Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā
Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Nolīgumu ir ratificējušas visas ES valstis.
Kas ir Parīzes nolīgums?
Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kas tā parakstītājiem uzliek juridiskas saistības rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.
Pirmo reizi vēsturē, 2015. gadā, valdības kopīgi vienojās plaša mēroga kopīgai rīcībai, lai ierobežotu globālo sasilšanu un novērstu tās ietekmi.
Ierobežot globālo sasilšanu zem 1,5 °C
Novērst klimata pārmaiņu ietekmi
Nolīgums stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, kad bija izpildīts nosacījums, ka to ir ratificējušas vismaz 55 valstis, kuras ir atbildīgas par vismaz 55 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Tajā ir izklāstīts rīcības plāns globālās sasilšanas ierobežošanai.
Parīzes nolīguma galvenie aspekti
Ilgtermiņa mērķis
Gadsimta beigās globālās vidējās temperatūras pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 1,5 °C.
Pārredzamība
Lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību, valstis arī vienojās ziņot cita citai un sabiedrībai par to, kā tām veicas ar noteikto mērķu sasniegšanu.
Ieguldījumi
Valstis apņemas īstenot klimatrīcību, iesniedzot klimatrīcības plānus ar mērķi samazināt emisijas.
Solidaritāte
Klimatfinansējums ir vajadzīgs, lai palīdzētu mazāk aizsargātām valstīm gan samazināt emisijas, gan uzlabot noturību pret klimata pārmaiņām.
Ieceres
Valdības vienojās reizi piecos gados paziņot savus rīcības plānus, katrā no tiem nospraužot arvien vērienīgākus mērķus.
UNFCCC: globālā klimata konvencija
Galvenais starptautiskais nolīgums par rīcību klimata pārmaiņu jomā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Parīzes nolīgumu valstis pieņēma UNFCCC pušu sanāksmē 2015. gadā.
UNFCCC ir viena no trim konvencijām, ko pieņēma Riodežaneiro Zemes samitā 1992. gadā, kad starptautiskā sabiedrība atzina vajadzību rīkoties kolektīvi, lai aizsargātu cilvēkus un vidi un ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas.
To ir ratificējušas gandrīz visas valstis pasaulē.
1997. gadā UNFCCC parakstītāji noslēdza Kioto protokolu, ar ko attīstītajām valstīm tika ieviesti pirmie juridiski saistošie emisiju samazināšanas mērķi un kas spēku zaudēja 2020. gadā.
Ar Parīzes nolīgumu valstis atjaunoja savu apņemšanos rīkoties klimata politikas jomā un vienojās par jauniem mērķiem, lai pastiprinātu centienus ierobežot globālo sasilšanu.
ES un Parīzes nolīgums
ES un visas tās dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Parīzes nolīgumu un ir stingri apņēmušās to īstenot.
Tā kā ES un tās dalībvalstis ir ratificējušas nolīgumu, tām nolīguma mērķis uzturēt pasaules temperatūru drošās robežās ir juridiski saistošs.
Lai panāktu šo mērķi, ES cita starpā ir uzsākusi Eiropas zaļo kursu, ar ko ievieš pasākumus un noteikumus dramatiskai emisiju samazināšanai un ekonomikas pārveidošanai nolūkā līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
2025. gada oktobrī Padome apstiprināja secinājumus par ES gatavošanos ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 30. Pušu konferencei (COP30) 2025. gada 10.–21. novembrī Belenā, Brazīlijā.
Secinājumos ir izklāstītas ES galvenās prioritātes un nostājas konferencē, uzsverot steidzamo nepieciešamību pēc globālas klimatrīcības un sadarbības.
Padome 5. novembrī apstiprināja atjauninātu ES un tās dalībvalstu nacionāli noteikto devumu (NND), kas pirms COP30 ir iesniedzams UNFCCC. Šis NND attiecas uz laikposmu līdz 2035. gadam.
Atjauninātajā NND atkārtoti tiek pausts ES mērķis līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājumu par 55 % un tiek ieviests indikatīvs ieguldījums 66,25 % līdz 72,5 % apmērā 2035. gadam virzībā uz oglekļneitralitāti līdz 2050. gadam.
- Parīzes nolīgums: gatavojoties COP30, Eiropas Savienība iesniedz ANO savu atjaunināto NND ar indikatīvu mērķrādītāju 2035. gadam (paziņojums presei, 2025. gada 5. novembris)
- COP30: Padome nosaka klimata konferencei Belenā paredzēto ES nostāju (paziņojums presei, 2025. gada 21. oktobris)
ES ieceru vēriens klimata jomā nodrošina tai vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tās drosmīgā politika un rīcība padara ES par globālu standartu noteicēju un veicina klimata mērķu vērienīgumu visā pasaulē.
Pieci fakti par ES mērķi panākt klimatneitralitāti
Cīņa pret klimata pārmaiņām ir īpaši svarīga – Eiropas un pasaules nākotnes vārdā. Ar Eiropas Klimata aktu tiesību aktos tika noteikts ES mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šis mērķis izriet no saistībām, ko ES un tās dalībvalstis uzņēmās līdz ar Parīzes nolīguma parakstīšanu 2015. gadā.
Ko nozīmē klimatneitralitāte, un kā ES plāno sasniegt šo mērķi?
Padomes loma Parīzes nolīgumā
Katru gadu UNFCCC puses tiekas pušu konferencē (COP), lai pārskatītu un apspriestu progresu, kas panākts saistībā ar konvenciju un ar to saistītajiem nolīgumiem un to īstenošanu.
ES un tās dalībvalstis ir puses gan UNFCCC, gan Parīzes nolīgumā. Tās COP tiekas ik gadus un piedalās sarunās, ko paredz klimata konvencija, lai vienotos par atjauninātiem vai jauniem noteikumiem saskaņā ar globālajiem nolīgumiem.
ES delegāciju COP sanāksmēs vada Padomes prezidentvalsts kopā ar Eiropas Komisiju. Eiropadomes priekšsēdētājs arī var piedalīties konferencē.
Šajos forumos ES pauž vienotu nostāju. ES Padome pirms starptautiskās sanāksmes apstiprina Padomes secinājumus, kuru mērķis ir vienoties par ES vispārējo sarunu pozīciju sarunās par klimatu.
Skatīt arī
Globāla klimatrīcība
Klimata pārmaiņas: ko dara ES
Eiropas zaļais kurss
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 5. novembris