biodaudzveidība
Eiropas zaļais kurss
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 30. septembris