Skaidrojumi

Eiropadomes 2026. gada marta sanāksmē ES līderi vienojās par konkrētu pasākumu programmu ar vērienīgiem termiņiem ES konkurētspējas, noturības un stratēģiskās autonomijas stiprināšanai.

Lēmumus un regulas par sankcijām ES Padome pieņem vienprātīgi. ES sankcijas piemēro ES jurisdikcijā.

ES un tās dalībvalstis ir atbalstījušas Ukrainu un tās tautu, kopš ir sācies pilna mēroga Krievijas iebrukums. Kopā tās Ukrainai ir sniegušas vislielāko finansiālo, ekonomisko, militāro un humanitāro atbalstu.

ES ir Ukrainas lielākā tirdzniecības partnere un lielākā investore. Kopš Krievijas agresijas kara sākuma ES ir atbalstījusi Ukrainas ekonomiku, tostarp ar mērķtiecīgiem tirdzniecības pasākumiem.

ES un 27 tās dalībvalstis kopā ir lielākās finansiālās palīdzības sniedzējas Ukrainai. Mērķis ir finansēt valsts tūlītējās vajadzības un atbalstīt tās atveseļošanu un rekonstrukciju ilgtermiņā.

ES migrācijas un patvēruma politikas mērķis ir efektīvi pārvaldīt migrāciju, nodrošināt taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm un aizsargāt to cilvēku tiesības, kuri cenšas saņemt starptautisko aizsardzību.

Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Nolīgumu ir ratificējušas visas ES valstis.

Find out about irregular arrivals in the EU, the main migratory routes, key figures and how the EU works with partner countries to manage migration.

ES valstis strādā pie tā, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

Kopējā drošības un aizsardzības politika ļauj ES izvietot civilās un militārās misijas un operācijas ārpus Eiropas Savienības, izmantojot ES dalībvalstu operatīvās spējas.