ES un “Mercosur” tirdzniecība: fakti un skaitļi
Eiropas Savienības un “Mercosur” tirdzniecības attiecības savieno vairāk nekā 700 miljonus patērētāju visā Eiropā un Dienvidamerikā. ES pašlaik strādā pie tā, lai pieņemtu ES un “Mercosur” tirdzniecības nolīgumu.
Kas ir “Mercosur”?
“Mercosur” ir Dienvidu kopējais tirgus – Dienvidamerikas tirdzniecības bloks, kas tika izveidots 1991. gadā. Tā dalībnieces ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Venecuēla pievienojās 2012. gadā, taču tās dalība tika apturēta 2017. gadā. 2012. gada decembrī tika parakstīts Protokols par Bolīvijas pievienošanos “Mercosur”. Šis protokols vēl nav ratificēts “Mercosur” valstu parlamentos.
“Mercosur” valstis kopā ir sestā lielākā ekonomika pasaulē, kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir 270 miljoni.
Visa turpmāk minētā “Mercosur” statistika attiecas uz četrām pilntiesīgajām “Mercosur” valstīm: Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.
Preču tirdzniecība
ES ir otrā lielākā “Mercosur” partnere preču tirdzniecībā, 2024. gadā veidojot gandrīz 17 % no “Mercosur” kopējā tirdzniecības apjoma. “Mercosur” ir desmitais lielākais ES partneris preču tirdzniecībā.
2024. gadā ES tirdzniecības vērtība ar “Mercosur” pārsniedza 111 miljardus EUR: eksporta vērtība veidoja 55,2 miljardus EUR, savukārt importa vērtība – 56 miljardus EUR. Vairāk nekā 80 % tirdzniecības plūsmas bija starp ES un Brazīliju.
Laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam ES un “Mercosur” preču tirdzniecība pieauga par vairāk nekā 36 %: imports pieauga par vairāk nekā 50 %, savukārt eksports – par 25 %.
Imports no “Mercosur” valstīm 56 miljardu EUR vērtībā
Eksports uz “Mercosur” valstīm 55,2 miljardu EUR vērtībā
Galvenās preces, ko ES eksportē uz “Mercosur” valstīm
Mašīnas un ierīces
Ķimikālijas un farmaceitiskie produkti
Transporta aprīkojums
Galvenās preces, ko ES importē no “Mercosur” valstīm
Lauksaimniecības produkti
Minerālprodukti
Celuloze un papīrs
Pakalpojumu tirdzniecība
2023. gadā (pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati) pakalpojumu tirdzniecība starp ES un “Mercosur” pārsniedza 42 miljardus EUR. ES uz “Mercosur” eksportēja pakalpojumus vairāk nekā 29 miljardu EUR vērtībā, savukārt “Mercosur” eksportēja uz ES pakalpojumus aptuveni 13,4 miljardu EUR vērtībā.
Imports no “Mercosur” valstīm 13,4 miljardu EUR vērtībā
Eksports uz “Mercosur” valstīm 29,2 miljardu EUR vērtībā
ES un “Mercosur” tirdzniecības nolīgums
2024. gada decembrī ES panāca politisku vienošanos ar četrām “Mercosur” dibinātājvalstīm: Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju.
2025. gada septembrī Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumus Padomes lēmumiem par divu paralēlu juridisku instrumentu parakstīšanu un noslēgšanu: ES un “Mercosur” partnerības nolīgums (EMPA) un Pagaidu nolīgums par tirdzniecību (PNT). Kad dalībvalstis būs pilnībā ratificējušas EMPA un tas stāsies spēkā, PNT zaudēs spēku.
Padome 2026. gada 9. janvārī deva zaļo gaismu nolīgumu parakstīšanai. Pēc tam, pirms Padome tos varēs oficiāli noslēgt, nolīgumiem būs vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana.
PNT tika provizoriski piemērots no 2026. gada 1. maija, un no pirmās dienas tika atcelti tarifi konkrētiem produktiem, radot paredzamus noteikumus tirdzniecībai un investīcijām.
Skaidrojums par ES un “Mercosur” nolīgumiem
Ārvalstu tiešie ieguldījumi
ES ir lielākā investore “Mercosur” valstīs – tās uzkrāto ieguldījumu apjoms 2023. gadā sasniedza aptuveni 390 miljardus. Tomēr gan eksportētāji, gan potenciālie investori saskaras ar šķēršļiem “Mercosur” tirgos.
Viens no ES un “Mercosur” nolīguma mērķiem ir izveidot stabilākus un paredzamākus tirdzniecības un investīciju noteikumus, izmantojot labākus un stingrākus noteikumus, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību (tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu), pārtikas nekaitīguma standartu, konkurences un labas regulatīvās prakses jomā.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 6. maijs