Kāpēc ir svarīgi saglabāt augsnes veselību?
Augsnei ir būtiska nozīme attiecībā uz galvenajiem pakalpojumiem, ko sniedz daba, piemēram, pārtiku un tīru ūdeni. Veselīga augsne ir nepieciešama cilvēku veselībai un labklājībai.
Dzīvība ir atkarīga no veselīgas augsnes
Augsne ir pamats dzīvībai uz Zemes. Cilvēkiem, augiem un dzīvniekiem ir nepieciešama veselīga augsne, lai izdzīvotu un attīstītos.
Daži no būtiskajiem ieguvumiem, ko sniedz augsne, ir šādi:
- veselīga pārtika un tīrs ūdens,
- dzīvotnes, kas nodrošina biodaudzveidību,
- oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu uztveršana, kas palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Veselīga augsne dabiski uzglabā CO2 un citas siltumnīcefekta gāzes. Faktiski augsne ir lielākā planētas sauszemes oglekļa krātuve – tas nozīmē, ka tā uzglabā visvairāk siltumnīcefekta gāzu salīdzinājumā ar citiem dabas elementiem, piemēram, kokiem.
Tomēr pašlaik līdz pat 70 % augsnes ES nav labā stāvoklī. ES pasākumu mērķis ir mazināt piesārņojumu un augsnes degradāciju.
ES politikas iniciatīvas augsnes jomā
ES augsnes veselības politika ir balstīta uz nulles piesārņojuma mērķi, ko Eiropas Komisija noteica 2021. gadā: līdz 2050. gadam augsnes piesārņojums, kā arī ūdens un gaisa piesārņojums, būtu jāsamazina līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām.
Augsnes stratēģija 2030. gadam
Eiropas Komisija 2021. gadā nāca klajā ar Augsnes stratēģiju 2030. gadam saskaņā ar nulles piesārņojuma mērķi.
Stratēģijas mērķi, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam, ir šādi:
- padarīt visas ES augsnes veselīgas un noturīgākas,
- aizsargāt un atjaunot augsnes un nodrošināt to ilgtspējīgu izmantošanu,
- samazināt augsnes piesārņojumu.
Stratēģijā atzīts, ka viens no galvenajiem augsnes degradācijas cēloņiem ES ir tas, ka trūkst konkrētu ES tiesību aktu par augsni. Tādēļ Komisija stratēģijā iekļāva priekšlikumu jaunam tiesību aktam par augsni, t. i., Augsnes monitoringa aktam.
Augsnes monitoringa akts
Komisija 2023. gadā nāca klajā ar priekšlikumu Augsnes monitoringa aktam. Ja abi ES likumdevēji (Padome un Eiropas Parlaments) pieņems Augsnes monitoringa direktīvu, tā kļūs par pirmo ES tiesību aktu, kurā īpaša uzmanība pievērsta augsnes veselībai. Direktīvas vērienīgais ilgtermiņa mērķis ir līdz 2050. gadam panākt veselīgas augsnes.
Direktīvas mērķis ir izveidot visu augšņu veselības monitoringa satvaru, lai uzlabotu noturību un pārvaldītu kontaminētu objektu radītos riskus.
Padome 2024. gada jūnijā vienojās par “vispārēju pieeju” attiecībā uz priekšlikumu. Sarunas ar Eiropas Parlamentu par tiesību akta galīgo redakciju tika sāktas 2024. gada rudenī, un to rezultātā 2025. gada aprīlī tika panākta provizoriska vienošanās. Šī vienošanās ir jāapstiprina abām iestādēm.
Citas ar augsni saistītas politikas jomas
Uz augsnes aizsardzību attiecas vairāki ES tiesību akti. Šie tiesību akti neietver konkrētus noteikumus par augsnes aizsardzību, tomēr tie netieši risina jautājumus par augsnes veselību, nosakot vides pasākumus un mērķus.
Šādu tiesību aktu piemēri ir Dabas atjaunošanas akts, Rūpniecisko emisiju direktīva, kopējā lauksaimniecības politika un pasākumi, kas attiecas uz notekūdeņiem, mēslošanas līdzekļiem un atbildību vides jomā.
Skatīt arī
Biodaudzveidība
Kopējās lauksaimniecības politikas skaidrojums
How nature helps fight climate change
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 10. aprīlis